Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) izstāšanās sarunas joprojām ir bez rezultāta. Tikmēr strauji tuvojas noliktais termiņš Apvienotās Karalistes aiziešanai no ES – 2019.gada 31.oktobris. Piedāvājam nelielu ieskatu dažādos tiesiskajos aspektos, kas būs jāņem vērā, ja vienošanās ar ES tomēr netiks panākta.

Uzņēmumi, kam ir cieša sadarbība ar Lielbritānijas uzņēmumiem, domājams, jau laikus sagatavojušies pārmaiņām, paredzot vairākus scenārijus atkarībā no pārrunu iznākumiem. Rakstā sniegtā informācija paredzēta uzņēmumam, kam nav tik bieži kontakti ar Apvienoto Karalisti (tādi Latvijā ir lielākā daļa), bet kas dažkārt saskaras ar kādu šīs valsts partneri partneri vai tikai lūkojas tās virzienā.

Pēc izstāšanās bez līguma Lielbritānija kļūs par trešo valsti Eiropas un Latvijas likumdošanas izpratnē jeb ārpus ES esošu valsti. Tai vairs nepiemēros ES tiesību aktus, un attiecībās ar to vairs nedarbosies ES ietvaros izveidoti sadarbības mehānismi. Latvijas un Lielbritānijas attiecībām tiks piemērotas konvencijas un divpusēji līgumi, kas saistoši abām pusēm.

Breksita likumdošana

Vienotā pozīcija pārrunās ar Lielbritāniju netraucēja dažām ES valstīm, kam ir ciešāka saikne ar Apvienoto Karalisti, izstrādāt nacionālās normas, kas ļaus Lielbritānijas uzņēmumiem un pilsoņiem arī pēc breksita turpināt uzņēmējdarbību konkrētajā valstī pārejas periodā pēc izstāšanās. Piemēram, breksita likumdošana pieņemta finanšu pakalpojumu jomā Vācijā, Francijā, Itālijā un Norvēģijā, paredzot pārejas periodu no deviņiem mēnešiem līdz pat diviem gadiem, ļaujot Apvienotās Karalistes uzņēmumiem turpināt apkalpot klientus un pildīt noslēgtos līgumus. Tā kā Latvijai nav tik aktīvas uzņēmēju sadarbības ar Lielbritāniju, nekāds īpašs labvēlības režīms britu uzņēmējiem breksita bez vienošanās gadījumā Latvijā nav ne izstrādāts, ne plānots.

Savukārt mums ļoti aktuāls ir Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo jautājums. Tāpēc cerībā uz līdzvērtīgi labvēlīgu Apvienotās Karalistes attieksmi Latvijas Saeima pieņēma gan deklarāciju, gan likumu "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības" (Likums), paredzot īpašu labvēlības režīmu Lielbritānijas pilsoņiem sociālajā jomā un nosakot pārejas noteikumus tiesiskās sadarbības sfērā. Likums lielākoties koncentrēts uz sociālo garantiju nodrošināšanu Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas līdz breksitam likumīgi uzturējušies Latvijā, kā arī personām, kas dzīvo Lielbritānijā (pensijas, pabalsti, valsts apmaksāti medicīnas pakalpojumi, kvalifikācijas atzīšana).

Tiesiskā sadarbība pārrobežu civillietās

Likuma 21.pants ir īpašas uzmanības vērts, jo tajā regulēti pārejas noteikumi tiesiskajai sadarbībai pārrobežu civillietās. Lai mazinātu tiesiskās nenoteiktības risku un nodrošinātu tiesisko pēctecību, Likumā paredzēts turpināt piemērot attiecīgās ES tiesību normas tiesvedībās, kas līdz breksita datumam uzsāktas tiesā vai pie notāra. Tātad, ja Latvijā vai Lielbritānijā lieta sākta līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās datumam, tai turpinās piemērot atbilstošas ES regulas visās lietas tiesvedības stadijās, t.i., gan iztiesāšanas, gan izpildes procesā, neskatoties uz to, ka lieta var ilgt vairākus gadus pēc breksita.

