Biznesā, politikā un arī privātajā dzīvē cilvēku prātus bieži nodarbina vieni un tie paši 2 jautājumi: "Ko darīt?" un "Ar ko sākt?" Šie jautājumi var parādīties visdažādākajās situācijās, un katra atbilde uz šiem jautājumiem ir lēmums. Dažreiz šie lēmumi ir gluži ikdienišķi, citreiz - fundamentāli.

Uzņēmumos šo jautājumu risināšanai un svarīgu lēmumu pieņemšanai tiek algoti menedžeri. Tauta šādu jautājumu lemšanai ievēl savus priekšstāvjus. Ģimenēs mēdz dalīt pienākumus, rīkot apspriedes vai arī kāds uzņemas ģimenes galvas lomu. Bet kā īsti notiek lēmumu pieņemšana uzņēmumos, un kas virza šos procesus? Un ar kuru jautājumu būtu jāsāk?

3 vaļi

Senos laikos cilvēki uzskatīja, ka Zeme ir plakana un tā balstās uz 3 vaļiem. Kā vēlāk noskaidrojās, šis priekšstats nebija īsti precīzs. Izrādās, ka Zeme ir apaļa un tā griežas ap Sauli. Un ap Sauli griežas arī citas planētas. Pastāv arī atmosfēra, darbojas gravitācija un eksistē melnie caurumi. Pasaule nu ir kļuvusi tik sarežģīta, ka reti kurš vairs spēj aptvert visu tās komplicētību.

Tēmu loks, par ko jārūpējas uzņēmuma vadītājam, arī ir plašs. Viņam ir jādomā par mārketingu un ražošanu, par iepirkumiem un loģistiku, par cilvēkiem un finansēm, par stratēģiju un mērķiem, par likumdošanu un grāmatvedību. Tā turpinot, izveidosies apjomīgs saraksts. Katrai tēmai grāmatu veikalos un bibliotēkās ir veltīts pamatīgs plaukts. Pasaules gudrie ir likuši tajos savas mācības, un retais uzņēmējs spēj aptvert pat daļu no tā.

Lai arī priekšstats par plakano zemi, kas turas uz 3 vaļiem, bija maldīgs, tomēr lielai daļai zemes iedzīvotāju tas bija gana labi saprotams, un cilvēki to respektēja. Kamēr visi 3 vaļi ir vietā, ir kārtība. Arī skaitlim 3 piemīt savs šarms. 3 vaļi, pūķis ar 3 galvām, 3 cēlieni teātrī. Un tā nav tikai burvība. Fiziķi ir pierādījuši, ka taburete uz 3 kājām ir stabilākā mēbele.

Kā būtu, ja mēs paskatītos un biznesu no citas puses un atrastu 3 vaļus, uz kā balstās lēmumu pieņemšana uzņēmumā?

Uzņēmums kā izbraukums zaļumos?

Kad mēs dodamies braucienā ar auto, mēs pieņemam 3 veidu lēmumus. Pirmais ir par to, kurp un kāpēc mēs braucam.

Lai kāds būtu mūsu brauciens, mēs sekojam ceļa zīmēm, luksoforiem un citiem braucējiem. Ceļš un satiksme diktē, kad uzsākt kustību, kad piebremzēt vai pārkārtoties citā joslā. Mēs arī paši izvēlamies, kad ievērot zīmes un ātrumu, bet kad riskēt, kā rīkoties situācijās, kurām noteikumi iepriekš nav rakstīti. Ceļā ir arī tādi lēmumi, kas šķiet nemanāmi, bet ir nozīmīgi. Ir jāseko ātrumam spidometrā, jāseko signāllampiņām panelī. Ir jāparūpējas par degvielas rezervi bākā. Jāseko savai pašsajūtai un jāparūpējas par līdzbraucēju komfortu un vajadzībām utt.

Vai tas būtu izbraukums zaļumos, vai ikdienas pārvadājumi, visa pamatā ir 3 jautājumi, gluži kā 3 vaļi:

  • Kāpēc mēs braucam?
  • Kā mēs braucam?
  • Vai esam uz pareizā ceļa?

Bet kādi ir 3 vaļi, uz kā balstās lēmumu pieņemšana uzņēmumā?

Kas ir mans bizness?

Tāpat kā autobrauciens sākas ar kādu mērķi, arī dibinot uzņēmumu, īpašniekam ir kāda ideja. Tā var būt iecere, kā pelnīt naudu. Biznesa pamatā var būt paša noteikts mērķis vai ambīcijas. Par pamatu biznesam var kalpot risinājums problēmai vai atbilde uz klientu vajadzībām.

Jautājumi, kas ir mūsu bizness un kāpēc mēs to darām, nav tikai pirmās dienas jautājumi. Īpašnieki un vadītāji atgriežas pie tiem laiku pa laikam. Par to ir jādomā, kad ir sasniegti kādi mērķi vai ir notikušas izmaiņas tirgū. Par to ir jāaizdomājas, kad mainās mode vai tehnoloģijas. Klimata izmaiņas, likumdošana, cilvēku paradumi – tas viss gan rada jaunas nozares, gan citas nolemj nebūtībai.

