Uzņēmuma struktūra ir allaž aktuāla tēma, jo no tās lielā mērā atkarīgi panākumi un attīstība. Tikai "pareizie" cilvēki "pareizajās" vietās nodrošina mērķu sasniegšanu.

Sāksim ar vispārzināmiem pieņēmumiem. Katrā uzņēmumā ir kāds, kurš dara jēdzīgu darbu un rada rezultātu. Tie ir darītāji - speciālisti savā jomā, ar prasmēm, kas ir iegūtas, mācoties vai ilgstoši strādājot. Darītāji pielieto savas prasmes rezultāta radīšanai, un pēc tā tiek vērtēts un atalgots viņu darbs, un tas šķiet godīgi. Darītāji vienmēr atrodas uzņēmuma hierarhijas zemākajā līmenī neatkarīgi no hierarhijas līmeņu skaita. Pat tad, ja kāda cilvēka amata nosaukumā ir vārds "vadītājs", bet viņam hierarhiski nav padoti citi cilvēki, viņš primāri ir darītājs.

Vēl uzņēmumos ir vadītāji. Visbiežāk vadītāja loma tiek piešķirta hierarhiski - ja darītājs labi tiek galā ar uzticēto darbu, viņš var cerēt uz paaugstinājumu hierarhijā. Tas notiek, piešķirot varu pār citiem cilvēkiem, lielāku atalgojumu un apveltot ar amatu nosaukumu, kurā parādās vārds "vadītājs". Visi, kas nav uzņēmuma hierarhijas zemākajā līmenī, ir spiesti būt kaut nedaudz, bet vadītāji. Hierarhijas pašā augšā darītāja prasmēm vairs nav praktiski nekāda pielietojuma. Šādi mēs nonākam līdz secinājumam, ka jebkurā uzņēmumā eksistē 2 lomas – darītāji un vadītāji.