Pasaules ekonomikas aktuālās tendences un to nozīme Latvijas ekonomikai

Jaunā gada pirmajos mēnešos ekonomisti (līdzīgi kā astrologi) steidz izteikt prognozes, kāds būs šis gads un ko tas varētu nest ekonomikai. Taču, atšķirībā no astrologiem, ekonomisti savās prognozēs un gaidās pamatojās uz vēsturiskiem datiem, likumsakarībām un pierādītām teorijām, ilggadējiem novērojumiem un politiskajām aktivitātēm, kas viss kopumā ietekmē ekonomiku.

Nesen aizvadīts ikgadējais zinātniski praktiskais seminārs Latvijas Lauksaimniecības universitātē, tā tēma bija pasaules ekonomikā aktuālās tendences. Ar saviem lasījumiem uzstājās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes emeritētais profesors Vulfs Kozlinskis, asociētais profesors Jānis Ķusis, lektors Sandris Ancāns un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Katram no šiem kungiem, kas pārstāv dažādas jomas – politiku, finanšu pasauli, ekonomikas teoriju – bija savs stāstāmais un savs viedoklis par pasaulē notiekošo. Tomēr, saliekot šos stāstus kopā, izveidojās loģiska "bilde" par to, kas pašlaik Latvijai ir svarīgi un kas tuvākajā nākotnē mūs varētu sagaidīt.

Latvija – maza un ļoti atvērta ekonomika

Lai ieskicētu tēmas aktualitāti, gribētu sākt ar S.Ancāna atgādinājumu, ka Latvija ir maza un ļoti atvērta tautsaimniecība. Ko tas nozīmē? Pirmkārt, katra maza valsts ir unikāla, un tai ir svarīgi apzināties savas attīstības iespējas savas kultūras, vēstures un sociālās attīstības kontekstā. Otrkārt, maza valsts ir jūtīga pret dažādiem ārējiem satricinājumiem un saskaras ar ierobežotu kapacitāti publiskajā un privātajā sektorā. Un, treškārt, mazas valstis ir pilnībā atkarīgas no ārējās tirdzniecības, ko nosaka 2 galvenie apstākļi:

• mazo valstu galvenais ekonomikas izaugsmes spēks ir eksports;
• mazām valstīm ir ierobežotas iespējas īstenot importa aizvietošanas politiku, ko savukārt var darīt lielas valstis, kurās pastāv liels pakalpojumu un preču klāsts.

Tas viss kopumā norāda, ka pašlaik pasaulē notiekošais ir Latvijai aktuāls un lielā mērā var ietekmēt tās ekonomisko stāvokli un turpmāko attīstību. Šajā sakarā gribētu vēlreiz pieminēt profesoru Ervīdu Grinovsku, kas reiz ir teicis: "Ekonomiku vada intereses, ja prot uz tām spēlēt, tad ekonomika iet". Latvijas gadījumā tās noteikti būs pasaules intereses.

Negaisa mākoņi virs pasaules ekonomiskajiem centriem

Pasaules interešu kontekstā S.Ancāns un J.Ķusis atzīmē, ka pašlaik pasaules ekonomika galvenokārt riņķo ap 5 ekonomiski un politiski nozīmīgākajiem centriem – Eiropas Savienību (ES), ASV, Krieviju, Ķīnu un Tuvajiem Austrumiem. Un katrā no šiem centriem notiek aktīvi procesi, kas savstarpēji mijiedarbojas un ietekmē pasaules ekonomiku.

1.attēls. Pasaules ekonomiskie un politiskie centri

Galvenās aktualitātes ES pašlaik virmo ap jautājumiem: kā notiks Lielbritānijas "Breksit"? Kurš būs ieguvējs – Francija vai Vācija? Vai notiek Rietumu pasaules šķelšanās? Atbildes uz šiem jautājumiem vēl tikai sekos, bet jau tagad ir skaidrs, ka šie procesi ietekmēs ES pozīcijas un lomu pasaules ekonomikas kontekstā.

