Autorizēties
Sadaļā izvietoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamie līgumi, kā piemēram, cesijas līgums, pārjaunojuma līgums, sabiedrības kapitāla daļu pirkuma līgums u.c.
Pilnvara noslēgt līgumu ar citu sabiedrību

Atbilstoši Komerclikuma 40.pantam komersants var pilnvarot kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus.
Kapitāla daļu pirkuma līgums

Ar pievienoto kapitāla daļu pirkuma līgumu persona, kam pieder sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, pārdod tās citai personai. Kapitāla daļu pirkuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2090. pants, kā arī jāņem vērā Komerclikuma 187. līdz 189. pantu noteikumi, kas regulē daļu uzskaiti, atsavināšanu un dalībnieku pirmpirkuma tiesības. Jāņem vērā, ka gūstot ienākumu no daļu pārdošanas (t.i., ja pārdošanas cena pārsniedz iegādes un ieguldījumu cenu) jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis 15% apmērā no gūtā ienākuma atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 3.1 prim daļai un 11.9 prim pantam.
Atcēlējlīgums

Ar pievienoto atcēlējlīgumu puses vienojas atcelt kādu iepriekš starp pusēm noslēgtu līgumu, kā arī vienojas par restitūciju – tiesiskās situācijas, kas pastāvēja pirms atceltā līguma noslēgšanas, atjaunošanu. Proti, katra puse vienojas atdot otrai pusei tos mantiskos labumus (naudu vai mantu), ko tā saņēmusi no otras puses sakarā ar atcelto līgumu. Piemēram, puses ar atcēlējlīgumu var vienoties par to starpā noslēgta pirkuma līguma atcelšanu, un gadījumā, ja puses jau ir izpildījušas savas no pirkuma līguma izrietošās saistības (pircējs samaksājis pārdevējam pirkuma maksu, bet pārdevējs nodevis pircējam mantu), tad atcēlējlīgumā puses vienojas, ka pārdevējs atmaksās pircējam pirkuma maksu, bet pircējs atdos pārdevējam atpakaļ saņemto mantu. Atcēlējlīgums ir viens no saistību izbeigšanās veidiem (citi izbeigšanās veidi ir, piemēram, izpildījums, ieskaits, noilgums) un to regulē Civillikuma 1862. – 1866. panti.
Preču zīmes licences līgums

Ar pievienoto preču zīmes licences līgumu licences devējs (licenciārs) par atlīdzību (licences maksu) uz noteiktu laiku (licences termiņu) nodod savas preču zīmes izmantošanas tiesības citai personai – licenciātam. Licences līguma noslēgšanu un izpildi regulē likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm” 26. un citu pantu, kā arī Civillikuma noteikumi. Iespējama vienkāršā vai izņēmuma licence. Vienkāršās licences gadījumā licenciārs pats saglabā tiesības izmantot preču zīmi, kā arī tiesības izdot licenci šīs preču zīmes izmantošanai vēl citām personām. Izņēmuma licences gadījumā licenciāts iegūst ekskluzīvas tiesības uz preču zīmes izmantošanu licences līgumā paredzētajā apjomā. Licences līgumā var paredzēt tiesības licenciātam nodot licenci tālāk trešajām personām, t.i., izdot sublicenci. Preču zīmes licences līgumu var reģistrēt LR Patentu valdē, lai par to informētu trešās personas. Ziņas par preču zīmes licences līguma noslēgšanu, licences līguma darbības izbeigšanos vai grozījumiem licences noteikumos pēc vienas puses (licenciāra vai licenciāta) attiecīga iesnieguma LR Patentu valde iekļauj tās vestajā preču zīmju reģistrā un publicē LR Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta abām pusēm paziņojumu par reģistrā izdarīto ierakstu. Preču zīmes izmantošanas nodošana saskaņā ar licences līgumu ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. No licences līguma gūtā ienākuma licenciāram jāmaksā ienākuma nodoklis.
Pārjaunojuma līgums

Ar pievienoto pārjaunojuma līgumu divpusēja darījuma dalībnieki vienu no pusēm aizstāj ar kādu citu personu. Piemēram, aizdevuma līgumā viena aizņēmēja vietā iestājas cits, vai piegādes līgumā viena piegādātāja vietā iestājas cits. Pēc pārjaunojuma līguma noslēgšanas aizstātās puses tiesības un pienākumi kļūst saistoši jaunajai līguma pusei. Pārjaunojuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1867. – 1880. panta noteikumi.
Cesijas līgums

Ar pievienoto cesijas līgumu viena puse (cedents) nodod otrai pusei (cesionāram) savas prasījuma tiesības pret cedenta parādnieku. Cesijas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1793. līdz 1810. pants. Prasījuma tiesības parasti izriet no līguma vai cita darījuma (piemēram, prasījums par preču piegādes apmaksu, prasījums par aizdevuma atmaksu, procentu samaksu, u.c.). Ar cesijas brīdi cesionārs kļūst par parādnieka jauno kreditoru un var prasīt no parādnieka cedētā prasījuma izpildi. Parādnieka piekrišana nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja parādnieks par to neko nezina. Par prasījuma cesiju parasti tiek maksāta atlīdzība. Likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka par cesiju ir jāmaksā atlīdzība pēc tirgus likmes, ja cedents un cesionārs ir saistītas personas minētā likuma izpratnē.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
Neesi reģistrējies?