Globālais ziņošanas standarts – vai varoņu laiks beidzies?
2015-12-23
Alise Eljašāne, ZAB “VARUL”, vecākā juriste
Neskatoties uz jaunās Bonda filmas pirmizrādi, pateicoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieņemtajam globālajam ziņošanas standartam (Globālais standarts), kuram pievienojusies arī Latvija, tēlaini izsakoties, varoņu laiks, iespējams, ir beidzies.
Mūsdienās šo funkciju gana sekmīgi veic informācijas tehnoloģijas un valsts un finanšu iestāžu darbinieki. Viens no globalizācias un mobilitātes neapšaubāmiem ieguvumiem ir informācijas apmaiņas iespēja. Pateicoties tai, agrākie spiegu varoņdarbi tiek īstenoti gluži piezemētā veidā – vienojoties un sadarbojoties. Šie principi ir arī Globālā standarta pamatā.
Kas ir Globālais standarts?
OECD Globālais ziņošanas standarts (Common Reporting Standard (CRS)) - informācijas apmaiņas standarts, kas lielākajai daļai finanšu pakalpojumu institūciju uzliek pienākumu sniegt informāciju par kontu turētājiem – citu valstu nodokļu maksātājiem – savas valsts nodokļu administrācijai, kura veic informācijas apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām. Globālā standarta mērķis - veicināt nodokļu iekasēšanu no ienākumiem, ko nodokļu maksātāji gūst no saviem ieguldījumiem un caur saviem kontiem ārpus savas nodokļu rezidences valsts.
Īss ieskats vēsturē
Par Globālā standarta tiešu priekšteci un “iedvesmas avotu” var uzskatīt ASV Likumu par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (Foreign Account Tax Compliance Act (FACTA), ASV). FATCA tika pieņemts 2010.gadā, un tas attiecas uz finanšu kontu informāciju, sākot ar 31.12.2014. FATCA ir ierobežota darbības joma - finanšu iestādēm ziņošanas pienākums ir tikai attiecībā uz ASV personām. Latvija ir pievienojusies FATCA, un Latvijas finanšu iestādes pirmos ziņojumus par ASV personu kontiem Valsts ieņēmumu dienestam sniedza šī gada jūlijā.
Ievērojot FATCA principus, pēc G20 ierosinājuma OECD ir izstrādājusi Globālo standartu. Tas tika pieņemts 2014.gadā, savukārt, pirmie ziņojumi tiks sniegti 2017.gadā par 2016.gada finanšu kontu informāciju. Atšķirībā no FATCA tam ir globāls sraksturs – Globālā standarta darbības joma aptvers visu valstu, kuras apņēmušās ieviest Globālo standartu, personas.
Pirms kāda laika tika ieviests jauns pagaidu aizsardzības noregulējums, tā rezultātā visu civillietu kategorijās tika paredzēta iespēja piemērot pagaidu aizsardzības līdzekļus līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai.
Komerctiesības
06:00, 27. Mar. 2024
Kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā apritējuši 2 gadi, bet jautājums par Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju ievērošanas uzraudzību un papildu ierobežojumu noteikšanu joprojām ir aktuāls. Vai sankciju piemērošanai var būt izņēmumi? Vai sankciju izņēmumu piemērošanu var pārsūdzēt?
Komerctiesības
06:00, 26. Mar. 2024
Tiesāšanās bieži vien ir ilgs, dārgs un riskants process, jo īpaši fiziskām personām un vidējiem vai maziem uzņēmumiem. Finansiālie apsvērumi ir viens no noteicošajiem aspektiem tiesvedības uzsākšanai, tikai pēc tam ir tādas kategorijas kā taisnīgums, tiesību aizsardzība, piekļuve tiesai un tamlīdzīgi. Šo problēmu daudzās valstīs risina ar trešo personu finansējuma palīdzību, kas Latvijas praksē tiek izmantota reti.
Komerctiesības
06:00, 13. Mar. 2024
Bieži vien bijušie īpašnieki, kuriem ir atsavināts nekustamais īpašums, atsakās pamest īpašumu, kas juridiski viņiem vairs nepieder. Kā rīkoties jaunajam īpašniekam, lai varētu pilnvērtīgi lietot savu īpašumu bez nevēlamas trešo personu klātbūtnes?
Komerctiesības
06:00, 6. Mar. 2024
Attīstoties tehnoloģiskiem risinājumiem, darbinieku atlases procesā darba devēji izmanto mākslīgā intelekta risinājumu, lai optimizētu darba un darba atlases procesu. Attiecīgi šīs darbības rezultāts var radīt juridiskas sekas, tostarp Darba likumā noteikto atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, dibinot darba tiesiskās attiecības. Kurš par to atbildīgs – darba devējs, kurš izmanto mākslīgo intelektu, vai mākslīgā intelekta sistēmas sagādātājs?