Līdzās šiem jautājumiem ne mazāk aktuālas šķiet norises ASV, kur nākamos 4 gadus pie varas būs jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps. Vislielākās bažas rada D.Trampa priekšvēlēšanu populisms un tas vai pēc ievēlēšanas tas tiks ieviests arī praksē. Pasaules ekonomikas kontekstā pašlaik aktuālākie jautājumi ir par D.Trampa attieksmi pret brīvo tirdzniecību un pat tās apšaubīšanu, kā arī noliedzošā attieksme pret klimata politiku un ASV vietu tajā.

Ja ES un ASV minētie procesi ir vairāk vai mazāk saistīti ar politiku un politiskās varas maiņu, tad Ķīnā notiekošajiem procesiem ir izteikti ekonomisks raksturs. Jau 2016.gadā Starptautiskais Valūtas fonds nāca klajā ar paziņojumu, ka pasaules tirgiem ir jābūt gataviem, ka izaugsmes temps Ķīnā samazināsies. Pamatojoties uz Ķīnas ekonomisko un finanšu rādītāju analīzi, S.Ancāns norāda, ka Ķīnā briest finanšu krīze un tam ir vairāki iemesli:

• Ķīnas ekonomika tiek dēvēta arī par "Frankenšteina ekonomiku", jo Ķīna pasaulei pilnībā neatklāj savu iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķina metodiku, līdz ar to rodas šaubas vai skaitļos attēlotā Ķīnas izaugsme atbilst realitātei;
• Ķīnā ir izveidojusies spēcīga ēnu finanšu sistēma, kur līdzās bankām pastāv privātie kreditori, kas ir orientējušies uz mikrokredītiem;
• Ķīnā pašlaik ir izveidojies nekustamo īpašumu "burbulis";
• pēdējā gada laikā novērojama Ķīnas juaņas vērtības krišanās;
• jau kopš 2014.gada Ķīnā samazinās ārzemju naudas un zelta rezerves;
• notiek aktīva kapitāla aizplūšana no Ķīnas (ap 1 triljonu USD dolāru gadā);
• kopējais Ķīnas parāds 2016.gadā veidojas 300% no IKP un pēdējos gados šim rādītājam ir arvien pieaugoša tendence.

Šie signāli būtu jāņem vērā tiem Latvijas uzņēmumiem, kas cenšas iekarot Ķīnu kā potenciālo eksporta tirgu.

Savukārt, runājot par aktualitātēm Krievijā, gribu uzsvērt M.Kaprāna atziņu, ka kopš 2013.gada Krievijas Federācijas valdības īstenotā politika ir īpaši aktuāla tēma Latvijā, jo par vienu no raksturīgākajām šīs politikas izpausmes formām ir kļuvusi dezinformācijas stratēģijas īstenošana. Dezinformācijas stratēģijai ir vairāki mērķi:

• nostiprināt Krievijas kā pasaules lielvaras tēlu;
• nostiprināt Krievijas kā īpašas civilizācijas tēlu;
• aizstāvēt krievvalodīgos.

Turklāt šīs stratēģijas īstenošana īpaši veiksmīgi notiek tad, kad vērojama vietējās sabiedrības šķelšanās, dažādu konfliktu parādīšanās, kas ļoti veiksmīgi var tikt izmantota dezinformācijas stratēģijas interesēs. Tas ir apsvērums, kas noteikti jāņem vērā, domājot par tālāku Latvijas ekonomikas attīstību un ierastās domāšanas maiņu.

Par norisēm Tuvajos Austrumos jāsaka, ka tām vairāk ir kultūras un reliģijas raksturs, bet pasaules ekonomikas kontekstā tas nav mazsvarīgs. Savulaik ASV politologs Semjuels Hantingtons savā pazīstamākajā darbā "Civilizāciju sadursme" pareģoja, ka pēc Aukstā kara pasaules lielākie konflikti notiks kultūras un reliģijas atšķirību dēļ starp Rietumu un musulmaņu valstīm. J.Ķusis norāda, ka spilgts apliecinājums šim pareģojumam ir arvien pieaugošais terorisma vilnis Rietumu valstīs, kur viens no galvenajiem iemesliem ir Rietumu civilizācijas iznīcināšana un vēršanās pret Rietumu pasaules vērtībām. Kas liek aizdomāties par to, vai tolerancei (visās tās izpausmes formās) ir nepieciešamas robežas?

