Reti kurš cilvēks aizdomājas, ka dzīves kvalitāte ir atkarīga no radošā potenciāla. Radošums vajadzīgs ne tikai mākslā, kā to tradicionāli uzskatām, tas nepieciešams it visur -  biznesā, attiecībās, sadzīvē, jebkurā profesijā. Bez radošuma nenotiek virzība uz priekšu, un tur, kur trūkst virzības uz priekšu, izbeidzas attīstība.

Radošumam cilvēka ikdienā ir svarīga loma, tikpat noteicoša kā loģika un praktiskās zināšanas. Un tikai no tevis paša ir atkarīgs, cik plaši un aktīvi attīsti un izmanto gan radošo, gan loģisko potenciālu.

Robežas uzliekam mēs paši

Radošuma procesus regulē abas smadzeņu puslodes - labā un kreisā – radošā un konstruktīvā. Ja tās ir līdzsvarā, tad cilvēks dzīvo laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi, jo katrā savas dzīves situācijā viņš var būt gan radošs, gan konstruktīvs, sasniedzot to, ko vēlas. Kreisā smadzeņu puslode ir atbildīga par analītiski loģisko domāšanu, par runu, tā palīdz novērtēt un izskaitļot notikumus un parādības, padara notikumus un pasauli saprotamu un paredzamu. Ar kreiso smadzeņu puslodi vislabāk ir izprast un analizēt jebkuru situāciju, tajā atrodas faktu atmiņa un iegūtās zināšanas – līdzīgi kā dators mēs uzglabājam visu informāciju. Labā smadzeņu puslode atbild par tēlaini radošo domāšanu un intuīciju. Pateicoties tai, mēs sapņojam, fantazējam un uztveram jaunu informāciju un spējam atrast izeju no jebkuras problemātiskās situācija - intuitīvi radām mūsu dzīvi, tās notikumus un emocijas. Vairums cilvēku dzīvo, izmantojot tikai pusi sava potenciāla, lielākoties lietojot tikai kreiso smadzeņu puslodi.

"Abas puslodes ir vienlīdz svarīgas. Lai dzīves kvalitāte uzlabotos, lai cilvēks būtu laimīgs un gandarīts visās dzīves jomās, abām smadzeņu puslodēm jāstrādā un jābūt aktīvām. Diemžēl vairums cilvēku izmanto kreiso, kas, protams, ir svarīga radošo procesu nodrošināšanā. Jo vairāk zināšanu kreisajā smadzeņu puslodē, jo vieglāk labajai puslodei radīt ko jaunu. Zināšanu daudzums un kvalitāte ir nemitīgi jānostiprina un jāpieaudzē, lai tad, kad cilvēks strādā, viņš zina visu nepieciešamo īpaši nepiedomājot. Tad var radīt, ļaut pilnībā izpausties labajai puslodei," skaidro māksliniece un scenogrāfe Inta Zaļkalna.  

Mūsdienu konkurences apstākļos radošums nosaka katras kompānijas attīstības scenāriju. Lai varētu attīstīties, atšķirties no konkurentiem, ir jākļūst spējīgākiem atrast ko nebijušu un efektīgu. Ja nav radošuma, biznesā sāk trūkt ideju tālākai attīstībai, iestājas apsīkums, kas bieži vien noved līdz pat bankrotam. Jo radošāks cilvēks, jo pilnvērtīgāka viņa dzīve un ienesīgāks ir viņa izveidotais bizness, uzskata I.Zaļkalna. Arī attiecības ir jāpadara interesantas, pilnas ar jautrību, laimi un pārsteigumiem, jo arī tas ietekmē biznesa attīstību. Nestrādājot radoši, darbs tiek veikts bez prieka, tātad bez attīstības, bet, ja kļūsi radošs savā dzīvē, mainīsies arī tavas dzīves notikumi.

Pasākumu aģentūras SIA "Skudras Metropole" vadītāja Gundega Skudriņa bilst, ka radoši cilvēki iet pārsvarā nepareizus ceļus, jo, ejot pa pareizo, grūti sastapt ko jaunu, jo viss ir jau izdomāts. "Jaunu trīsriteni izdomāt nevar, bet, ja runā par radošumu, tad ritenim ir daudz pielietojumu, tas var būt galds, tas var kļūt par lampu, gultu un pat Jaunā gada eglīti. Ar riteni var doties pa dažādiem ceļiem – pa zāli, pa taciņām, pa lielceļiem. Mēs varam braukt pa ierasto veloceliņu, bet varam pārkāpt robežas un pabraukt nostāk pa taciņām."

