Godīga peļņas sadale un dividenžu izmaksa
2016-02-18
Ieva Tillere-Tilnere, ZAB "KPMG", biroja vadītājas vietniece, zvērināta advokāte
Lielākajai daļai komercsabiedrību ir noslēdzies finanšu gads, tiek gatavoti finanšu pārskati, un ir pienācis laiks pieņemt lēmumus par peļņas izlietošanu un, iespējams, dividenžu izmaksu. Sniegsim īsu ieskaitu spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā, akcentējot tos likuma noteikumus, kas komercsabiedrību valdei un to dalībniekiem vai akcionāriem ir jāievēro.
Tiesības saņemt dividendes
Sabiedrības dalībniekam (akcionāram) piederošā daļa dod dalībniekam (akcionāram) tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības (Komerclikuma (KL) 186.panta 3.punkts).
Dividenžu izmaksu sabiedrības dalībniekiem regulē KL 161.pants, kas paredz, ka dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu un tās tiek izmaksātas naudā proporcionāli dalībniekam piederošo daļu nominālvērtībai. Praksē tas nozīmē, ka persona, kas kā dalībnieks ir ierakstīta dalībnieku reģistrā, ir tiesīga saņemt dividendes. Tāpēc ir būtiski, lai dalībnieku reģistrā tiktu savlaicīgi atspoguļots aktuālais daļu īpašumtiesību statuss un, ja daļas tiek pārdotas vai citādi atsavinātas (piemēram, uzdāvinātas), par to tiek izdarīts attiecīgs ieraksts.
Saskaņā ar KL noteikumiem, ja dalībnieks savas daļas atsavina (pārdošanas vai dāvinājuma ceļā), dalībniekiem par to ir jāpaziņo sabiedrības valdei, kas ne vēlāk kā nākamajā darba dienā izdara attiecīgu ierakstu dalībnieku reģistrā. Valdei ir pienākums 3 darba dienu laikā pēc ieraksta izdarīšanas iesniegt komercreģistrā pieteikumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā. Akciju sabiedrības (AS) akcionāru reģistri komercreģistrā nav jāsniedz.
Svarīgi – kamēr jaunais daļu īpašnieks nav ierakstīts dalībnieku reģistrā, tas nevar iegūt dalībnieka tiesības, tajā skaitā saņemt dividendes. Tāpat saskaņā ar likumu tiesības uz dividendēm nav sabiedrības iepriekšējiem dalībniekiem, pat ja dividendes tiek izmaksātas par laika periodu, kurā tiem piederēja sabiedrības daļas un sabiedrības komercdarbība bija to kontrolē, kā arī gadījumos, ja sabiedrībai ir izveidojusies nesadalītā peļņa, kas līdz daļu pārdošanai nav izmaksāta dividendēs. Tas ir jāņem vērā, nosakot pārdošanas cenu, ja tiek pārdotas daļas.
Nokavējuma procenti ir nozīmīgs jēdziens civiltiesībās, jo tie kalpo kā instruments parādu un kredītsaistību izpildes nodrošināšanai. Taču rodas jautājums – vai var būt situācijas, kad, neskatoties uz to, ka līgumā ir skaidri noteikti nokavējuma procenti, jāpiemēro ir likumā noteiktie?
Komerctiesības
06:00, 25. Aug. 2025
Atbilstoši Civillikuma 2124.pantam, tiklīdz abas puses ir vienojušās par nomas vai īres līguma būtiskām sastāvdaļām, tas ir, par priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu. Nekustamā īpašuma nomas vai īres gadījumā līguma pusēm ir iespēja nomas vai īres tiesību arī ierakstīt attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā. Kādēļ līguma pusēm izvēlēties reģistrēt noslēgto nomas vai īres līgumu zemesgrāmatā?
Komerctiesības
06:00, 21. Aug. 2025
Vienlaicīgi ar daudzu mūsu ikdienas procesu elektronizāciju arī noziedzība “pārceļas” uz digitālo vidi, aiz saviem pretlikumīgajiem darbiem atstājot vairāk vai mazāk redzamas elektroniskās pēdas. Tas arvien biežāk liek uzdot jautājumu, kas slēpjas zem jēdziena “elektroniskie pierādījumi”, kā un kur tos iegūst un izmanto noziedzīgu nodarījumu pierādīšanā?
Komerctiesības
06:00, 13. Aug. 2025
Mūsu priekšstatos līguma vai cita tiesiska darījuma jēdziens parasti saistās ar rakstisku dokumentu, kurā attiecīgais darījums ietverts. Šāds viedoklis ir virspusējs, jo absolūtajam vairākumam ikdienā noslēdzamo darījumu nav vajadzīga īpaša forma. Likumā paredzētie gadījumi, kuros kāds tiesiskais darījums jānoslēdz īpašā formā, uzskatāmi par izņēmuma gadījumiem.
Komerctiesības
06:00, 8. Aug. 2025
Vai autori un to radītie darbi mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir pietiekami aizsargāti? Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, ienākot dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem, bet ne tikai. Informācijas pieejamība ir tik plaša un neierobežota, ka vairs nav nekāds retums, ka autoru radītie darbi tiek izmantoti un izplatīti kā savējie. Kā radošumu un jaunradi aizsargā likums?