Komerctiesības
06:00, 19. Feb. 2024
Izmantojot digitālos rīkus, mūsdienās izplatīt reklāmu ārpus Latvijas robežām ir kļuvis viegli. Izvietojot reklāmu internetā, tā sasniedz ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu iedzīvotājus. Tāpēc būtiski zināt, kādi ir noteikumi reklāmas izvietošanai ārvalstīs, lai pēc iespējas izvairītos no tiesību aizskāruma, kas var rezultēties ar sodiem, aizliegumiem un tiesvedībām.
Komerctiesības
06:00, 2. Feb. 2024
Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju jeb uzņēmumu ilgtspējas direktīva ir būtisks solis ceļā uz atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kurā akcentēta gan uzņēmējdarbības ilgtspēja, gan cieņa pret vidi un cilvēktiesībām. Šobrīd direktīva ir izstrādes procesā, un plānots, ka darbs pie tās varētu tikt pabeigts 2024.gadā. Ko šī direktīva nozīmē uzņēmumiem Latvijā?
Komerctiesības
06:00, 31. Jan. 2024
No 2024.gada 1.janvāra spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NIL likums), kas ne tikai paplašina patiesā labuma guvēja definīciju attiecībā uz juridiskiem veidojumiem jeb trastiem, bet arī paredz ārvalstu Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidi.
Komerctiesības
06:00, 9. Jan. 2024
Pēdējā laikā reklāmas saturs ir viens no apspriestākajiem tematiem sabiedrībā – nav šaubu, ka attiecībā uz reklāmu un tās izplatīšanu jāievēro normatīvajā regulējumā noteiktās prasības. Piemēram, reklāma nevar solīt “mūžīgo jaunību, veselību vai nemirstību”, tā ir maldinoša reklāma. Rakstā aplūkosim, kas īsti ir maldinoša reklāma, kādas var būt tiesiskās sekas šādas reklāmas izplatīšanai un kurš ir atbildīgs par maldinošas reklāmas satura izplatīšanu.
Klausies
Komerctiesības
06:00, 8. Jan. 2024
Ir pieņemti grozījumi likumā, ar kuriem valdība plāno iecelt Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) par atbildīgo institūciju, kas sekos sankciju izpildes īstenošanai. Lai gan grozījumi likumā paredz, ka turpmāk par sankciju izpildi atbildēs FID, tomēr ir daži izņēmumi. Skaidrojam, kādas izmaiņas gaidāmas sankciju piemērošanas kārtībā.
Komerctiesības
06:00, 2. Jan. 2024
Plānotās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka atlaidi mājokļu kredītņēmējiem, raisījušas asas diskusijas nozares pārstāvju vidū. Piedāvātie grozījumi sevī ietver virkni neskaidrību un tiesisku risku, norāda Finanšu nozares asociācijas (FNA) vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, zvērināts advokāts Edgars Pastars.
Komerctiesības
09:36, 30. Nov. 2023
Ja uzņēmējs vēlas vienā valstī nodibinātā uzņēmuma īstenoto uzņēmējdarbību paplašināt vai pārcelt uz citu valsti, tas var kalpot par iemeslu uzņēmuma atrašanās valsts vai teritorijas maiņai.
Komerctiesības
06:00, 17. Nov. 2023
Uzņēmuma, kurš atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, pienākums ir iecelt par likuma prasību ievērošanu uzņēmumā atbildīgu darbinieku (vai vairākus). Kādas prasības šādai personai noteiktas likumā, un kādi ir tās pienākumi? Atbildes uz šo un citiem jautājumiem apskatīsim rakstā.
Komerctiesības
06:00, 6. Nov. 2023
Kāda šobrīd pasaulē ir situācija ar mākslīgā intelekta (MI) regulējumu un ko Eiropas Savienība (ES) plāno darīt šajā jomā? Vai MI vispār nepieciešams regulējums? Atbildi uz šiem jautājumiem mēģināsim rast rakstā.
Komerctiesības
06:00, 3. Nov. 2023
Arvien svarīgāki kļūst dažādi informācijas ieguves un apstrādes rīki, kas ne tikai nodrošina iespēju uzzināt ko jaunu, bet arī ļauj apstrādāt un izmantot šo informāciju un datus nepieciešamajā veidā. Viens no šādiem rīkiem, kas arvien biežāk tiek pieminēts gan tiesību aktos, gan literatūrā un informācijas avotos, ir datizrace (data mining).
Komerctiesības
08:26, 27. Okt. 2023