Jebkurš uzņēmums ir tā vadītāja spoguļattēls, tāpēc, lai uzņēmums augtu un attīstītos, tas nemitīgi ir jādara arī vadītājam. Un arī pretēji – ja biznesā piedzīvotas neveiksmes, tas "buksē", pārmaiņas ir jāsāk no vadītāja.

Gudra izaugsme

Biznesa attīstības tempu nosaka vadītājs, viņš nosaka biznesa plānus un mērķus, taču tas ir jādara gudri. Ir saprotams, ka ikviens vadītājs vēlas, lai viņa uzņēmums arvien attīstās, tā peļņas rādītāji aug, tāpēc nereti dzirdēti ir vien vadītāju vēlmēs balstīti mērķi, piemēram, nākamajā gadā sasniegt +20% apgrozījumu. Tomēr patiesais vadītāja uzdevums ir nevis tikai nosaukt ciparus, bet arī pateikt darbiniekiem priekšā, kādas darbības ir jāveic, lai uzņēmums attīstītos, tā peļņa palielinātos.

Kādi ir varianti? Iespējams, nākamajā gadā kādā konkrētā nozarē paredzams, ka tirgus augs, tāpēc uzņēmums var rēķināties ar dabisku pieaugumu. Bet varbūt tiks radīts kāds jauns produkts, kuru vadītājam ir priekšlikums virzīt jaunos tirgos. Iespējams, ir izanalizēti pagājušā gada dati (te lieliski var palīdzēt dažādas tehnoloģijas un programmatūra) un pēc tiem vadītājam ir skaidrs, kādas aktivitātes ir jāpalielina, lai rezultāti uzlabotos. Nereti vadītāji uzskata, ka darbiniekiem pašiem ir jādomā un jāzina, kā veicināt attīstību, taču tas ir vadītāja uzdevums. Tieši vadītājam maksā algu par to, ka viņš definē mērķus un izstrādā to sasniegšanas stratēģiju. Vispirms pašam vadītājam ir jābūt pārliecinātam, ka plānotais ir reāls un sasniedzams, tad tam noticēs arī darbinieki. Izaugsme nav mistiska substance, tā ir jāplāno, jāiegulda darbs.

Pārdošana un cena

Teju jebkurš uzņēmums var ražot vairāk, nopirkt iekārtas, pieņemt jaunus darbiniekus – tā nav problēma. Daudz svarīgāk ir prast pārdot un gudri plānot pārdošanu. Esmu runājis ar Latvijas uzņēmuma vadītāju, kurš ražo mēbeles Vācijas tirgum un pārdod šīs mēbeles vidēji par 50% lētāk nekā turienes vietējie ražotāji. Lieliski! Uzņēmums saražo un realizē tiešām lielus produkcijas apjomus. Bet kur ir attīstība? Ražotājam šobrīd ir nepieciešams paplašināt telpas, iegādāties jaunas iekārtas, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, taču tam trūkst resursu. Tirgus tiek iekarots ar zemām cenām, taču peļņa ir ļoti maza, tāpēc uzņēmums nevar augt. Pārdot kaut ko lēti nav lielākā prasme. Apgrozījums ir, bet uzņēmums ar grūtībām samaksā kredītus un algas darbiniekiem.

Jebkura uzņēmuma mērķis ir radīt kādu vērtību, kas nepieciešama klientiem. Der sev uzdot vienkāršus jautājumus: kāpēc klients pirks manu produktu? Ar ko šis produkts ir unikāls, labāks par konkurentu piedāvāto? Ja tas nav unikāls, būtiska loma ir cenai. Ir jādomā arī tad, ja produkts tiks pārdots nevis tieši patērētājam, bet gan starpniekam – šādā gadījumā ir jāspēj iekārdināt un iedvesmot arī starpnieku, lai viņš būtu ieinteresēts arvien aktīvākā sadarbībā.

Attīstības plāns

Attīstīsies uzņēmums, kura vadītājs ir stratēģis un plānotājs. Jo precīzāks un reālistiskāks plāns tiks prezentēts darbiniekiem, jo lielākas ir iespējas, ka tas tiks sasniegts. Lielos uzņēmumos katras nodaļas vadītājam ir jāspēj iedvesmot tās darbiniekus, lai vīzija būtu katram.

