iBizness.lv redakcijā radās jautājums: portāls Draugiem.lv savulaik piedzīvoja strauju izaugsmi un kļuva par vienu no Latvijas veiksmes stāstiem, taču pamazām šī medija popularitāte, šķiet, ir mazinājusies, kamēr Facebook.com joprojām plaukst un zeļ. Kāpēc tā? Kas ir Facebook.com stiprās puses? Kurā brīdī Draugiem.lv pieļāva kādas kļūdas?
Šos jautājumus lūdzām atbildēt sociālo mediju ekspertu Ralfu Gobu.
Šogad sociālo mediju portāls Draugiem.lv svinēja savu 12.dzimšanas dienu. Sociālo mediju platformai tas ir ļoti ilgs mūžs, it īpaši, ja tā tiek veidota ar mērķi piesaistīt noteiktu auditoriju. Es nesauktu Draugiem.lv par veiksmes stāstu pagātnes formā, manuprāt, tas joprojām ir veiksmes stāsts un tāds arī paliks, vismaz Latvijā radušos sociālo tīklu kategorijā noteikti.
Tāpat kā ikvienam fiziskam pakalpojumam vai produktam, arī digitālajiem produktiem ir savs dzīves cikls. Tirgū parādās jauni spēlētāji, inovatīvas idejas, un katrs gatavojas kļūt par nākamo veiksmes stāstu.
Manuprāt, lielāko daļu Draugiem.lv lietotājus ir "apbūris" Facebook.com un ar savām priekšrocībām pārvilinājis savā pusē, taču nevaram būt droši, ka tuvākajā laikā netiks radīta jauna platforma, kas līdzīgā veidā no troņa gāzīs Facebook.
Kāda ir reālā situācija?
Gatavojot atbildi uz iBizness.lv jautājumu, iepazināmies ar viena no Latvijas lielākajiem ziņu portāliem apmeklējuma datiem, salīdzinot tā apmeklējumus no Draugiem.lv un Facebook.com pēdējo 3 mēnešu laikā. Pirms pievēršamies skaitļiem, jāsaprot, ka portāla mērķis ir uzrunāt pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu.
Kopumā 3 mēnešu periodā portāls piesaistīja 35 359 apmeklējumus no Draugiem.lv un 3 942 004 apmeklējumus no Facebook.com.
Zemāk grafikā attēlots apmeklējuma skaits no katra portāla, sadalīts pa vecuma grupām. Redzam, ka no Draugiem.lv lielākais apmeklējuma skaits ir bijis no cilvēkiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem (31,26% no visa apmeklējuma skaita), bet no Facebook.com tas ir bijis vecuma grupai vecumā no 25 līdz 34 gadiem (53,89% no visa apmeklējuma skaita).
Tas, ko grafiks parāda par aktīvāko Facebook.com auditoriju (cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem), bija līdzīgi novērojams arī Draugiem.lv platformā, pirms Facebook.com sasniedza Latvijas robežas.
Aktīvākā auditorijas daļa ir tieši "Millenials" (cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 20.gadsimta 80.gadu sākuma līdz 2000.gadam). Šī auditorija pārsvarā ar tehnoloģijām ir uz "tu". Attiecīgā auditorijas grupa ir pirmā, kas izmēģina ko jaunu. Ja pietiekami liela "Millenials" grupas daļa novērtēs nākamo jauno platformu vai aplikāciju, tas būs tikai laika jautājums, kad nostrādās bara instinkts un tam sekos arī pārējie cilvēki.
Tajā pašā laikā Draugiem.lv aktīvākā auditorija ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem jeb tā saucamie "BabyBoomers". Šī auditorijas daļa nav ļoti advencēta tehnoloģijās un nespēj ātri adaptēties jauniem izaicinājumiem. Iemesli šādiem statistikas rezultātiem var būt daudz un dažādi, bet pēc novērojumiem viens no galvenajiem ir šāds – Draugiem.lv neveltīja gana daudz uzmanības lietotāju analizēšanai, kas ļautu uzlabot vietnes funkcionalitāti un noturēt lietotājus. Vecākai auditorijai Draugiem.lv varēja kalpot kā ievads tendenciozā dizainā un funkcionalitātē.