Komerctiesības
06:00, 31. Jūl. 2025
Pasūtītājiem nereti jārisina jautājums, kā rīkoties, ja vienā iepirkumā dažādus piedāvājumus iesnieguši savstarpēji saistīti pretendenti, piemēram, tie pieder vienai uzņēmumu grupai, viena sabiedrība ir otras meitasuzņēmums, pretendentiem ir viens un tas pats valdes loceklis, pretendentu īpašnieki ir laulātie v. tml. Šādos apstākļos var rasties šaubas, vai saistīto sabiedrību iesniegtie piedāvājumi nav saskaņoti un vai, paturot šādus piedāvājumus, netiek pārkāpti godīgas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principi. Kā šādā situācijā pareizi rīkoties?
Komerctiesības
06:00, 29. Jūl. 2025
Turpmāk maksājumi un parādi par dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu tiks piesaistīt konkrētam dzīvokļa īpašumam, un jebkurš dzīvokļa īpašuma īpašnieks būs atbildīgs par šādiem maksājumiem un parādiem. To paredz grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājas spēkā 2025.gada 16.jūlijā. Ko jaunā kārtība nozīmē praksē un kas turpmāk jāņem vērā, iegādājoties dzīvokļa īpašumu?
Komerctiesības
06:00, 24. Jūl. 2025
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, patērētāju tiesību aizsardzību nodrošina augsti standarti. Papildus likumā noteiktajām tiesībām pārdevējs, ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs var piedāvāt arī labvēlīgākus nosacījumus. Kas ir likumiskā garantija, kas – komercgarantija? Kā precīzi un saprotami informēt patērētāju par viņa tiesībām?
Komerctiesības
06:00, 18. Jūl. 2025
Latvijas normatīvajos aktos tiek lietoti dažādi termini – “saistītā persona”, “saistītā puse” un “ieinteresētā persona” –, kas aptver atšķirīgus personu lokus un tiek piemēroti dažādos kontekstos. To pareiza izpratne un lietošana ir būtiska, lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām un izvairītos no juridiskiem vai finanšu riskiem.
Komerctiesības
06:00, 7. Jūl. 2025
Uzņēmējdarbības vidē nereti rodas situācijas, kad uzņēmumam nepieciešams veikt izmaiņas reģistrācijas datos, piemēram, nosaukumā vai adresē. Lai gan rekvizītu maiņas iemesli var būt dažādi, no juridiskā viedokļa būtiski ir laikus izvērtēt, kā izmaiņas ietekmēs esošās līgumiskās saistības un tiesiskos procesus. Ar ko jārēķinās, ja mainās juridiskās personas rekvizīti – nosaukums un reģistrācijas numurs? Kad jāsagatavo līguma grozījumi, bet kad līgums jāpārslēdz? Kā rīkoties, lai nezaudētu piedzīto parādu?
Komerctiesības
06:00, 3. Jūn. 2025
Lai izvairītos no strīdiem un nodrošinātu labu pārvaldības mehānismu, būtiski ir izprast dalībnieku un akcionāru sapulču sasaukšanas nosacījumus – no formālajām prasībām un termiņiem līdz kvoruma noteikumiem un paziņošanas kārtībai. Rakstā skaidrojam, kā šie procesi atšķiras sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām.
Komerctiesības
06:00, 28. Mai. 2025
Slēdzot darījumus, puses vienmēr cer uz pozitīvāko rezultātu, paredzot līgumā visus nepieciešamos nodrošinājumus dažādiem neparedzētiem gadījumiem. Tomēr dzīvē ir situācijas, kuras nav iespējams paredzēt, un viena no tām ir parādnieka nāve. Vai kreditoram ir tiesības uz parādnieka mantojumu? Kā rīkoties, lai pieteiktos mantojumam? Kādas ir būtiskākās nianses, kas jāievēro, lai nezaudētu prasījuma tiesības?
Komerctiesības
06:00, 20. Mai. 2025
Nekustamo īpašumu savstarpējie darījumi parasti saistīti ar pirkuma vai īres / nomas darījumiem, un šo darījumu pamatā ir atlīdzība par nekustamā īpašuma lietošanu vai īpašumtiesību pārņemšanu. Tomēr mēdz būt situācijas, kad fiziskai vai juridiskai personai pieder nekustamais īpašums sliktā tehniskajā stāvoklī, bet attiecīgajā brīdī nav pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi tā atjaunošanai. Šādā gadījumā īpašumu var nodot arī bezatlīdzības lietošanā. Kādi juridiskie un nodokļu aspekti jāņem vērā?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 13. Mai. 2025
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pārvaldības efektivitāte un dalībnieku spēja operatīvi rīkoties gadījumos, kad ir zaudēta uzticība valdes locekļiem, ir tiesiskās drošības un uzņēmējdarbības stabilitātes pamats. Vai SIA dalībnieki drīkst atsaukt valdes locekļus, apejot Komerclikumā noteikto dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūru?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 12. Mai. 2025
Komersantam piederošu transportlīdzekli darbinieki var izmantot gan darba, gan privātajām vajadzībām. Pastāv gadījumi, kad šī transportlīdzekļa vadītāji viena brauciena laikā var manīties. Kā šīs attiecības noformēt un kā noteikt atbildību, ja ceļā ar transportlīdzekli notiek kāds negadījums, kurā vainojams transportlīdzekļa vadītājs?
Komerctiesības
09:00, 8. Mai. 2025