Mūsdienīgu darba vidi raksturo tehnoloģijas un plašas globālās saziņas iespējas, kas ļauj sasniegt arvien jaunus biznesa un pārvaldības apvāršņus. Taču līdz ar iespējamu loka paplašināšanos aktualizējas arī jautājums, kā uzņēmumā noturēt zināšanas.

Diemžēl organizācijas ir zināšanu bāzes, kas jebkurā brīdī var iztukšoties un ciest no zināšanu trūkuma. Kāpēc? Jo viss, kas ir zināšanas, ir stāsts par cilvēkiem un to spēju, vēlēšanos, paradumiem uzkrāt zināšanas, apstrādāt tās un, kas svarīgi, nodot kolēģiem.

Pēdējos gadu desmitos ir ieviesti dažādi tehnoloģiski risinājumi zināšanu vadībai uzņēmumos, tomēr joprojām organizācijas mokās. Tas izskaidrojams ar faktu, ka cilvēkiem nav dabas dota vēlēšanas dalīties ar to, kas ir viņu smadzenēs. Zināmā mērā tās ir bailes – ja es atdošu to, kas ir mans, es vairs nebūšu unikāls. Otra problēma - darbinieki neprot dalīties vai arī nav radīti apstākļi, kuros viņos rosinātu dabisku vēlēšanos nodot savas zināšanas.