Iespējas un vērtība, ko sniedz Facebook.com, salīdzinot ar Draugiem.lv, nav proporcionāli salīdzināmas, tāpēc savstarpējās sacensības par esošajām priekšrocībām tirgū nav adekvātas. Toties, radot portālam jaunu vērtību, panākot, ka tā lietotājiem nebūtu citu alternatīvu, varētu būt bijis pareizais gājiens. Manuprāt, daudzi vēl joprojām lietotu Draugiem.lv, ja tas tiktu padarīts Latvijas iedzīvotājiem par "obligātu", ja tas tiktu integrēts ar bankām, kā arī dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi sniedzot unikālas un ērtas priekšrocības. Tādējādi Draugiem.lv varēja kļūt par "digitālās identitātes" apvienotāju.
Atgriežoties pie jaunākajām tendencēm, jāmin, ka Facebook.com ir to augšgalā un būtībā tendencēm ne tikai seko, bet arī tās rada. Facebook.com galveno uzsvaru vienmēr liek uz lietotāja pieredzi. Ja lietotāja pieredze platformā ir lieliska, lietotājs biežāk atgriezīsies, un, jo regulārāk tas notiks, jo reklāmdevēji būs ieinteresētāki veikt investīcijas, no kurām attiecīgi rodas medija peļņa.
Facebook.com oficiāli ir kļuvis arī par mobilo mediju, kas nozīmē to, ka tiek darīts viss, lai mēs pavadītu aizvien vairāk laika savās mobilajās ierīcēs. Neaizmirsīsim arī citas Facebook.com piederošās aplikācijas, kuras ir primāri radītas mobilajām ierīcēm – Instagram, Messenger, WhatsApp. Pēc "Facebook Audience Insights" datiem, 65% Latvijas Facebook.com lietotāju primārās ierīces ir viedtālruņi.
Tāpat, protams, lielu lomu spēlē arī pieejamās iespējas, kuras sniedz platformas. Ieejot Facebook.com, jūs, pretstatā Draugiem.lv, neatradīsiet maksas pakalpojumus. Ja pārvaldāt Facebook.com biznesa lapas, ļoti iespējams, ka jaunākajam ierakstam vai video tiks piedāvāta iespēja pieslēgt reklāmu, bet tas arī viss. Tajā pašā laikā Draugiem.lv politika nedaudz atšķiras, jo reklāmas platforma un maksas pakalpojumi (foto galerijas, apmeklējumu statistika u.c.) nodrošina uzņēmuma darbību.
Nedrīkst aizmirst, ka Facebook.com zina, kas ir tā mērķauditorija, katra veiktā darbība tiek veikta ar mērķi noturēt lietotāja uzmanību. To ir iespējams panākt, uzlabojot lietotāju pieredzi portālā. Labāka pieredze piesaista lielāku lietotāju skaitu, un lielāks lietotāju skaits piesaista investorus un reklāmdevējus.
Ko uzņēmēji var mācīties no Facebook.com?
Lai palielinātu biznesa apjomus, ir jāsāk ar lietotāja pieredzes uzlabošanu. Ja jūsu mājaslapa nav pielāgota tendencēm, sociālo mediju saturu veidojat veidošanas pēc un blogu rakstāt tikai atslēgvārdu izmantošanai, nespējot nodrošināt lielisku apkalpošanas servisu, spožu gaismu tuneļa galā saskatīt būs grūti.
Uz kā balstījās sākotnējā Draugiem.lv veiksme un kāpēc tās mūžs bija limitēts?
Pieņemšu, ka šo rakstu lasa ģimenes cilvēki. Iedomājieties situāciju – ciemos pie jūsu 17 gadus vecās meitas atnākušas draudzenes, jūs dzirdat sarunas, cik skaistas ir viņas fotogrāfijas, pat redzat, kā tiek radīti kopīgi "selfiji". Tā kā jūs esat atbildīgs vecāks, kuru interesē, kas notiek ar atvasi, dodaties uz sev pazīstamo un iecienīto Draugiem.lv, lai saprastu, par kādām bildēm meitenes runā un ar kādām fotogrāfijām viņas publiski dalījušās. Jūs dodaties uz galeriju sadaļu, redzat kaimiņienes Sarmītes safotografētos ziedus un dārza bildes, bet neredzat ne meitas, ne viņas draudzeņu foto. Tad sadzirdat vārdu "Instagram". Nezinot, ko tas nozīmē, apzvanāt 3 draugus, lai noskaidrotu šī mistiskā vārda nozīmi. Galu galā saprotat, ka tā ir platforma, kas paredzēta, lai dalītos ar savām fotogrāfijām un primāri tiek izmantota mobilajās ierīcēs. Jūs reģistrējaties, pavadāt 2 nedēļas, lai saprastu, kā šī vietne darbojas. Beigu beigās arī izlūdzaties meitai viņas lietotājvārdu, lai varētu sākt sekot profilam un "reizi pa reizei" aplūkot viņas fotogrāfijas. Un tā sākas jūsu pieredze jaunā platformā. Pēc nedēļas esat ielicis pats savu pirmo bildi ar neatbilstošu filtru, un pat jūsu bērni par jums smejas. Esat noķerts uz āķa. Lai cik smieklīgs šis situācijas apraksts neliktos, līdzīga situācija notika arī manā ģimenē.
