Covid-19 valdības lēmumu hronoloģija

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas ieviesti dažādi atbalsta mehānismi uzņēmējiem un darba devējiem Covid-19 seku mazināšanai un ierobežošanai, tomēr, kā atzinuši arī valdības pārstāvji, ne visi atbalsta mehānismi bijuši efektīvi un tikai laika gaitā atklājušies dažādi trūkumi regulējumā, kas traucē kvalificēties pabalstu un atvieglojumu saņemšanai visiem, ko skārusi krīze.

Sniedzam ieskatu būtiskākajos dīkstāves pabalsta piešķiršanas jaunumos u.c. grozījumos, kas pieņemti aprīlī, kā arī turpināsim sekot un informēt par jaunākajām aktualitātēm.

Vēl plašāks dīkstāves pabalsta un nodokļu atvieglojumu saņēmēju loks

28. marts

Spēkā stājās Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem", paredzot kritērijus nodokļu maksātājiem, kas var pieteikties dīkstāves pabalsta saņemšanai darbiniekiem un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Sākotnēji paredzēts, ka ieņēmumu samazinājumu nosaka, salīdzinot ieņēmumus ar 2019. gada attiecīgo mēnesi.

4. aprīlis

MK noteikumi Nr. 165 papildināti ar atšķirīgu risinājumu uzņēmumiem, kas dibināti laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim. Šādi nodokļu maksātāji ieņēmumu samazinājuma apmērus nosaka, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem. 

Ņemot vērā, ka daudzi uzņēmumi nekvalificējas šim atbalsta mehānismam sākotnēji noteikto kritēriju dēļ, MK lēma par nodokļu parāda sliekšņa mazināšanu, nosakot, ka nodokļu parādi uzņēmumam var būt līdz 1000 eiro.

10. aprīlis

MK papildināja līdzšinējo personu loku, kas var saņemt dīkstāves pabalstu, nosakot, ka to varēs saņemt arī uzņēmumu valdes locekļi, ja dīkstāvē atrodas pilnīgi visi uzņēmumā strādājošie darbinieki, tāpēc uzņēmumam rūpīgi jāizvērtē, vai iestājušies šādi apstākļi. Noteikts, ka arī darbinieki, kas saņem vecuma vai izdienas pensiju, varēs saņemt dīkstāves pabalstu.

Atbalstot ģimenes ar bērniem, MK nolēma, ka dīkstāvē esošie darbinieki, kuru apgādībā ir bērni līdz 24 gadu vecumam, saņems 50 eiro piemaksu pie dīkstāves pabalsta.

Krīzes skarto mikrouzņēmumu darbinieki varēs pabalstu saņemt 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni.

30. aprīlis

Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma stājās spēkā jauni grozījumi MK noteikumos Nr. 165, paredzot, ka ieņēmumu samazinājumu nosaka, salīdzinot 2020. gada marta vai aprīļa ieņēmumus ar 2019. gada 12 mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Grozījumi ļaus atbalstu saņemt arī strauji augošiem uzņēmumiem, kā arī tiem, kam citu apstākļu dēļ ieņēmumu samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs.

Dīkstāves pabalsts arī pašnodarbinātām personām

3. aprīlis

Spēkā stājās MK noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", paredzot iespējas arī pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem, kas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), saņemt dīkstāves pabalstu. Pabalsta apmērs noteikts 75% apmērā no sociālo iemaksu objekta, no kura 2019. gada otrajā pusē veiktas iemaksas. Paredzēts, ka dīkstāves periodā nedrīkst gūt nekādus ienākumus no saimnieciskās darbības, tomēr autoratlīdzību saņēmēji varēs turpināt saņemt autoratlīdzības par darbiem, kas veikti līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai.

Turklāt pašnodarbinātie, kas paralēli gūst ienākumus no pedagoģiskā vai radošā darba vai strādā nepilna darba laiku, arī var pieteikties dīkstāves pabalstam. Vienlaikus gan noteikts, ka šādā gadījumā papildu ienākumi nedrīkst pārsniegt 2020. gadā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

8. aprīlis

Sākotnēji noteiktais ierobežojums, ka pašnodarbinātie nedrīkst saņemt nekādus ienākumus, būtiski mīkstināts. Paredzēts, ka ienākumi, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un autoru un izpildītāju saņemtā autoratlīdzība netiks uzskatīti par ienākumiem no saimnieciskās darbības, kas liegtu iespēju pieteikties dīkstāves pabalstam.

