Līdz šī gada 7. jūnijam, kas bija noteiktais ieviešanas termiņš, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm savos tiesību aktos bija jātransponē direktīva par autortiesībām un blakustiesībām. Tomēr mūsu valsts nacionālie likumi kavējas…

Direktīva 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, par ko 2019. gada aprīlī balsoja Eiropas Parlaments, bija jātransponē dalībvalstu tiesību aktos līdz 2021. gada 7. jūnijam. Atzīstot autoru vājo stāvokli līgumattiecībās, ES noteica minimālos standartus, lai autori iegūtu taisnīgākus nosacījumus kompensācijai par viņu darbu izmantošanu. Lai gan dalībvalstīm bija vairāk nekā divi gadi, lai pabeigtu direktīvas ieviešanu, līdz šim to izdevies paveikt tikai trim valstīm. Aplūkosim, kāda ir direktīvas ieviešanas pieredze citās valstīs un kā ar šo mājasdarbu veicies Latvijai!

Direktīvā ir 32 panti, no kuriem vairāki tās izstrādes un pieņemšanas brīdī radīja lielu ažiotāžu, piemēram, normas par preses izdevumu aizsardzību pret to digitālu izmantošanu. Tomēr pretrunīgākais direktīvas elements, kas kavē tās ieviešanu nacionālajos tiesību aktos, joprojām ir tiešsaistes kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju jeb platformu atbildības regulējuma izmaiņas. Direktīvas 17. pantā noteikts, ka tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji turpmāk atbildīgi par neatļautu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu publiskošanu, tostarp par to padarīšanu pieejamiem sabiedrībai, ja vien nespēj pierādīt kādu no pantā noteiktajiem atbildības izņēmumiem.