Savukārt automātiski atzīstamās un izpildāmās apliecības un spriedumi (Eiropas maksājumu rīkojums, Eiropas izpildes rīkojums, spriedumi maza izmēra prasībās) būs izpildāmi Latvijā tikai tad, ja Lielbritānija apliecinās, ka piemēros ES tiesību aktos noteiktās procesuālās garantijas attiecībā uz spriedumu pārskatīšanu arī pēc breksita. Likumā noteiktas regulas, kuru darbība piemērojama šādām lietām.

Dokumentu legalizācija

Turpmāko sadarbību ar Apvienoto Karalisti uzņēmējdarbībā u.c. saimnieciskās sadarbības jomās noteikti veicinās arī atvieglojums dokumentu legalizācijas prasībām. Publiskajiem dokumentiem no Lielbritānijas arī turpmāk netiek piemērotas legalizācijas prasības, tos varēs turpināt izmantot bez apostille apliecinājuma. Šāds atvieglojums paredzēts Dokumentu legalizācijas likumā ietvertajos grozījumos, kas stāsies spēkā, tiklīdz tiks realizēts breksits.

Finanšu pakalpojumi

Uzņēmumiem un privātpersonām, kas lieto Apvienotās Karalistes kompānijas sniegtos finanšu pakalpojumus (piemēram, kredītiestāžu un starpniecības pakalpojumus, bankas kartes, maksājumu pakalpojumus (piemēram "Revolut")), jāņem vērā, ka noslēgtie līgumi paliek spēkā, bet tie vairs netiek aizsargāti ar Eiropas noguldījumu un ieguldītāju aizsardzības mehānismiem. Protams, Lielbritānijā ir uzticams un stabils finanšu pakalpojumu sektors ar savām aizsardzības shēmām, bet jāatceras, ka pēc izstāšanās vietējais finanšu regulators vairs nevarēs sniegt nekādu atbalstu tad, ja neesat apmierināts ar pakalpojumu vai esat zaudējis naudu. Visu vajadzēs kārtot pašiem.

Turklāt no Apvienotās Karalistes izstāšanās brīža šajā valstī reģistrētiem uzņēmumiem vairs nebūs tiesības piedāvāt Latvijas klientiem savus jaunos produktus un pakalpojumus. Tie saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegto interpretāciju varēs tikai turpināt apkalpot esošos Latvijas klientus jau noslēgto līgumu ietvaros. Aktivitātēm, kas ir ārpus šī izņēmuma, būs jāsaņem vietējā licence.

Datu nodošana Apvienotajai Karalistei

Šobrīd Latvijas un Apvienotās Karalistes starpā norit brīva personas datu apmaiņa, taču pēc Lielbritānijas izstāšanās datu nodošanu ES un šīs valsts starpā regulēs ES tiesiskais regulējums par personas datu nodošanu trešajām valstīm. Regulējums piedāvā vairākas iespējas datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm, ja nodrošinātas atbilstošas garantijas, kā arī tad, ja šādu garantiju nav, ja vien datu subjekts devis nepārprotamu piekrišanu līguma izpildei, ja tas nepieciešams līguma izpildes vai likumīgu prasību izpildes nolūkā vai būtisku sabiedrības interešu nolūkā. Tāpēc ieteicams apzināt situācijas, kad dati tiek sūtīti uz Lielbritāniju, un paredzēt risinājumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus, lai nodrošinātu, ka datu nodošanas rezultātā nemazinās ar regulu garantētais fizisku personu datu aizsardzības līmenis.

Preču zīmes un dizainparaugi

Šobrīd reģistrētas ES preču zīmes vai dizainparaugi derīgi visās ES valstīs. Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās šāda aizsardzība netiks attiecināta uz tās teritoriju. Tādējādi, ja tuvākajā nākotnē plānojat uzņēmējdarbību Lielbritānijā, uzņēmumam laikus jāveic pasākumi sava intelektuālā īpašuma aizsardzībai šajā valstī, piesakoties nacionālai reģistrācijai.

Uzmanīgi sekosim notikumiem saistībā ar Apvienoto Karalisti, cerot, ka breksits ilgtermiņā nesīs labumus abu valstu ekonomikai un izaugsmei.