24. aprīlis

Pielāgojot atbalstu vēl plašākam pašnodarbināto lokam, noteikts, ka dīkstāves pabalstu var saņemt pašnodarbinātie, kas gūst ienākumu no nepilna darba laika nodarbinātības, ja ienākumi no nepilna darba laika nodarbinātības nepārsniedz 2020. gadā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Tāpat paredzēts, ka atbalstam var pieteikties arī personas, kas papildus veic pedagoģisko vai radošo darbu.

30. aprīlis

Ņemot vērā Kultūras ministrijas un radošās nozares centienus, MK noteica, ka pašnodarbinātie var saņemt dīkstāves pabalstu, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas (audita) un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro.

Dīkstāves palīdzības pabalsts

30. aprīlis

Spēkā stājās MK noteikumi Nr. 236 "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kuros paredzēta iespēja darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem saņemt dīkstāves palīdzības pabalstu. To varēs saņemt, ja nav saņemts dīkstāves pabalsts vai tas piešķirts pavisam neliels – līdz 180 eiro.

Dīkstāves palīdzības pabalstu neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un VSAOI. Tā maksimālais apmērs ir 180 eiro.

Pabalstam var pieteikties:

• darba ņēmējs, kam Valsts ieņēmumu dienests (VID) atteicis dīkstāves pabalstu, jo ir izpildījies kāds no kritērijiem, kas noteikts darba devējam;
• darba ņēmēji, kam piešķirts dīkstāves pabalsts, bet tas ir mazāk nekā 180 eiro mēnesī (proporcionāli kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas dīkstāvē). Šādā gadījumā izmaksās starpību starp dīkstāves pabalstu un palīdzības pabalstu.

Tas attiecināms arī uz pašnodarbinātajiem.

Personām, kuras saņem dīkstāves palīdzības pabalstu, piešķirs arī piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem.

Krīzes laika atbalsts no pašvaldībām

3. aprīlis

Atbalstot komersantus, kas nomā telpas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības, ieviests atbalsta mehānisms, izdodod MK noteikumus Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Paredzēts, ka šie uzņēmumi var saņemt nomas maksas atbrīvojumu, ja ārkārtējās situācijas laikā uzņēmuma telpas vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai MK pieņemto lēmumu dēļ. Maksas samazinājumu līdz 90% varēs saņemt, vienojoties ar iznomātāju.

Lai saņemtu samazinājumu, ieņēmumu kritumam, salīdzinot ar pērno gadu, jābūt vismaz 30%, turklāt nedrīkst būt nodokļu parādi, maksātnespējas process un trīs vai vairāk nomas maksas termiņa kavējumu gadījumi.

10. aprīlis

Pielāgojot MK noteikumu Nr. 180 prasības faktiskajiem apstākļiem, paredzēts, ka nomniekam var būt nodokļu parādi līdz 1000 eiro vai vairāk, ja tam piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai noslēgts vienošanās līgums.

18. aprīlis

Saeima pieņem grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot papildu atbalstu personām no pašvaldību puses Covid-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā.

Pašvaldības, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, varēs piešķirt pabalstu ģimenei (personai), kuras ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības. Pašvaldība neizmaksā vai samazina par attiecīgo daļu pabalstu krīzes situācijā par laikposmu, kad personai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir piešķirts dīkstāves pabalsts.  

Valsts nodrošina mērķdotācijas pašvaldībām izdevumu segšanai 50% apmērā no ģimenei (personai) izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai.

30. aprīlis

Spēkā stājās grozījumi MK noteikumos Nr. 180, ar kuriem paredzēts, ka pašvaldībai piederošo telpu nomnieki var pretendēt uz nomas maksas samazinājumu, ja to ieņēmumu kritums ir 30%. Tādējādi samazināts iepriekš noteiktais apmērs, kura dēļ virkne uzņēmumu šim atbalsta mehānismam nekvalificējās.

Bezdarbnieka statuss arī pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem

18. aprīlis

Saeima, pieņemot grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, lēma, ka uz ārkārtējās situācijas laiku un līdz 2020. gada 31. decembrim bezdarbnieka statusu varēs saņemt arī pašnodarbinātie, kas negūst ienākumus, un mikrouzņēmuma īpašnieki, kuru mikrouzņēmumam nav apgrozījuma.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka īstermiņa nodarbinātības iespējas bezdarbnieks var izmantot uz laiku līdz 120 dienām. Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varētu iesaistīties īslaicīgos darbos līdz četriem mēnešiem, saglabāt saikni ar darba tirgu un bezdarbnieka statusā varētu turpināt saņemt citus atbalsta pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā. Ja bezdarbnieks iesaistīsies īslaicīgajos darbos vai sezonālo darbu veikšanā līdz četriem mēnešiem, uz šo laiku bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiks apturēta.

