Dzīve mums sagādā daudz iespēju piedzīvot stresu. Dažkārt cilvēks to izraisa pats, citreiz par stresu “parūpējas” apkārtējā vide. Visbiežāk tas notiek, ja cilvēks kaut kādā mērā zaudē kontroli pār savu dzīvi vai kādu tās jomu. Ja tu nekontrolē savu dzīvi, tā sāk kontrolēt tevi.

Ja stresa situācijas gadās reti, cilvēks ar tām spēj tikt galā, taču uzkrājoties tās rada ilgstošu, pastāvīgu spriedzi, kas var izraisīt arī psihosomatiskas saslimšanas.

Apjukuma izraisīts stress

Apjukums ir stāvoklis, kad cilvēkam nav skaidrs, kā rīkoties. Tam par iemeslu var būt vai nu pretrunīgi rīkojumi, vai pārāk daudz vienlaicīgi paveicamu darbu. Kas ir pretrunīgi rīkojumi? Ir viegli izpildīt tādus norādījumus, kas nāk no tiešā vadītāja. Tas attiecas uz jebkuru amatu uzņēmumā. Taču prakse rāda, ka ne vienmēr uzņēmumā ir skaidrs, kurš kuram ir pakļauts, kurš kuram ir tiesīgs dot rīkojumus. Kura cilvēka (amata) rīkojumam ir jāpaklausa, bet kuru vajag ignorēt? Ja darba vietā īstas kārtības šajos jautājumos nav vai arī darbinieks šo kārtību nav izpratis un iegaumējis, tāpēc cenšas izpildīt jebkuru rīkojumu, tad neizbēgami radīsies stresa situācija.

Piemērs no būvniecības. Darbinieks strādā pasūtītāja objektā un pilda tos darba uzdevumus, kurus viņam ir devis būvdarbu vadītājs, teiksim, krāso sienu. Te pēkšņi ienāk pasūtītāja pārstāvis un, nestādīdamies priekšā, dod citu rīkojumu. Ja strādniekam nav 100% skaidrs, vai šī pārstāvja rīkojumam ir jāklausa, tad neizbēgami rodas stresa situācija. Iestājas apjukums, jo ir jāizvēlas no 2 darbībām 1, taču nav īsti skaidrs kritērijs, pēc kura izdarīt izvēli.

Kā rīkoties?

Ja šādas situācijas eksistē, tad noteikti ir jāievieš skaidrība, kas kam pakļaujas un kā rīkojumus izpilda. Tās ir iespējas izvairīties no apjukuma, nelietderīgi iztērēta laika un dažkārt arī materiālajiem resursiem.

Apjukumu var radīt arī situācija, kad vienlaicīgi ir jādara daudzi darbi.

Piemērs no biroja ikdienas. Ja darbiniekam papildus jau tā intensīvajam darbam ir jānodod kādas atskaites, zvana telefoni un ir jādodas uz tikšanos, tad iestājas apjukums un uz kādu laiku cilvēks jūtas it kā paralizēts, nespēj izdarīt neko no visa, kas jādara, kaut ko ķer, grābj, pieļauj kļūdas utt., bet nekas nevirzās uz priekšu.

Kā rīkoties?

Šādā situācijā, kad nav īsti prioritāšu, kad visi darbi ir jādara vienlaikus un tie ir vienlīdz svarīgi, ir jāizvēlas kaut kas viens un tas ir jādara. Nav nozīmes, ko jūs izvēlēsieties, galvenais, ka apkārt valdošais haoss (domās vai fiziskajā pasaulē) tiks apstādināts. Tas ir stabilā fakta princips. Jums ir tikai jāapstādina šis haoss.

Nepabeigtu darbu izraisīts stress

Var likties neticami, bet viens no stresa faktoriem ir nepabeigtie darbi un dažnedažādie cikli, ko mēs kādreiz esam sākuši, bet neesam noveduši līdz galam. Izlasīts un atlikts dokuments, neatbildēta vēstule, uzsākts projekts, kurš sākotnēji licies daudzsološs, bet tad pret to interese ir zudusi, pieņemts lēmums izstāstīt partneriem savu ideju, bet tad pietrūka dūšas to izdarīt, aizsākts un neizlasīts žurnāla raksts, aizpagājušā gada Ziemassvētku apsveikums, kurš atrodas starp dokumentiem un tiek katru reizi pārcilāts… Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Mūsu uzmanība joprojām daļēji ir pievērsta tām pagātnes iecerēm, kas nav realizētas. Līdz ar to atliek mazāk uzmanības, ko veltīt šī brīža problēmu risinājumiem. Nepietiek spēka, lai pilnvērtīgi izdzīvotu pašreizējo dzīvi.

Kā rīkoties?

