Tāpat kā Koko Šanele uzskatīja, ka modē ir krāsa, kas tev piestāv, arī tērpu māksliniece Dana Šeļmanova Pleša (zīmola "Wild Spirit" veidotāja) uzdrošinās būt ārpus modes diktētajiem noteikumiem, savos tērpos ieliekot savu individualitāti un mūžīgās vasaras sajūtu. Viņa rada tērpus un pārdod ar moto – ja patiks, ja būsim domubiedri, nopirks! Un pērk.
Viņas krāsainie un vieglie tērpi, aksesuāri turpina svinēt Latvijas vasaru tālajā ASV, Tobago salā, Singapūrā un citviet pasaulē.
Redzams, ka gan pati nēsājat "Wild Spirit" apģērbu, gan tie manīti Latvijas modes pasākumos. Kad uzsākāt šo darbošanos, kā tā izauga līdz modes biznesam?
Cik sevi atceros, esmu visu laiku darbojusies ar un ap apģērbu. Jau kopš bērnības revidēju mammas un tēta skapi, lietoto apģērbu veikalus – pāršuvu un radīju jaunus tērpus. Pamazām organiski tas viss pārauga idejā radīt savu zīmolu. "Wild Spirit" ideja aizsākās pirms 4 gadiem. Es iesāku savu ideju īstenot pamazām, bez riskiem, mazos apmēros, lai apjaustu, vai cilvēkiem vispār patiks mans piedāvājums. Diezgan drīz sapratu, ka patīk, un pamazām, soli pa solim, izkristalizēju "Wild Spirit" konceptu un piedāvājuma klāstu.
Kas radīja pārliecību, ka iecerētais izdosies un varēsiet sevi pierādīt gan kā tērpu māksliniece, gan kā biznesmene?
Sāku, jo gribējās radīt kaut ko savu, izteikt viedokli ar saviem tērpiem. Laikam pat sākumā nemaz nedomāju, vai izdosies, vai bizness kā tāds veidosies, – uzšuvu pirmo tērpu kolekciju, pavairoju smieklīgi mazos apmēros, ieliku Etsy.com mājaslapā. Un par pārsteigumu bija atsaucība no cilvēkiem – viss ātri tika izpirkts. Man pat īstenībā nebija ne mazākas nojausmas, kā jādara, kas jādara. Vienkārši uzņēmu kursu un – aiziet!
Kādi šodien ir "Wild Spirit" pamata pakalpojumi? Vai un kā tie ir gadu gaitā mainījušies?
Pārsvarā radu apģērbu, aksesuārus – rotaslietas, somas. Es iesāku ar ikdienas apģērbu, bet pamazām arī esmu pievērsusies peldkostīmu šūšanai, kas ir iekļauti vienā no jaunākajām kolekcijām. Varētu teikt, ka "Wild Spirit" tērpu piedāvājums un klāsts aug līdzi maniem hobijiem. Tagad esmu aktīvāk sākusi nodarboties ar sportu un organiski gribas radīt kaut ko atbilstošu savām aktivitātēm. Nākotnē plānoju radīt arī sportiskāku kolekciju. "Wild Spirit" ir manas ideālās garderobes atspoguļojums.
Kāda ir jūsu darbadiena? Vai kādā veidā sev normējat, kad un cik daudz laika veltīt tērpu radīšanai?
Ar šo man ir problēmas. Galīgi nemāku organizēt savu laiku. Ņemot vērā, ka mans birojs fiziski atrodas manas mājas pagalmā, tad darbadiena ir abstrakts jēdziens. Tas bija arī ģimenes kopīgs lēmums, vienam strādāt no mājām, lai mūsu pirmklasnieks nenīktu pagarinātajās stundās skolā, bet uzreiz nāk mājās. Starp pulciņiem, pusdienu gatavošanu un sniegavīru velšanu pagalmā es mistiskā kārtā paspēju diezgan daudz izdarīt arī savā darbnīcā. Ja nopietni, tad no rīta, kad visa ģimene aizdodas savās dienas gaitās, sākas arī mana darbadiena, jo pašai jāpaveic viss – tērpu modelēšana, šūšana, pārdošana – gatavo preču izsūtīšana, dokumentu kārtošana, komunikācija sociālajos tīklos, uzkopšana utt.
Kādām rakstura īpašībām jābūt, lai sevi spētu mobilizēt darbam mājās?
Noteikti jābūt labām laika plānošanas īpašībām un visa paveikšanas reizē superspējām. Pagaidām man vairāk piemīt tās otrās. Māku darīt vairākas lietas vienlaicīgi – palīdzēt dēlam mājasdarbos, aizstāvēt baltu audumu no kaķa ar netīrām ķepām un vienlaicīgi uzšūt kleitu. Laika plānošanas māka man vēl jāapgūst. Man iekļaušanos laikā nodrošina tikai degošs tērpa pabeigšanas termiņš.