Reklāmas aģentūras SIA "DDB WORLDVIDE LATVIA" radošā direktore Ulrika Plotniece atsaucas uz 3 radošuma pakāpēm:

  • ikdienas radošums, kas piemīt visiem cilvēkiem. Tas ir radošums, ar kādu ikdienā risinām dažādas situācijas, problēmas, izaicinājumus, pārsteidzam savus tuvos un draugus;
  • profesionālais. Tas piemīt radošo profesiju pārstāvjiem - rakstniekiem, māksliniekiem, mūziķiem, aktieriem, režisoriem, scenāriju autoriem un citiem. Šis radošums gan iedzimst, gan ir attīstāms un trenējams.
  • radošums ar lielo burtu "R" (no angļu val. lielais C - creativity), kas piemīt vien dažiem cilvēces pārstāvjiem, kuri ar savu ģenialitāti "ieiet" vēsturē. Tāds, piemēram, bija Leonardo Da Vinči, kuram piemita izcils, dabas dots talants un radošums gan tehniskajā, gan mākslinieciskajā jomā. Tie ir cilvēki, kuri stāv pāri laikam.

Domāt un būt ārpus "kastes"

G.Skudriņa iesaka vairākas lietas, kā trenēt radošumu, - vienmēr turēt acis plaši atvērtas un ausis vaļā, ķert visu, ko vari no visa, kur esi. Mainīt ierasto pret neierasto, piemēram, aiziet uz kino, koncertiem, kas nav tavs iemīļotais žanrs, apēst to, kas negaršo, nonākt vietās, kas tev nepatīk, nonākt dažādu cilvēku lokā, ne tikai starp savējiem, un redzēt, cik pasaule ir skaista un krāsaina, jo tikai tā var paplašināt savu redzesloku. Svarīgi ir arī eksperimentēt, sapludināt visdažādākās nozares, piemēram, gastronomiskās performances savienot ar horeogrāfiju, izveidot pasākumā ēdamas lampas. "Neveicot eksperimentus, nevarēsim paplašināt savu redzesloku. Vienmēr jāiet solis tālāk un jāsapņo! Un, ja ir skaisti sapņi, tos vajag īstenot," iedrošina G.Skudriņa un citē Raini, kas sakrīt ar viņas pārliecību: "Lai ļaudīs gūtu ievērību, vajag kaut ko palaist vaļīgāk, kaut arī tā būtu kurpe, kaklasaite vai pat skrūve galvā."

I.Zaļkalna ikdienā māca līdzsvarot un aktivizēt abas smadzeņu puslodes ar zīmēšanas un gleznošanas palīdzību. Nodarbībā "Mākslinieks vienas dienas laikā" tiek veikti dažādi radošumu aktivizējoši procesi - iziešana no savu uzlikto "rāmju" robežām ar dažādiem ātrās zīmēšanas uzdevumiem, kas ieslēdz labo puslodi. Vienas dienas laikā cilvēks, kurš nekad nav gleznojis, uzglezno skaistas gleznas, nebaidoties ņemt otu un triept skaistas un drosmīgas krāsas. Metodes pamatā ir pozitīvo, priecīgo un iedvesmojošo emociju, hormonu izmantošana, kas veic spēcīgu radošuma aktivizāciju. "Cilvēki pēc šīs nodarbības sāk domāt, redzēt, dzirdēt un justies citādāk nekā pirms tās," min I.Zaļkalna. "Ar vienu dienu jau nepietiek, gleznošanas process jāturpina, pamazām ieviešot savā dzīves ritmā, un to var darīt gan ar eļļas krāsām, gan zīmuļiem, gan ar citām mākslas nodarbēm." Gleznošana ir labs veids, kā sākt mērķtiecīgi attīstīt savas radošās un praktiskās spējas, kas ļauj kļūt par profesionāliem, konkurētspējīgiem, mūsdienu darba prasībām atbilstošiem un galvenais - morāli un fiziski veseliem cilvēkiem un speciālistiem.