Uzrakstiet nepabeigto darbu sarakstu! Rakstiet visu, ko varat atcerēties, nav svarīgi, cik sen ir bijis šis aizsāktais darbs. Ja jau jums tas nāk prātā, tātad tur ir daļa jūsu uzmanības. Kad saraksts ir gatavs, pārskatiet to un visu uzrakstīto sadaliet 2 daļās:

  • darbi, kurus jums ir svarīgi pabeigt, vērtējot no šodienas skatu punkta. Tos ir nepieciešams pabeigt. Ja sarakstā ir ieceres vai projekti, kurus nevar realizēt īsā laikā, nolemiet, kuras to sadaļas varat pabeigt uzreiz, un to arī izdariet;
  • ieceres, kuras jau ir zaudējušas savu aktualitāti. Pieņemiet lēmumu, ka jums tas vairs nav vajadzīgs, izmetiet ārā, ja tās ir lietas vai dokumenti! Tā atbrīvosiet uzmanību, kuru varēsiet veltīt šodienas problēmu risināšanai. Jūs kļūsiet ievērojami efektīvāks jebkurā dzīves jomā, un stress mazināsies.

Noguruma izraisīts stress

Arī nogurums var radīt stresu, padarīt cilvēku nervozu, izsaukt vēlmi paslēpties no visiem. Tas var būt saspringtas darba dienas rezultāts, iespējams, ir bijis pārāk daudz informācijas, bija jāpieņem svarīgi lēmumi, jāpiedalās sarežģītās pārrunās.

Kā rīkoties?

Vienkārši pastaigāties apkārt kvartālam un skatīties uz lieliem objektiem. Īpaši svarīgi ir skatīties uz lieliem objektiem, savu skatienu pievēršot te vienam, te citam objektam. Nevajag pētīt detaļas, elementus, tas lai paliek citiem gadījumiem. Vienkārši pastaigājieties un skatieties! Tas ir vienkārši. Pat tad, ja ir ļoti liels nogurums, sākumā var likties, ka grūti kājas pavilkt, tomēr ir jāturpina staigāt, un vienā mirklī notiks brīnums: nogurums būs pārgājis, un jūs jutīsieties daudz labāk, stress būs pazudis, noskaņojums uzlabosies, un, iespējams, atnāks arī kādas problēmas risinājums.

Ja savukārt nogurumu rada darbs ar cilvēkiem un dienas beigās gribas pabūt vienatnē, tad pareizā darbība būtu aiziet tādā vietā, kur ir daudz cilvēku, un skatīties uz viņiem. Tas var būt pie stacijas vai lielveikalā. Vienkārši skatīties uz cilvēkiem, kuri iet savā nodabā. Iespējams, ka sākumā jums būs jāpiepūlas, lai veiktu šo darbību, taču turpiniet, līdz jūs jutīsieties daudz labāk un atkal gribēsiet komunicēt.

Nekompetences izraisīts stress

Kompetence ir lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).

Nekompetence rada īpaši lielu stresa līmeni. No tevis gaida vienu, bet tu to nespēj veikt. Tā ir nepārtraukta spriedze, bailes, vēlme izvairīties no atbildības. Dažkārt notiek tā, ka labu speciālistu kādā jomā paaugstina amatā un pēc kāda laika viņš aiziet no darba. Tas notiek tieši kompetences trūkuma dēļ. Piemēram, labs pārdevējs tiek paaugstināts par pārdošanas nodaļas vadītāju. Ja šim pārdevējam nav zināšanu un prasmju vadības jomā, viņam ir grūti tikt galā ar jaunajiem amata pienākumiem. Amats pats par sevi nenodrošina nepieciešamās kompetences (lietpratības) esamību.

Plašsaziņas līdzekļos ir pieejams daudz informācijas, kā labāk uzrakstīt CV, kā izturēties darba intervijas laikā, lai cilvēku pieņem darbā. Uzskatīsim, ka tas nostrādā. Sākas darba gaitas, un šeit visā pilnībā izpaužas kompetence un spējas izpildīt viņam uzticētos pienākumus vai arī pretēji – nespēja tikt galā ar uzticēto.

Kā rīkoties?

Nepārprotami – paaugstināt kompetences līmeni. Formula ir vienkārša: novēro, mācies un trenējies. Novēro: skaties, kas notiek apkārt, kā tas darbojas, un izdari savus secinājumus! Saskati, kas patiešām notiek, nevis to, ko kāds jau iepriekš ir pateicis par lietu kārtību! Mācies: apgūsti arvien jaunas zināšanas, atsijā svarīgo no mazsvarīgā, lasi speciālo literatūru, esi informēts par aktualitātēm. Vai tas ir jādara katram? Jā. Vai tas ir jādara visu laiku, kamēr cilvēks ir kādā amatā? Jā!

Trenējies: kompetences pārbaudes kritērijs ir darbība. Vai cilvēks spēj pielietot darbā apgūtās zināšanas. Ar pirmo reizi reti kuram izdodas perfekti veikt jebkuru darbību. Treniņš, treniņš un vēlreiz treniņš dod rezultātu. Ir saprotams, kad trenējas sportisti vai dejotāji. Taču tas attiecas arī uz jebkuras profesijas pārstāvi. Arī kasierei ir jātrenējas, lai ātri un pareizi rīkotos ar kases aparātu, arī advokātam ir jātrenējas, lai kvalitatīvi aizstāvētu klientu.

Kompetences iegūšana prasa zināmu laiku, taču kompetences nozīmīguma ignorēšana vairo stresu, bailes un neticību saviem spēkiem.