Komercinformācija bija, ir un būs viens no jebkura uzņēmuma vērtīgākajiem aktīviem, tāpēc tiek tērēti resursi, lai to nosargātu. Uzņēmumi pērk seifus, ierīko noslēgtas telpas, veic video novērošanu, liek paroles, ugunsmūrus (firewall), izstrādā datu drošības pārvaldības vadlīnijas un politikas, utt. Neskatoties uz to, strauji palielinās uzņēmumu skaits, kas uztic savus datus “mākoņiem”, izmantojot tā saucamos mākoņskaitļošanas pakalpojumus jeb mākoņservisu.

Par mākoņskaitļošanu (cloud computing) tiek saukta datu glabāšanas, skaitļošanas jaudas vai programmatūras pakalpojumu pirkšana no citas kompānijas, piekļūstot šiem resursiem. Mākoņskaitļošanas pakalpojumu dažādība ir liela - e-pasta pakalpojumi, datu glabāšanas pakalpojumi, datu apstrādes pakalpojumi u.c. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma sistēma arī ir sava veida mākoņskaitļošanas pakalpojums.

Vārds “mākonis” (cloud), domājams, vispirms ir izvēlēts mārketinga nolūkos, kā arī pagātnē ar vārdu cloud tehniskajā dokumentācijā apzīmēja nezināmu tīklu, kas pēc būtības labi raksturo mākoņservisu – klienti var nezināt, kur atrodas viņu dati, jo datu centri var būt vairāki un var atrasties jebkurā pasaules malā.