Lai jautājums "kāpēc mēs esam biznesā" nebūtu pārāk plašs un vispārīgs, varētu to balstīt uz 3 kājām, gluži kā tabureti:

  1. Kāds ir mūsu biznesa modelis? Ko mēs iepērkam, ražojam un pārdodam? Kā mēs radām vērtību un pelnām naudu?
  2. Kas ir mūsu klienti un tirgus? Kurā teritorijā vai kādā jomā mēs darbojamies? Kas ir pircējs, un ko viņš pērk? Par ko maksā un kas ir vērtība dažādām mūsu klientu grupām?
  3. Kādi ir mūsu mērķi? Kādu biznesu mēs gribam izveidot un ko mēs paši gribam sasniegt? Vai gribam augt, vai noturēties starp konkurentiem, vai atrast savu klusu nišu, kurā darboties? Cik lielu vai, gluži otrādi, cik mazu gribam savu biznesu?

Atbildes uz jautājumiem par klientu un tirgu būtu jāmeklē ārējā pasaulē. Cilvēku skaits, viņu vajadzības un maksātspēja, teritorija un cenas ir tādas, kādas tās ir, un nav daudz iespēju to ietekmēt. Ja mēs gribam lielu biznesu un daudz klientu, būs jāiet lielā pasaulē.

Taču jautājumi par mūsu mērķiem, ambīcijām arī par mūsu izvēlēto biznesa modeli, ir balstīti uz mūsu iekšējo pasauli. Tas ir saistīts ar mūsu spējām, mūsu kompetencēm un arī tikumiem. Mēs varam izvēlēties vietu, kur veidot savu biznesu, mēs varam izvēlēties cilvēkus, ar kuriem kopā strādāt. Mēs varam nospraust lielus mērķus vai pieticīgus, mēs varam riskēt vai būt piesardzīgi. Un tā ir mūsu pašu izvēle.

Pirmais valis tātad būtu biznesa valis un lielais jautājums skan tā: "Kas ir mans bizness?"

Kāda ir darba organizācija?

Katra darbadiena uzņēmumā ir gluži kā jauns kilometrs braucienā ar auto. Notikumi uz ceļa, pretimbraucēji un garāmgājēji nāk un iet, un ar katru ir jātiek galā. Tāpat ir jāparūpējas par katru produktu, par katru pasūtījumu, par katru klientu mūsu uzņēmumā.

Ja klients ir abonējis avīzi, tad vajag pastnieku, kas katru dienu šo avīzi nogādās klienta pastkastē. Ja mēs ražojam ķieģeļus, tad mums vajag pacēlājus un kravas auto, lai šos ķieģeļus nogādātu būvlaukumā. Ir jāsadala darbi un uzdevumi starp saviem darbiniekiem vai jāatrod partneri, kam ir resursi un prasmes, lai to paveiktu.

Otrais valis, uz kā balstās lēmumu pieņemšana uzņēmumā, ir ikdienas darba organizācija. Un 3 jautājumi, kas šajā sakarā jārisina, skan šādi:

  1. Kā mēs ražojam un nodrošinām savus produktus vai pakalpojumus? Kuri ir mūsu galvenie produkti, un kādi ir papildpakalpojumi? Kā mēs atjaunojam savu piedāvājumu klāstu?
  2. Kā mēs nodrošinām visus biznesa procesus? Kā notiek jaunu klientu piesaiste, pārdošana, ražošana, piegāde, problēmu risināšana? Kurus darbus veic pašu cilvēki, kāds tehnoloģijas vai partnerus izmantojam?
  3. Kādi ir mūsu darbinieki? Kādas ir viņu prasmes, lomas un atbildība? Kāds ir viņu atalgojums un motivācija darīt savu darbu?

Būtu kļūdaini šos jautājumus risināt izolēti, tāpēc ir jāparūpējas, lai mūsu ikdienas rīcība un lēmumi atbilst biznesa modelim, klientiem un mūsu mērķiem.

Tātad otro vali varētu saukt par darba organizāciju.

Plānošana un uzraudzība

Brauciena laikā šoferis seko ceļam un ierīcēm, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Kosmiskās vadības centrā raķetes lidojumam seko milzīgs kolektīvs. Bet jautājumi, par ko viņi rūpējas, ir tie paši - vai esam uz pareizā ceļa un vai laikus nonāksim galapunktā.

Arī organizācijā mums ir jāseko, vai esam uz pareizā ceļa. Atsevišķam projektam var būt zināms arī galamērķis. Uzņēmumiem visbiežāk ir zināmas nākamās pieturvietas. Tas var būt gada plāns. Tā var būt jaunas ražotnes vai filiāles atvēršana. Tas var būt nozīmīgs līgums ar pasūtītāju. Šīs ir pieturvietas, jo katrs šāds notikums tikai atver nākamo ceļa posmu.

