Slēdzot līgumus ar darījuma partneriem, vienmēr lūgts norādīt līgumā aktuālo juridisko vai deklarēto adresi. Tāpat līgumā nereti iekļauts punkts, ka tad, ja norādīto adresi maina, līguma pusei par to jāinformē darījuma partneris. Jautājums par sadarbības partnera adresi kļūst aktuāls, kad pārkāpti līguma nosacījumi, proti, kad kavēta saistību izpilde. Šajā gadījumā rodas situācijas, kad, sūtot atgādinājumus par saistību izpildi, līguma puse nav sasniedzama līgumā norādītajā adresē.

Tāpat jāpiemin, ka arī tiesvedības praksē ir gadījumi, kad tiesā iesniegta prasība, kurā kreditors norādījis parādnieka līgumā iekļauto adresi, taču, pārbaudot publiski pieejamo informāciju, secināms, ka šī adrese nav aktuāla.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu un Šķīrējtiesu likuma 31.panta 2.daļu tiesas un šķīrējtiesas dokumentus fiziskai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet juridiskai personai – uz tās juridisko adresi. Tas nozīmē, ka, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā vai šķīrējtiesā, var tikt saņemts atteikums uzsākt tiesvedību, jo nav norādīta korekta juridiskā vai deklarētā atbildētāja adrese.