Jūs varat atrasties jebkurā platformā, bet, ja redzēsiet, ka jūsu draugi un ģimenes locekļi tajā vairs nedalās ar savu pieredzi, tas ir tikai laika jautājums, kad arī jūs sāksiet migrāciju uz jaunām platformām.
Varbūt 2004.gadā mums bija interesanti sekot līdzi, kas notika tepat Latvijā, un tā tas ir joprojām, bet šodien mēs esam paaugušies, mūsu fokusa un vajadzību saraksts ir papildinājies, mēs vēlamies sekot līdzi aktuālajām ziņām un informācijai, saviem mīļākajiem zīmoliem, sportistiem, mūziķiem, aktieriem, ārzemju draugiem un pat drauga suņa Instagram.com profilam. Vēl labāk, ja tas viss notiek vienā vietā. Paldies Facebook.com par sniegtajām iespējām!
Manuprāt, Draugiem.lv platforma sasniedza savu potenciālu, uzņēmuma īpašnieki un komanda darīja visu, lai sniegtu mums labāko iespējamo pieredzi. Tāpat arī jāatceras, ka sākotnēji platformas tiešais mērķis neesot bijis radīt sociālo mediju platformu, bet, laikam ejot, lietas un procesi mainās, un paldies Draugiem.lv komandai par paveikto.
2004.gadā radīt ko tādu, kas 3 gadu laikā sasniegtu 1 000 000 reģistrētu lietotāju tik mazā (bet spēcīgā) valstī kā Latvijā, jau vien ir neaptverama ideja. Lai vai kā, Draugiem.lv to paveica, un tas, manuprāt, ir pacēlis latiņu, iedvesmojis citus un pierādījis, ka ar smagu darbu nekas nav neiespējams.
Ieteikumi?
Man ir tikai 1 ieteikums, un tas ir domāts visiem, kas izmanto sociālo mediju platformas mārketinga vajadzībām – adaptējieties! Adaptācija, manuprāt, ir viena no lielākajām iespējām, kuru milzīga daļa uzņēmēju ignorē. Slinkums, negribēšana vai bailes no jaunām zināšanām? Man grūti atbildēt, bet, dzīvojot kā 2004.gadā (liela daļa to joprojām dara) un cerot uz brīnumiem, izmantojot vecas mārketinga taktikas, uzvarēt būs grūti. No šī "niķa" ir jātiek vaļā, lai ko arī tas prasītu. Šeit labi iederas Alberta Einšteina citāts: "Insanity is doing the same thing over and over again, but expecting different results." ("Vājprāts ir atkārtoti darīt vienu un to pašu, bet cerēt uz citu rezultātu.")
Neesiet traki, adaptējieties, apgūstiet moderno, kā arī dzīvojiet šodienā (un pat nedaudz – nākotnē), bet nekādā gadījumā – pagātnē. Pirms pāris gadiem mūsu auditorija bija datoros, šodien tā ir telefonos, un nākotnē mūs sagaida daudz kas aizraujošs, piemēram, virtuālā realitāte. Vai jau esat sācis apgūt nākotni?
Ja runājam par sociālajiem medijiem, tad jāpiemin, ka šobrīd tajos izmaiņas notiek pa nedēļām un pat dienām. Tas, kas strādāja 10.oktobrī, vairs var nestrādāt jau pēc nedēļas. Dienas beigās tam, kādu platformu izmantojat, nav nekādas nozīmes, galvenais ir zināt, kur atrodas jūsu mērķauditorijas uzmanība un saprast, kā to piesaistīt.
