Dzīvojam globālo pārmaiņu laikmetā, kad strauji mainās viss, sākot ar ceļošanas un atpūtas paradumiem, līdz pat tehnoloģijām, bez kurām jau šobrīd ir grūti iedomāties savu dzīvi. Likumsakarīgi, ka mainās arī biznesa vide. Manuprāt, start-up uzņēmumi ir skaidrs nākotnes biznesa vēstnesis.

Start-up uzņēmumu nozīme Latvijā

Vērojot biznesa vidi Latvijā vien gada griezumā, pamanāmi vairāki fakti, kas apliecina start-up uzņēmumu nozīmīgumu. Piemēram:

  • Rīgā notika 2 nozīmīgas starptautiskās start-up konferences – "Silicon Valley Comes to the Baltics" un "TechChill Baltics". Kopā tās apmeklēja vairāk nekā 1500 interesenti;
  • 2015.gada decembrī Latvijā tika piedzīvots pirmais zinātniskā start-up veiksmes stāsts – vācu lieluzņēmums "Schaeffler Group", kas ir funkcionālo virsmu tehnoloģiju līderis starptautiskajā tirgū, iegādājās Latvijas SIA "Naco Technologies";
  • 02.02.2016. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija oficiāli apstiprināja angļu valodas vārda "start-up" tulkojumu latviešu valodā – "jaunuzņēmums", pieļaujot arī tik ierastā angļu vārda lietojumu;
  • 15.02.2016. oficiāli tika reģistrēta biedrība "Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija", kurā jau sākotnēji iesaistījās 30 dalībnieki, pusgada laikā biedru skaits ir dubultojies;
  • 2016.gada maijā Latvijā darbību uzsāka pirmais starptautiskais biznesa akselerators "Startup Wise Guys";
  • 2016.gada augustā valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu, kuras ietvaros start-up uzņēmumiem, sākot no 2017.gada, būs pieejams finansējums, kopumā 30 miljoni eiro, kas tiks nodrošināts caur sēklas un sākuma kapitāla fondiem;
  • 2016.gadā par pelnošāko uzņēmēju Latvijā kļuva SIA "Miktorīkls" līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, savukārt SIA "Mikrostīkls" sākotnēji darbību uzsāka kā start-up uzņēmums;
  • 29.09.2016. Ministru kabinetā tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kurš šobrīd jau ir ceļā uz izskatīšanu Saeimā;
  • vien retais medijs šobrīd neraksta par start-up uzņēmumiem, tā ir teju ikdiena, bet salīdzinājumam jāatgādina, ka 2012.gadā vārds "start-up" medijos minēts vien 10 reizes gadā.

Protams, visi šie notikumi nav radušies no nekurienes – jau 2009.gadā Latvijā veidojās cilvēku grupas, kas aktīvi interesējās par start-up tipa uzņēmumu dibināšanas iespējām, devās pieredzes apmaiņas braucienos uz Silīcija ieleju un citiem reģioniem, kur jau tobrīd šis biznesa veids bija attīstīts. Vēlāk izveidojās organizācijas "Techhub Riga" un "Commercialization Reactor". Tā rezultātā 2009.gadā kopā Latvijas start-up uzņēmumi bija piesaistījuši investīcijas jau 110 miljonu eiro apmērā, bija notikušas 6 veiksmīgas dibinātāju un investoru "izkāpšanas" no start-up līmeņa, uzsākot plašāku darbību. Šobrīd, 2016.gadā, Latvijā aktīvi darbojas aptuveni 240 start-up uzņēmumi.

Šobrīd Latvijas start-up uzņēmumu vide ir kļuvusi pamanāma, pievilcīga un saprotama ne tikai atsevišķām cilvēku grupām, bet arī plašākai sabiedrībai.

Kas tas ir?

Lai precīzāk skaidrotu start-up uzņēmumu būtību, salīdzināšu šos uzņēmumus ar klasisko biznesu. Būtiskākais par jaunuzņēmumiem:

  • start-up uzņēmumi parasti risina kādu konkrētu problēmu, piedāvājot preci vai pakalpojumu specifiskai auditorijai. Dažkārt tiek piedāvāts efektīvāks, ātrāks un ērtāks risinājums kādai ilgstošai problēmai;
  • lielākoties jau no pirmās darbības dienas šis uzņēmums darbojas starptautiskā mērogā, līdz ar to tiek risinātas problēmas, kas ir aktuālas dažādās valstīs. Jaunuzņēmumu dibinātāji apzinās, ka, visticamāk, pasaulē jau vairāki citi potenciālie konkurenti meklē risinājumu šai pašai problēmai, tāpēc ir svarīgi jaunus tirgus iekarot iespējami ātri, pirms to ir izdarījis kāds cits;
  • start-up uzņēmumi izvēlas atkārtojamu un globāli piemērojamu darbības modeli. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, šie uzņēmumi īsā laikā, būtiski nepalielinot izmaksas, var uzsākt darbību citos tirgos, atkārtojot vienu un to pašu biznesa modeli;
  • šis pēc būtības ir ļoti riskants biznesa veids, jo, kā liecina pasaules prakse, 9 no 10 jaunuzņēmumiem neizdzīvo. Start-up vidē tā ir norma, ka var nākties piedzīvot vairākus neveiksmīgus mēģinājumus, lai galu galā atrastu savu veiksmes stāstu. Papildu apgrūtinājums: parasti pirmajos 1-2 gados šie uzņēmumi var vispār negūt ienākumus, jo tiek izstrādāti risinājumi, produkti, tie ir jātestē, jāpiesaista pirmās investīcijas, tāpēc šajā laikā dibinātāji parasti dzīvo uz iepriekš izveidotiem uzkrājumiem. Ievērojot iepriekšminēto, jaunuzņēmumiem ir nepieciešami specifiski finansējuma avoti, piemēram, FFF (friends, fools, family – draugi, muļķi un ģimene), pūļa finansējums, biznesa eņģeļu ieguldījums, riska kapitāls, IPO (sākotnējais publiskais piedāvājums biržā);
  • tradicionāli tiek uzskatīts, ka start-up uzņēmums nevar būt vecāks par 5 gadiem (dažādās nozarēs gan šajā ziņā mēdz būt atšķirības – zinātniska uzņēmuma attīstības cikls parasti ir ilgāks nekā, piemēram, informācijas tehnoloģiju nozarē). Šajā periodā jaunuzņēmumam ir jāpiesaista stabils ārējais finansējums vai jāpārtop pelnošā biznesā. Ja tas nav izdevies, visticamāk, bizness nebūs dzīvotspējīgs.

Kas tālāk?

Iespējams, lasot iepriekš rakstīto, rodas jautājums, vai laika gaitā tradicionālās biznesa formas izzudīs, vietā nākot start-up uzņēmumiem. Noteikti nē! Tradicionālajam biznesam būs jāmainās, jāmeklē arvien jaunas iespējas, kā apsteigt konkurentus un neieslīgt rutīnā. Līdzīgi šobrīd biznesa vidi ir mainījusi interneta ienākšana ikdienā. Tradicionālajam biznesam ir jāizprot notiekošās izmaiņas un jābūt gatavam pielāgoties un mainīties.

Par kādām izmaiņām ir jādomā? Piemēram, visā pasaulē lielie ražotāji pamazām sāk atteikties vai pārstrukturēt iekšējos pētniecības un attīstības centrus, vienlaikus organizējot korporatīvos riska kapitāla fondus ar mērķi meklēt jaunuzņēmumus, kas fokusējas uz ražošanas nozari, lai atpirktu no viņiem labākās izstrādnes un komandas, pievienojot tās ražošanas procesam, jo tas ir finansiāli izdevīgāk. Spilgts piemēts ir raksta sākumā minētais "Naco Technologies" gadījums – kad vācu "Shaeffler Group" to iegādājās, tika novērtēta ne tikai pati inovācija, bet arī biznesa lokācija, darbaspēks un ekonomika valstī, kur atrodas ražotne, tāpēc tā palika Latvijā, kas, pateicoties tiešajam lidojumu savienojumam starp Rīgu un Vāciju un internetam, mūsdienu biznesā nav problēma.

Šobrīd strauji mainās arī finanšu nozare, mūsu dzīvē ienāk "FinTech" jeb finanšu tehnoloģijas – viss, ko var automatizēt, tiek automatizēts, bankas meklē "FinTech” start-up uzņēmumus, lai no tiem iegādātos risinājumus. Tā tradicionālajam biznesam, integrējot start-up uzņēmumu radītos risinājumus savos procesos, izdodas kļūt efektīvākiem un konkurētspējīgākiem nekā viņu konkurentiem, kas to nedara.

Arī mēs, SIA "Orients Audit & Finance" nesen sākām izmantot Latvijā radīto rēķinu sūtīšanas un maksājumu tiešsaistes platformu Swipe.lv, kas atvieglo grāmatvežu darbu un ļauj vadītājam efektīvāk kontrolēt uzņēmuma naudas plūsmu ar mobilās aplikācijas palīdzību. Arī šis ir piemērs, kā start-up uzņēmuma radīta tehnoloģija palīdz efektivizēt tradicionālo biznesu.

Secinājums: start-up uzņēmumi ir mūsdienīgs un īpašs biznesa veids ar lieliem riskiem un vēl lielākām iespējām. Tā finansējuma avoti un dzīves cikls atšķiras no tradicionālā biznesa, tomēr jaunuzņēmumi nav konkurenti, drīzāk tas ir papildu spēks, kas rada jaunas sadarbības iespējas tradicionālajam biznesam.