Talantam un ievirzei radošumā ir nozīme, taču to var attīstīt un uztrenēt gluži kā muskuli, uzskata U.Plotniece:

  • pirmkārt, iedvesmojoties no visa, kas iedvesmo,  -  grāmatas - gan daiļliteratūra, kas attīsta fantāziju un bagātina valodu, gan profesionālās un biogrāfijas grāmatas, kas izglīto un stiprina pašvaras izjūtu, teātris, mūzika, filmas, māksla, arhitektūra, daba, prezidenta uzruna, tas var būt jebkas;
  • otrkārt, tīri praktiski ikdienā, skatoties uz lietām un dzīvi no daudziem skatu punktiem;
  • treškārt, apšaubot un izaicinot acīm redzamo un attīstot kritisko domāšanu, attīstot līdzsvaru starp racionālo un radošo, starp loģiku un iztēli, zinātni un mākslu;
  • ceturtkārt, interesējoties par visu apkārt notiekošo.

Radošums kā jājamzirdziņš

"Skudras Metropole" ar saviem panākumiem pierāda, ka var domāt ārpus rāmjiem un uzņēmuma panākumu atslēga ir radošums. "Mēs strādājam dulli, atbildīgi, jaudīgi, un ģenerējam milzu daudz idejas, jo ideja ir galvenā. Mūsu jājamzirdziņi ir radošums un tas, ka strādājam priekš klienta, kurš vēlas kaut ko vairāk par standartiņu, tāpat svarīga ir drosme un enerģija, ko sniedzam mēs un ko ikdienā saņemam no saviem klientiem," stāsta aģentūras vadītāja, kas izdomājusi trīs burtu kombinācija "PSP" – pacel savu pēcpusi. Vienalga, cik lieliska ideja tev ir, bet kamēr tu nepiecelies un nesāc darīt, tu tā arī sēdi ar savu ģeniālo ideju. Gundegas personīgais mērķis darbā ir sirds, ar to sākas un beidzas viss. Tu vari darīt jebkādu darbu par jebkādu naudu, bet, ja iekšā nav sirds, arī  rezultāts būs tikai uz 50%. "Dzīvot tā, ka elpa aizraujas, nevis eksistēt. Man gribas darīt visu no sirds, ja pucējos, tad krāšņi un iespaidīgi, ja dzemdēju, tad dvīņus, ja ceļoju, tad apmaldos džungļos," smejas G.Skudriņa.

Ulrika Plotniece ir viena no retajām sievietēm Baltijā, kas pilda radošā direktora pienākumus, ieņem amatu, kur jau pašā nosaukumā ir vārds "radošs". U.Plotniece gan min, ka viena no radošā direktora funkcijām ir darīt visu, lai radošā komanda varētu netraucēti strādāt un radīt idejas.Tāpat aģentūras radošam direktoram ir jāredz "lielā bilde" - jāsaprot klienta bizness, jāsaprot, kas ir klienta auditorija,  produkta cienītāji, draugi, paziņas, kas viņiem ir aktuāls un svarīgs, jānovērtē stratēģija, kā mēs klientus uzrunāsim, līdz pat radošiem risinājumiem. Tas prasa ne tikai radošu, bet arī analītisku domāšanu un izpratni. Visbeidzot, protams, jāprot idejas, novērtēt, atlasīt, attīstīt, "iepakot" un izstāstīt klientam, tātad nepieciešamas argumentācijas un pārdošanas prasmes.

Radošums ir "dzīvības sula" un attīstāms, ja vien esi motivēts uzlabot savas dzīves un biznesa kvalitāti, kā arī gatavs "atlaist bremzes". G.Skudriņa kā stiprākās bremzes min stereotipus – ko par mani padomās? Piemēram, kurpes taču var vilkt arī dažādās krāsās, kāpēc vienmēr jāvelk vienā krāsā, vai kāds tiek ar šādu rīcību aizvainots? Bremzes radošumam ir arī motivācijas trūkums, bailes un arī spēka trūkums. Cilvēku resursi nav neierobežoti, tomēr cilvēks vienmēr var izdarīt nedaudz vairāk. Un var iet soli uz priekšu un izdarīt kaut ko vēl, arī tad, ja šķiet, ka nav spēka.