26. aprīlis

Spēkā stājās grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", lai atbalstītu personas, kas ārkārtējās situācijas laikā zaudē bezdarbnieka statusu. Noteikts, ka šādas personas var saņemt dīkstāves palīdzības pabalstu. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī. To izmaksās līdz 2020. gada 31. decembrim.

Atbalsts lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem

18. aprīlis

Spēkā stājās MK noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi", kuros regulēta atbalsta piešķiršana lauksaimniekiem, kurus skārusi vīrusa izplatība, ierobežojot eksporta iespējas. Zemkopības ministrija izstrādājusi atbalsta pasākumus ar finansējumu 45,5 milj. eiro apmērā. Plānoti trīs atbalsta pasākumi:

• vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tad, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam mēnesim samazināsies par 20%;

• vienreizējs atbalsts paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams izlietot šim mērķim. Atbalsta kopējais apmērs ir 2,5 milj. eiro;

• atbalstsgatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.

Noteikts, ka maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkst pārsniegt 800 tūkst. eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, tostarp lauksaimniekam, – ne vairāk kā 100 tūkst. eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 tūkts. eiro. 

Arī Saeima lemj par plašākiem atbalsta mehānismiem

22. marts

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Saeima pieņēma īpašu vīrusa radīto seku novēršanas likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (Likums), kurā noteica pasākumus un atbalsta mehānismus vīrusa izplatības ierobežošanai.

5. aprīlis

Ar grozījumiem Likumā paredzētas tiesības biedru kopsapulces rīkot attālināti, tā veicinot drošības pasākumu ievērošanu vīrusa izplatības laikā. Tāpat ar grozījumiem noteikti vairāki krīzes skarto uzņēmumu finanses saudzējoši mehānismi, proti, līdz 2020. gada 1. jūlijam apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums, kā arī šis laikposms atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. Arī maksātnespējas jomā ar šiem grozījumi ieviestas izmaiņas uz ārkārtējās situācijas laiku, nosakot, ka kreditoru sapulci maksātnespējas procesa ietvaros var noturēt arī attālināti.

23. aprīlis

Saeimas sēdē lemts par grozījumiem Likumā, ieviešot virkni jaunu atbalsta pasākumu. Ja uzņēmumi ar savu darbu, produkciju vai naudas līdzekļiem lēmuši atbalstīt ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētās sociālās grupas, šie dāvinājumi tiek atzīti par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Šis atbalsta mehānisms piemērojams līdz 31. decembrim, tomēr jāņem vērā, ka jāizpilda vairāki nosacījumi:

• dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;
• informācija par dāvinājumu darīta publiski zināma;
• informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta VID kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

30. aprīlis

Saeimā pirmajā lasījumā skatīts grozījumu projekts Likumā, paplašinot darba devējiem pieejamo atbalstu krīzes laikā. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki varēs:

• samazināt izmaksājamo atlīdzību par dīkstāvi līdz 70%, saglabājot atlīdzību minimālās algas apmērā un valsts sociālā nodrošinājuma līdzekļus par apgādībā esošajiem bērniem;
• neņemot vērā darbinieka vēlmes, piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Ja darbinieks šādam rīkojumam, proti, atlīdzības samazināšanai, nepiekritīs, viņam būs iespējams uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu.

Šāds elastīgs atbalsts, kā skaidrots anotācijā, piemērots godprātīgiem un sociāli atbildīgiem nodokļu maksātājiem ar mērķi ilgstoši saglabāt darbavietas un pēc iespējas mazināt Covid-19 radītās sekas.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka ikvienā darbavietā, ja tajā noslēgts koplīgums, ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekiem var noteikt nepilnu darba laiku. Šādos gadījumos darbinieku kopējais aizsardzības līmenis nedrīkstēs kristies un atalgojums jāsaglabā vismaz minimālās algas apmērā. Nepiekrītot šādam risinājumam, darbinieki var uzteikt līgumu, neievērojot viena mēneša termiņu.

Paredzēts, ka šos atbalsta pasākumus darba devēji varēs īstenot līdz gada beigām, lai pakāpeniski un efektīvi atjaunotu uzņēmumu darbību un aizsargātu darbinieku intereses.