Vienoti mākslīgā intelekta noteikumi Eiropas Savienībā
2022-11-02
Andis Pauniņš, SIA "KPMG Law ZAB", Strīdu risināšanas prakses grupas vadītājs, zvērināts advokāts
Mākslīgais intelekts attīstās strauji, un jau šobrīd to lieto daudzās nozarēs, sākot ar attālināto personības identifikāciju un beidzot ar autopilotu automašīnās. Tā kā mākslīgais intelekts pavisam drīz būs katra cilvēka un uzņēmuma dzīves ikdiena un dažās Eiropas Savienības valstīs to plaši izmanto jau tagad, kļūst aktuāls jautājums par tā lietošanas noteikumiem.
Raksta līdzautors: Ņikita Kovaļovs, SIA “KPMG Law ZAB” jaunākais jurists
Mākslīgais intelekts ir tehnoloģiju saime, kas strauji attīstās un var dot visdažādāko saimniecisko un sabiedrisko ieguvumu visās nozarēs un sabiedriskajās darbībās. Tā mākslīgo intelektu definē Eiropas Komisija (EK) priekšlikumā Nr.2021/0106 regulai, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Regula).
Valstis, kur mākslīgā intelekta izmantošana “uzņem apgriezienus”, sāk veidot savu tiesisko regulējumu, lai sakārtotu mākslīgā intelekta darbības lauku. Tādēļ, lai novērstu ES iekšējā tirgus sadrumstalotības risku, kas var izveidoties dažādu regulējumu dēļ un kas radītu šķēršļus ES mākslīgā intelekta vienotajam tirgum, EK pēc Eiropadomes izvirzītajiem mērķiem ir izveidojusi regulējuma projektu – Regulu, kuras uzdevums ir harmonizēt regulējumu mākslīgā intelekta jomā.
2026.gada 1.martā stājās spēkā grozījumi Iesniegumu likumā, līdz 10 darbdienām saīsinot termiņu, kas iestādēm atvēlēts atbildēšanai uz iesniegumiem. Skaidrojam, kas mainīsies, kā rīkoties, ja iestāde tomēr neatbild, un vai tādā gadījumā no iestādes iespējams pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu?
Komerctiesības
06:00, 2. Mar. 2026
Ņemot vērā, ka konkurences tiesību pārkāpumu lietu izpēte kļūst arvien sarežģītāka un apjomīgāka, savukārt Konkurences padomes resursi ir ierobežoti un strīdu risināšana mēdz ieilgt, arvien lielāka nozīme tiek piešķirta efektīviem un elastīgiem administratīvā procesa instrumentiem, kas ļauj ātrāk un mērķtiecīgāk novērst konkurences ierobežojumus tirgū. Viens no šādiem instrumentiem ir lietas izpētes izbeigšana ar rakstveida apņemšanos. Skaidrojam tās būtību, tiesisko ietvaru, piemērošanu, kā arī ieguvumus un riskus uzņēmumiem.
Komerctiesības
06:00, 23. Feb. 2026
Prasījuma cedēšana jeb prasījuma tiesību nodošana citai personai Latvijā ir izplatīta prakse. Kreditors noslēdz līgumu ar trešo personu un nodod savas prasījuma tiesības, neprasot parādnieka piekrišanu. Tas rada jautājumu – kāda ir cesijas paziņošanas kārtība un vai parādnieks var palikt neinformēts?
Komerctiesības
06:00, 17. Feb. 2026
Līgumsods tradicionāli tiek uzlūkots kā civiltiesību instruments, kas nodrošina saistību izpildi un kompensē grūti pierādāmus zaudējumus. Tomēr noteiktos tirgus apstākļos šis civiltiesiskais mehānisms var kļūt arī par konkurences ierobežojuma instrumentu. To spilgti ilustrē administratīvā lieta par Konkurences padomes lēmumu, ar kuru diviem mazumtirgotājiem uzlikts sods par netaisnīgu un nepamatotu līgumsodu piemērošanu piegādātājiem. Šī lieta, kas dažādās tiesu instancēs skatīta jau septiņas reizes, kļuvusi par robežšķirtni starp līgumslēdzēju brīvību un tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu.
Komerctiesības
06:00, 5. Jan. 2026
Mantošana, tostarp saistību mantošana, bieži ir juridiski sarežģīts process, kas rada daudz jautājumu gan mantiniekiem, gan kreditoriem. Jaunā mantojuma tiesību reforma, kas stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī, ietver vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Kādas tās ir? Skaidrojam!
Komerctiesības
06:00, 29. Dec. 2025
Mākslīgais intelekts vairs nav fantastikas filmu elements, šobrīd tā ir ikdienas realitāte dažādos uzņēmumu procesos, sākot ar automatizētu CV analīzi personāla atlasē un beidzot ar kredītspējas novērtēšanu finanšu pakalpojumos. Mākslīgā intelekta rīki ļoti bieži apstrādā personas datus, tādēļ skaidrojam, kam jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem un novērstu pārkāpumu riskus, vienlaikus nenogalinot inovācijas, ko šie rīki piedāvā uzņēmumu attīstībai.
