Sarunājoties ar cilvēkiem, dažkārt mums nav tik ļoti svarīgi, lai sarunu biedrs saprot ikkatru vārdu, ko sakām. Nozīmīga ir pati kopā būšana un iespējas izrunāties. Pavisam citādi ir, ja risinām darba jautājumus, uzdodam un saņemam uzdevumus. Tad ir svarīgi, lai teiktais vai rakstītais tiktu precīzi uztverts un izpildīts. To taču vēlas katrs.
Ir gadījumi, kad nepareizi saprasts vai nepareizi pateikts vārds var novest pie ģimenes strīdiem, šķiršanās, vajadzīgā darbinieka atlaišanas vai piegādes termiņu neievērošanas. Daudzi uzņēmumi ir pārstājuši eksistēt tādēļ vien, ka partneri nav varējuši sarunāt. Kādēļ tā notiek? Apskatīsim 3 izplatītus iemeslus.
Cilvēks patiesībā nav ieinteresēts, bet demonstrē interesi.
Sarunas laikā cilvēks māj ar galvu, visam piekrīt, bet beigās visu izdara pa savam. Izplatīta parādība. Tas notiek tādēļ, ka pirms komunikācijas nav radīta sapratne. Sapratnei ir 3 komponenti: simpātija pret sarunu biedru vai projektu (cik ļoti gribas vai negribas atrasties kopā ar kādu vienā telpā, projektā, biznesā), kopīga realitāte un saskarsme. Kopīga realitāte rodas, ja abas puses par kaut ko ir vienojušās un tam piekrīt. Atslēgas vārds ir “piekrīt”. Ja darbu vadītājs un izpildītājs vienādā mērā apzinās nodošanas termiņu un tam piekrīt, tad ir lielāka garantija, ka darbs tiks izpildīts laicīgi. Tāpat ir arī ar simpātiju līmeni. Vai darbinieks patiešām ir komandas loceklis, vai arī viņš šeit ir tikai tā, garāmejot? Vai tas, kurš dod uzdevumu, patiešām grib, lai viņu sadzird? Ja saskarsme notiek bez kopīgas realitātes un noteikta simpātiju līmeņa jeb vēlmes atrasties vienā kopīgā projektā, tad tā cieš neveiksmi.
Ko darīt?
