Kāda ir reālā situācija darba tirgū Latvijā? Cik daudz laika darbinieki pavada, patiešām strādājot, un cik daudz laika tiek veltīts privātām vajadzībām darba laikā? Cik būtisks darba ņēmējiem ir darba laiks, izvēloties savu darbavietu?
Kā noteikusi Labklājības ministrija, darba laiks ir periods, kura laikā darbinieks veic darbus un atrodas sava darba devēja rīcībā, neietverot laiku, kas tiek pavadīts, dodoties uz darbu un no tā, kā arī pārtraukumu darbā. Likums nenosaka, cikos darbiniekiem jāsāk un jābeidz strādāt, to nosaka uzņēmuma darba kārtības noteikumi, maiņu grafiki vai darba līgums. Tomēr jāatzīmē, ka atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai normālas darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt 8 stundas jeb 40 stundas nedēļā. Bet, ja ir noteikta 6 dienu darba nedēļa, darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt 7 stundas. Tāpat ir arī citi izņēmumi, kas nosaka īsāku darba dienas ilgumu, piemēram, darbs, kas pakļauts īpašam riskam.
Darba laika tēma ir ļoti aktuāla un interesanta gan darba devējiem, gan darbiniekiem, ņemot vērā, ka dažādās valstīs ir atšķirīga pieeja, prasības, kultūra un izpratne šajā jautājumā.
Vadošais interneta personāla atlases uzņēmums SIA "CV-Online Latvia" sadarbībā ar interneta žurnālu "iBizness" novembrī veica anonīmu aptauju interneta vidē, lai noskaidrotu reālo situāciju Latvijā strādājošajiem.
78% darbinieku ir stingri noteikts darba laiks
Vairākums aptaujāto atzina, ka viņiem ir stingri noteikts darba laiks – 78%, bet gandrīz ceturtā daļa jeb 22% respondentu atklāja, ka viņiem ir brīvāka režīma darba laiks. Pēc aptaujas rezultātiem jāsecina, ka visbiežāk stingrāks un noteiktāks darba laiks ir tādās nozarēs kā zinātne un izglītība, drošība un glābšanas dienesti, kā arī valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem. Turpretī brīvāku darba režīmu biežāk atzīmēja, piemēram, informācijas tehnoloģiju, grāmatvedības un audita, kā arī mārketinga, reklāmas vai sabiedrisko attiecību nozarē strādājošie.
Arvien populārāka kļūst iespēja darbiniekiem strādāt attālināti. 37% respondentu atzina, ka viņu darbavietā ir šāda iespēja, 43% darba ņēmēju strādāšana attālināti netiek piedāvāta, bet piektā daļa jeb 20% atklāja, ka to nepieļauj darba specifika.
Reālais darba laiks
Noskaidrojot, cik stundu vidēji pilnas slodzes darbinieki pavada strādājot, neskaitot pauzes un ar darbu nesaistītas aktivitātes, jāsecina, ka gandrīz puse jeb 46% respondentu strādā no 7 līdz 8 stundām, bet ceturtā daļa jeb 25% atklāja, ka darbam velta mazāk nekā 7 stundas. Turpretī 29% atzina, ka strādā vidēji vairāk nekā 8 stundas darba dienā.
"Jāņem vērā, ka darba stundas vēl neliecina par darbu efektivitāti un stundu skaitam nevajadzētu būtu prioritāram. Regulāru virsstundu dēļ visbiežāk darba produktivitāte krītas, darbinieks nevelta pietiekami daudz laika atpūtai, miegam, ārpus darba aktivitātēm, kā rezultātā ilgtermiņā var rasties pat "izdegšana". Tāpat arī, ja darbinieks regulāri velta ievērojami mazāk laika darbam, nekā noteikts, jo nav atbilstošu, skaidru darba uzdevumu, iespējas sevi parādīt un vienkārši nav iespējas veikt savu darbu, ilgākā laika periodā tas var pat demotivēt. Darba devējam vajadzētu vairāk domāt par to, lai darba laiks nebūtu vien darbā pavadītais laiks, bet produktīva strādāšana, kas nozīmē efektīvu un uz rezultātu vērstu, pareizi saplānotu darbu, nosakot katra darba prioritātes un pieejamos resursus. Svarīgi ir ne tikai pareizi plānot darbus, bet arī pauzes starp saspringtiem darbiem, jo tās ļauj darbiniekam atvilkt elpu, atpūtināt prātu un sagatavoties nākamajam darba posmam. Vadītāji ir atbildīgi par saviem padotajiem, tāpēc jādomā, kā uzlabot efektivitāti un uzturēt darbinieku emocionālo un fizisko labsajūtu, sabalansējot darbu ar privāto dzīvi, atceroties, ka reizēm darbs vēlās vakara stundās var liecināt par problēmām darba plānošanā un sadalē, nevis par efektīvu, produktīvu un lojālu darbu," vērtē SIA "CV-Online Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.
Attālināts darbs
Vai strādāšana attālināti un fiziski neatrodoties birojā savā darba vietā nozīmē slinkošanu, darbam veltot mazāk laika? Vai darbiniekam ir pieejams viss nepieciešamais, lai darbi efektīvi ritētu uz priekšu un netiktu ieguldīts vairāk laika nekā konkrētam darbam nepieciešams? Iespējams, daudzi darba devēji ir domājuši, cik veiksmīgi tiek organizēti darbi, strādājot attālināti. Aptaujā centāmies noskaidrot arī veltīto darba stundu skaita saistību ar strādāšanu attālināti. Kā liecina rezultāti, strādājot attālināti, tomēr darba dienā vidēji darbam tiek veltīts mazāk stundu, piemēram, ne vairāk par 7 stundām darba vidēji darba dienā atzīmēja trešā daļa no tiem, kam ir iespējams strādāt attālināti, bet darbiniekiem, kam nav attālinātās darba iespējas, – tikai 16%. Tomēr, arī veicot darbu attālināti, ir daudz darbinieku, kas strādā virsstundas jeb vidēji darba dienā vairāk nekā 8 stundas – 22%.
Priekšroka brīvībai
Aptaujā darba ņēmēji tika aicināti arī izteikt savu vērtējumu, cik svarīgs darbavietas izvēlē ir stingri noteikts vai brīvāks darba režīms. Puse respondentu atzina, ka pie līdzīgiem nosacījumiem priekšroka tiktu dota darbavietai, kurā piedāvātu brīvāku darba režīmu, savukārt 16% respondentu labāk patīk stingri noteikts darba laiks, bet trešā daļa jeb 34% atzina, ka darba laikam nebūtu nozīmes, izdarot izvēli par labu kādam darba devējam.
Interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" un žurnāla "iBizness" veiktā aptauja norisinājās no šī gada 24.oktobra līdz 6.novembrim. Kopumā tika aptaujāti 1398 dažādu nozaru respondenti.