Komerctiesības
06:00, 8. Dec. 2025
Laikā, kad negodprātīgi parādnieki izmanto arvien sarežģītākas aktīvu slēpšanas metodes, kuras straujās dokumentu elektroniskās aprites dēļ iespējams īstenot ātri, arī kreditoru pārstāvjiem jākļūst radošiem un jāmeklē jaunas iespējas naudas atgūšanai. Jaunākā tiesu prakse liecina, ka ir palielinājušās izredzes atgūt parādus agrāk par bezcerīgām uzskatītās lietās. Skaidrojam, kādas ir parādu piedziņas iespējas gadījumos, kad parādniekam nekas vairs nepieder.
Komerctiesības
06:00, 1. Dec. 2025
Pēc tam, kad uzņēmums iegādājies aviobiļeti, tiek uzskatīts, ka ir noslēgts līgums starp gaisa pārvadātāju un pasažieri, kura vārds norādīts biļetē (iekāpšanas kartē). Tas nozīmē, ka līgums ar aviosabiedrību nenodrošina uzņēmumam tiesības pieprasīt kompensāciju un/vai zaudējumu atlīdzību par darbinieku lidojuma atcelšanu, kavēšanos, novirzīšanu vai citiem traucējumiem. Šādos gadījumos kompensācijas prasību ir tiesīgs iesniegt tikai pats pasažieris, pat ja biļete iegādāta uzņēmuma vajadzībām. Kā rīkoties uzņēmumam, ja darbinieks patur kompensāciju? Kā un vai to norāda uzņēmuma iekšējā dokumentācijā?
Komerctiesības
06:00, 6. Nov. 2025
Plaši zināmais teiciens “apmaldīties trijās priedēs” liek aizdomāties – kā gan tas iespējams? Šie vārdi nav jāuztver burtiski, jo tā ir idioma jeb vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no tā atsevišķo vārdu nozīmes. Latviešu valodas nezinātājam teiciena izprašana varētu radīt grūtības. Taču šādas grūtības var sagādāt ne vien idiomas, bet arī likumi un citi normatīvie akti.
Komerctiesības
06:00, 21. Okt. 2025
Diemžēl ne vienmēr biznesa vai atpūtas lidojumi norit pēc plāna. Kavēšanās, atcelšana vai atteikta iekāpšana pasažieriem var radīt ievērojamas neērtības un zaudējumus. Vai un kādos gadījumos pasažieriem ir tiesības saņemt kompensāciju, kādi dokumenti un pierādījumi jāiesniedz, lai aviokompānija nevarētu izvairīties no atlīdzināšanas, un kā rīkoties, ja pārvadātājs tomēr atsakās no kompensācijas izmaksas?
Komerctiesības
06:00, 17. Okt. 2025
Uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar pieprasījumiem dzēst personas datus. Nepareiza vai novēlota reaģēšana uz datu subjektu pieprasījumiem var radīt būtiskus riskus un kaitējumu – sākot no finanšu sodiem līdz reputācijas zaudēšanai, kā arī tiesvedībām par materiāla vai nemateriāla kaitējuma atlīdzināšanu. Skaidrojam, kā pareizi rīkoties, lai, saņemot pieprasījumu par personas datu dzēšanu, nodrošinātu atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, mazinātu juridiskos riskus un vienlaikus saglabātu klientu uzticību.
Komerctiesības
06:00, 13. Okt. 2025
Preču iegāde internetā kļuvusi par ierastu iepirkšanās veidu. Tomēr līdzās piedāvātajām ērtībām tā rada arī vairākas neskaidrības, it īpaši gadījumos, kad nopirktā prece neatbilst iecerētajam un pircējs to vēlas atdot atpakaļ pārdevējam. Vai interneta veikalam ir pienākums preci pieņemt atpakaļ? Kādi ir nosacījumi?
Komerctiesības
06:00, 6. Okt. 2025
Laulības šķiršanas gadījumā viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir mantas sadale. Īpaši būtiski tas ir, ja laulātajiem pieder dažādi finanšu instrumenti, piemēram, kapitāla daļas vai akciju opcijas. Skaidrojam, kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi, un kā tie ietekmē mantas sadalīšanu, šķirot laulību.
Komerctiesības
06:00, 26. Sep. 2025
Mūsu priekšstatos līguma vai cita tiesiska darījuma jēdziens parasti saistās ar rakstisku dokumentu, kurā attiecīgais darījums ietverts. Šāds viedoklis ir virspusējs, jo absolūtajam vairākumam ikdienā noslēdzamo darījumu nav vajadzīga īpaša forma. Likumā paredzētie gadījumi, kuros kāds tiesiskais darījums jānoslēdz īpašā formā, uzskatāmi par izņēmuma gadījumiem.
Komerctiesības
06:00, 8. Aug. 2025
Vai autori un to radītie darbi mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir pietiekami aizsargāti? Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, ienākot dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem, bet ne tikai. Informācijas pieejamība ir tik plaša un neierobežota, ka vairs nav nekāds retums, ka autoru radītie darbi tiek izmantoti un izplatīti kā savējie. Kā radošumu un jaunradi aizsargā likums?
Komerctiesības
06:00, 31. Jūl. 2025