Nākamie 3 jautājumi palīdz plānot un uzraudzīt uzņēmuma darbību un attīstību:

  1. Vai mēs esam uz pareizā ceļa? Vai mēs esam pietiekami labi paveikuši šīs nedēļas, mēneša vai ceturkšņa uzdevumus? Vai esam gatavi arī nākamajam mēnesim vai gadam? Vislabāk par to var pārliecināties, ja iepriekš ir bijusi izstrādāta ceļa karte vai laika plāns, kas regulāri tiek atjaunināts.
  2. Vai mūsu rīcībā ir nepieciešamās finanses un resursi? Cik naudas līdzekļu ir kasē un kontos? Kādi ir tuvākie maksājumi un tuvākie gaidāmie ieņēmumi? Vai noliktavās ir pietiekamas rezerves vai pārāk lieli uzkrājumi?
  3. Kas ir mūsu vadības grupa? Kas ir cilvēki, kas nāk kopā un lemj par to, vai esam uz pareizā ceļa? Vai mums ir nepieciešamās prasmes un atbildība, lai par to spriestu? Vai mēs uzticamies viens otram? Vai mums ir kopīgi mērķi un vienoti principi?

Laiks ir neatgriezenisks resurss, un viens no vērtīgākajiem resursiem. Ja naudu var aizņemties, kādu maksājumu atlikt, prasmes apgūt vai padomdevējus noalgot, tad katra diena, kas aizrietējusi, vairs nav atgriežama. Katra diena nes līdzi savus izdevumus, un katrs atlikts lēmums vai neizpildīts uzdevums aizkavē arī gaidāmos ieņēmumus vai ietaupījumus.

Protams, ne katrs apstiprināts darījums izrādīsies veiksmīgs. Dažs klients gaidītās peļņas vietā var atnest zaudējumus. Un dažkārt kāds aizkavēts lēmums ļauj ieraudzīt lamatas, kurās ieskrēja cits steidzīgs konkurents. Uzņēmumā šie notikumi risinās tāpat kā uz ceļa. Tāpēc ir svarīgi pieņemt labākos lēmumus. Vai tie bija pareizie lēmumi, rādīs laiks.

Trešais ir plānošanas un uzraudzības valis. Taču šis ir arī cilvēcības un tikumu valis.

9 elementi

Mūsdienās cilvēki visticamāk smīnēs, ja kāds apgalvos, ka pasaule ir plakana un balstās uz 3 vaļiem. Taču, ja šī alegorija patīk, tad varam savu izpratni par biznesu balstīt uz 3 vaļiem:

  • Kas ir mans bizness – atspoguļo tirgu un nozari, kurā mēs strādājam. Tas atspoguļo mūsu klientus un pircējus, viņu vajadzības un mūsu vērtību viņu acīs.
  • Darba organizācijas valis – atspoguļo mūsu darbiniekus un procesus. Kā mēs organizējam savu darbu, ražojam produktus, nodrošinām servisu. Kāda vide un kāda sadarbība valda mūsu uzņēmumā.
  • Uzraudzības un kontroles valis ir arī vadības un līderības valis. Tas atspoguļo, kādu stilu, paraugu un virzienu rāda vadītāji un līderi, kā mēs pildām savus plānus un apņemšanās. Tas parāda, cik droši vai cik saraustīti mēs peldam savā okeānā vai pīļu dīķī.

Tomēr, ja tiek dota priekšroka sistēmiskai un racionālai pieejai, tad uzņēmumu var skatīt kā 9 elementu kopumu:

  • biznesa modelis;
  • klienti un tirgus;
  • mērķi;
  • produkti un pakalpojumi;
  • procesi;
  • darbinieki;
  • finanses;
  • ceļa karte;
  • vadības grupa.

Kā pieņemt lēmumus?

Cilvēki ir dažādi, un arī uzņēmumi ir dažādi. Nav viena labākā veida, kā attīstīt biznesu un pieņemt lēmumus. Nav arī nozīmes veidot labāko sistēmu, pirkt jaunāko tehnoloģiju vai kalt ambiciozākos plānus, ja cilvēki, kas ar to strādā, paši nejūtas labi.

Tāpat ir ar ceļojumiem. Ne visiem patīk ekskursija ar stingri sagatavotu grafiku un striktu ekskursijas vadītāju. Dažus priecē nesteidzīgās pastaigas un sirsnīgās sarunas ar nejauši satiktiem cilvēkiem. Citiem būs svarīgi atrasties notikumu epicentrā vai uzkāpt kalna virsotnē.

Vadītāja darbs ir pieņemt lēmumus. Viens no sarežģītākajiem lēmumiem ir par to, kādu vidi un kādu sistēmu uzņēmumā veidot. Sekmīgi uzņēmumi ir tie, kuriem izdodas saturēt kopā savus klientus, darbiniekus un vadības grupu.