Pāreja uz jaunu domāšanu

Kopumā pasaules ekonomiskajos un politiskajos centros notiekošās pārmaiņas un identificētie attīstības virzieni norāda, ka pasaules sociāli-ekonomiskā sistēma kļūst arvien nestabilāka un vieglāk satricināma. Šajā kontekstā V.Kozlinskis atgādina, ka pasaules sociāli-ekonomisko sistēmu veido vairāki elementi – politika, ekonomika, sociālā joma, tehnoloģijas, juridiskā joma un vide. Tomēr vērtējot šo sistēmu kopumā V.Kozlinskis norāda, ka esošā sociāli-ekonomiskā sistēma ir nestabila, jo atsevišķiem sistēmas elementiem ir dažāds spēks un attīstības temps. 2.attēlā ir parādīti minētie sistēmas elementi, un to iekrāsojuma intensitāte norāda un izmaiņu raksturu – jo tumšāka krāsa, jo izmaiņas ir straujākas.

Avots: Kozlinskis, 2017

2.attēls. Pasaules sociāli-ekonomisko sistēmu veidojošie elementi pēc PESTEL analīzes

V.Kozlinskis uzsver, ka pašlaik vislielākā izaugsme notiek tehnoloģiju jomā, tai seko ekonomiskās un sociālās jomas attīstība, savukārt ievērojami lēnāki izaugsmes tempi ir raksturīgi juridiskajos, vides un politiskajos jautājumos. Kopumā šāds disbalanss starp dažādiem sociāli-ekonomisko sistēmu veidojošiem elementiem noved pie šīs sistēmas nestabilitātes. Savukārt galvenie faktori, kas ietekmē nevienmērīgu sociāli-ekonomisko sistēmu veidojošo elementu attīstību un līdz ar to arī šīs sistēmas nestabilitāti, ir šādi:

• pasaules ekonomikas smaguma centra pārvietošanās no līdz šim spēcīgiem reģionu centriem (ASV, Eiropa) uz jaunām reģionālajām lielvarām Āzijā (Ķīna, Japāna, Indija);
• pasaules finanšu krīzes: finanšu kapitāla plūsmas pieaugums, kas veicina nevienmērīgu finanšu sadalījumu starp reģioniem;
• pasaules populācijas demogrāfiskās pārmaiņas: ļoti straujš populācijas pieaugums Āzijā un Āfrikā, kas izraisa spēcīgu imigrācijas vilni.

Ir izskanējuši viedokļi, ka šāda nestabilitāte būs pasaules viens no svarīgākajiem dienas kārtības jautājumiem vēl tuvākos 10-15 gadus. Taču V.Kozlinskis uzskata, ka pie esošās sistēmas pasaule sociāli-ekonomiskā nestabilitāte var ilgt pat 40-50 gadus. Tādēļ V.Kozlinskis norāda, ka pasaulē notiekošie procesi un to inducētās globālās problēmas prasa globālu pārvaldību, kas nenoliedzami norāda uz nepieciešamību mainīt esošo sistēmu un pāriet uz jaunu domāšanu, jo esošajā sistēmā nav mehānismu, kas spētu šī problēmas regulēt.

Latvija vēl var dzīvot mierīgi

Kopumā šāds ieskats pasaules ekonomikas aktuālajās tendencēs ļauj prognozēt to, ka tuvākajos gados varētu sākties jauna finanšu krīze, kas varētu sākties Ķīnā. Tomēr šī krīze Latvijai varētu nebūt tik sāpīga kā 2008.gada krīze, jo pašlaik Latvijā finanšu "burbuļu" nav un apgūtais eksporta tirgus ir samērā stabils. Šajā kontekstā S.Ancāns norāda, ka Latvijas 2017.gada pirmajā pusē vēl var dzīvot mierīgi.

Tomēr, lai Latvija varētu dzīvot mierīgi arī tālāk un, lai varētu noturēt un kāpināt savu galveno ekonomiskās attīstības dzinējspēku – eksportu, svarīgi ir apzināties to, ka ekonomiskajām problēmām ir globāls raksturs, kas no Latvijas prasa visa spēles laukuma pārzināšanu. Tāpat ir svarīga savlaicīga reaģēšana uz signāliem, kas pašlaik norāda, ka nepieciešama jaunas vērtību sistēmas radīšana, jo vecā sistēma tuvākajos gados risinājumus globālajām problēmām nedos.