Nepietiek uzņēmumā ieviest CRM (customer relationship management) sistēmu, ja darbinieki neizprot, kāpēc tas ir nepieciešams, taču, ja programmā ir apkopota informācija par visām ikdienas darbībām, tas ir lielisks instruments, ar kura palīdzību vadītājs var plānot nākotni, analizēt, cik rezultatīvi ir strādāts. Cik reižu ir zvanīts klientiem, un cik no viņiem pēc tam izdarīja pirkumu? Varbūt ir jāzvana vairāk un jāpiedāvā citi produktu komplekti? Ja ir redzama vēsture, ir vieglāk plānot nākotni.

Grūtāk ir plānot vadītājiem, kuri par tādiem ir kļuvuši pēc tam, kad sasnieguši labus panākumus kā darbinieki, bet nav apguvuši vadītāja darba pamatprincipus. Ja cilvēks ir lielisks pārdevējs, tas vēl negarantē, ka viņš būs izcils pārdošanas vadītājs. Pārdot un vadīt pārdošanu ir atšķirīgas darbības – ir jāaug un jāmācās.

Prasme iemācīt

Vadītājam jāsaprot, ka viena no būtiskākajām vadītāja 3 lomām ir līdera loma – ja kāds no darbiniekiem kaut ko tehniski neprot, viņš ir jāapmāca – jāparāda un jāļauj pašam darbiniekam rīkoties. Reizēm vadītājam 5 un vairāk reižu ir jāatkārto viens un tas pats. Piekrītu, ka reizēm ātrāk un vienkāršāk ir izdarīt pašam, taču tādā gadījumā darbinieki šīs iemaņas nekad neapgūs. Ja mēs varētu iemācīties skatoties, mēs visi būtu olimpiskie čempioni, jo ik pa laikam taču skatāmies olimpiskās spēles.

Kopīgs darbs ir viens no veidiem, kā padotajiem kaut ko iemācīt. Daudziem tam nepietiek enerģijas un drosmes, vieglāk ir pateikt, ka darbinieks ir slikts. Patiesībā biznesa veiksmēs un neveiksmēs ir vainojams tikai vadītājs, jo tieši viņš taču izvēlējās darbiniekus. Tiesa, arī vadītājam nemitīgi jāmācās, jāpilnveidojas, arvien jāapgūst kas jauns, jāinvestē sevī, jo tikai attīstībā esošs vadītājs varēs attīstīt uzņēmumu.

Darbu dalīšana

Vadītājs viens pats spēj paveikt ierobežotu darbu apjomu. Jo lielāks kļūst kolektīvs, jo vairāk ir jādomā par pienākumu sadali. Te ir būtiski ņemt vērā katra darbinieka talantus un stiprās puses. Nav tik būtiski, kāds ir amata nosaukums, nozīmīgāk ir saprast, kas katram cilvēkam padodas vislabāk, jo ne visi var darīt visu – kāds ir akurātāks, cits – ideju spridzeklis, vēl kāds – domātājs un analizētājs. Visas šīs īpašības uzņēmumam ir noderīgas, ir tikai jāanalizē, kādam darbam katra no tām ir svarīgāka.

Paralēli ir jādomā arī par darbinieku motivēšanu, lai viņi gribētu realizēt savus talantus un strādāt. Vadītājam ir jānosaka mērķi. Cilvēku, kuri paši strādā, izvirza sev mērķus, darbinieku vidū ir maz, jo lielākoties šādiem cilvēkiem jau ir pašiem savi uzņēmumi. Tieši tāpēc ir muļķīgi gaidīt no darbiniekiem tādu pašu degsmi, kāda ir vadītājam.

Spēles garša

Vadītājiem bizness ir kā spēle, kurā gribas sasniegt arvien vairāk, pieņemt arvien jaunus izaicinājumus. Ja kādā brīdī darbi neveicas, ieilgst krīze, tad vadītājam pārstāj mirdzēt acis un viņš vienkārši peld pa straumi, nespēdams motivēt arī darbiniekus. Šādam cilvēkam ir vai nu jāmēģina rast jaunu motivāciju saņemties vai arī jāmaina darbs. Iedvesmu var radīt jaunas pieejas, jauni produkti, jaunas idejas, jauni iespaidi un pārmaiņas. Esmu saticis vadītājus, kuriem tā arī neizdodas atjaunot sevī sākotnējo degsmi, tomēr viņi paliek uzņēmumā, jo tas ir pietiekami stabils un ērts. Šādi cilvēki iedvesmu un dzīvesprieku iemācās gūt kur citur, piemēram, vaļaspriekos. Tomēr vadītāja galvenais uzdevums ir nemitīgs darbs ar sevi, jo tikai tad, ja viņa rīcība atbilst vārdiem, ir iespējams sagaidīt padoto cieņu un uzticību.