Darba aizsardzība

Ar nodarbināto drošību un veselību saistītas veidlapas

Nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnāls

MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 52. punktā noteikts, ka nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts, darba devējs uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā.

Paziņojums par darba devēja zaudējumiem nelaimes gadījuma rezultātā

Notiekot nelaimes gadījumam darbā, darba devējam rodas neplānoti zaudējumi saistībā ar nodarbinātā slimības lapu. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 51. punktam darba devējam ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad nodarbinātais iesniedzis pārejošas darbnespējas lapu A, iesniegt Valsts darba inspekcijai paziņojumu par darba devēja zaudējumiem sakarā ar nelaimes gadījumu.

Pieprasījuma vēstule medicīnas iestādei par sniegto palīdzību cietušajam

Izmeklējot nelaimes gadījumu darbā, ir ļoti būtiski saņemt medicīnas iestādes (slimnīcas vai ģimenes ārsta prakses) sagatavotu atbildi, kurā norāda kāda palīdzība tika sniegta cietušajam. Iestādes atbilde ir ļoti svarīgs dokuments, kas nosaka, cik smaga ir iegūtā trauma, un klasificē nelaimes gadījumu (ir vai nav smags), kā arī no tajā esošās informācijas var identificēt vai negadījumu jāizmeklē darba devējam vai Valsts darba inspekcijai.

Izziņa par cietušā veselības traucējumu smaguma pakāpi

Svarīgi ir saņemt izziņu no ārstniecības iestādes par nelaimes gadījumā cietušās personas veselības stāvokli, lai varētu to pievienot izmeklēšanas aktam. Kā minēts MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 18. punktā, ārstniecības iestāde triju darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi, izziņā norādot, vai veselības traucējumi ir vai nav smagi, kā arī nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu un nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu.

Akts par nelaimes gadījumu darbā

Veicot nelaimes gadījuma izmeklēšanu, ir nepieciešams sastādīt nelaimes gadījuma aktu (4 eksemplāros). MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 21. punkts nosaka, ka aktu sastāda 15 darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma, bet, ja nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs un objektīvu iemeslu dēļ to nav iespējams izmeklēt un aktu sastādīt 15 darbdienu laikā, nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz 30 darbdienām.

Rīkojums par nelaimes gadījuma izmeklēšanu

MK noteikumi Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” paredz, ka nelaimes gadījumu var izmeklēt darba devējs, darba devēja norīkota persona, darba aizsardzības speciālists vai darba inspekcija. Lai izmeklēšanu varētu veikt darba devēja norīkota persona, ir nepieciešams izdot attiecīgu rīkojumu.

Paziņojums par nelaimes gadījumu darbā

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 12. punktam, darba devējam vai darba aizsardzības speciālistam ir jāinformē Valsts darba inspekcija par notikušo nelaimes gadījumu darbā, norādot īsu informāciju par cietušo un tā iegūtajām traumām.

Darba aizsardzības instruktāžas uzskaites žurnāls

Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 14. panta 1. daļu, darba devējam ir jānodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu. Šādu instruktāžu un apmācību veic, uzsākot darbu, mainoties darba raksturam vai darba apstākļiem, ieviešot jaunu vai mainot iepriekšējo darba aprīkojumu un ieviešot jaunu tehnoloģiju. Veiktās instruktāžas ir jāfiksē Darba aizsardzības instruktāžas uzskaites žurnālā.

Rīkojums par veselības pārbaudes veikšanu

Darba devējs norīko pretendentu veikt obligāto veselības pārbaudi pirms pieņemšanas darbā vai darbinieku periodiski vai ārpuskārtas MK noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" noteiktajos termiņos un gadījumos. Veselības pārbaužu veikšanu regulē MK noteikumi Nr. 219, Darba likuma 36. un 82. pants, 74. panta 1. daļas 1. apakšpunkts un 138. panta 4. daļa, kā arī Darba aizsardzības likuma 15. pants, 17. panta 9. daļa un 30. pants.

Obligāto veselības pārbaužu reģistrs

Darbinieku veikto un plānoto obligāto veselības pārbaužu uzskaitei darba devējs var iekārtot obligāto veselības pārbaužu reģistru, atvieglojot sekošanu MK noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" prasību izpildei.

Obligātās veselības pārbaudes karte

Darbinieku obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtība un tai pakļautās personas / darbinieki ir noteikta MK noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". Saskaņā ar noteikumu 20. punktu, nosūtot uz veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz nodarbinātajam un personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veselības pārbaudes karti (noteikumu 3. pielikums) divos eksemplāros, iepriekš aizpildot veselības pārbaudes kartes I sadaļu “Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi”.

Darba vietas vai darba veida pārbaude un tajā esošo darba vides faktoru noteikšana un novērtēšana

Kārtību, kādā veicama darba vides iekšējā uzraudzība (tai skaitā darba vides riska novērtēšana), nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība". Darba vides uzraudzību veic, lai uzlabotu darba apstākļus un efektivitāti uzņēmumā, kā arī lai savlaicīgi atklātu darba vietās pastāvošos riskus un veiktu pasākumus to novēršanai. Darba vides iekšējo uzraudzību jāplāno ne retāk kā reizi gadā.

Mēs novērtējam Jūsu privātumu

Mēs novērtējam Jūsu privātumu