Dati liecina, ka vidēji katru piekto iepirkumu pārtrauc vai izbeidz. Tādēļ noskaidrosim, kā nošķirams, kad pasūtītājs rīkojies objektīvu apstākļu vadīts, bet kad varētu būt rīkojies negodprātīgi, tostarp favorīta, interesēs.

Vispirms jānorāda, ka iepirkuma procedūras pārtraukšana un iepirkuma procedūras izbeigšana ir divi dažādi pasūtītāja lēmumi, kas ir jānošķir. Pasūtītājs var izbeigt iepirkumu bez rezultāta tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, proti, kad nevienam no pretendentiem nav iespējams piešķirt līguma slēgšanas tiesības. Savukārt lēmumu par iepirkuma pārtraukšanu  pasūtītājs var pieņemt ne tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kas norādīti turpinājumā, bet jebkurā brīdī, ja tam ir objektīvs pamatojums. Līdz ar to rakstā aplūkotais attiecināms tieši uz iepirkuma procedūras pārtraukšanu.