Vai jums ir vēl kādi palīgi? Darbinieki?
Pārsvarā visu daru pati, no malas saorganizēju šuvēju tikai tad, kad lielākā daudzumā jāpavairo kolekcijas. Jūtu, ka tas tā vairs nevar turpināties, un ir pienācis laiks radīt lielāku komandu, jo tomēr diezgan saspringtā režīmā tieku galā ar visiem darbiem. Diemžēl man grūti ir atrast komandu, jo esmu pedantiska māksliniece. Iespējams, īstie cilvēki atnāks paši laika gaitā. Nedaudz bail pāriet nākamajā līmenī, bet noteikti ir pienācis laiks. Sākumā iesāku pamazām īstenot šo ideju – bez riskiem, mazos apmēros, bet tagad ir zināmas bažas, vai spēšu radīt vēl lielākus apjomus, vadīt cilvēkus.
Cik liela konkurence šobrīd ir modes biznesā?
Es domāju, ka katram sava vieta un unikāls piedāvājums. Par konkurenci nedomāju, vienkārši ļaujos radošuma plūsmai. Uzskatu, ka jāveido savs unikāls produkts, kas nodod savu īpašo ziņu, un cilvēki, kam manis radītais patīk, interesē, atrod iespēju to iegādāties. Tajā mirklī, kad radi kaut ko ar domu, lai visiem patīk un pieturies pie modes, tad rodas konkurence un cīņa par klientiem. Bet, kad vienkārši radi lietas, kas sirdij tuvas, tad pircēji ar līdzīgu domu gājienu un visi, kas uztver tavu vēstījumu, paši tevi atrod.
Kā notiek tērpu pārdošana? Cik tālu tie ir aizceļojuši?
"Wild Spirit" tērpus pārsvarā pērk ārzemju klienti. Ir izveidojusies sadarbība ar ārzemju klientiem, kuriem manus tērpus pārdodu nelielos apjomos. Latviešu meitenes arī pamazām sāk iemīlēt manus tērpus. Ja runājam par tālām valstīm, tad mani tērpi ir aizceļojuši uz Ameriku – pie "The Wild Himns" tautas mūzikas grupas, arī uz Singapūras zoodārzu, Tobago salu. Pārsvarā pārdošanas galamērķos dominē Amerika, Francija un Vācija, par ko esmu ļoti pārsteigta. Vienreiz sūtīju kombinezonu uz Ameriku, un klientei tas nederēja, atsūtīja paciņu atpakaļ. Pāršuvu un sūtīju atkal, bet aizvien nederēja. Atkal pāršuvu. Biju izbrīnīta, ka klientei tāda pacietība un uzticība mazam, nezināmam Latvijas zīmolam. Beigās derēja labi, un kliente bija sajūsmā. Reizēm brīnos - mūsdienās tik liels apģērbu klāsts, plus vēl nepiedienīgi lētais Aliexpress.com pieejams katram, bet cilvēki tomēr prot novērtēt individuālo roku darbu.
Pastāstiet nedaudz vairāk par Etsy.com! Latvijas rokdarbnieki diezgan aktīvi cenšas izmantot šo pārdošanas platformu, bet vai tiešām tā ir "raķešu zinātne", lai šeit gūtu panākumus un savu preci labi pārdotu?
Esmu dzirdējusi par kursiem šīs lapas apgūšanai, bet es tajā vienkārši pati sāku pārdot. Tā īstenībā ir diezgan vienkārša platforma – koncepts + unikāls produkts + atslēgas vārdi + laba bilde – un potenciālie pircēji pamana.
Kā veidojat savu darbu reklāmu? Vai tā ir tikai sociālajos tīklos?
Reklamējos vairāk sociālajos tīklos. Instagram.com, manuprāt, ir zelta bedre. Nezinu kā, bet potenciālie pircēji mani lielākoties atrod tieši tur. Esmu tur pat sakomunicējusi ar ārzemju apģērbu pārpircējiem. Jā, un man patīk jauno kolekciju fotosesijas savienot ar saviem tropiskiem ārzemju ceļojumiem. Tas pat ļoti atbilst manam tērpu konceptam, mantrai – mūžīgā vasara. Latvijā vasara ir tikai 3 mēnešus gadā, tādēļ man vasarīgo sajūtu gribas paildzināt savos tērpos. Nezinu, cik tas ir tālredzīgi no modes viedokļa neradīt ziemas kolekciju, bet, goda vārds – ziemas kolekcijas "Wild Spirit" repertuārā nebūs nekad. Es gribu svinēt vasaru ar saviem tērpiem, un tikai vasaru. Tāpēc arī sanāk, ka ceļojumu koferī vienmēr sastūķēju jauno kolekciju un starp piedzīvojumiem un nebeidzamo sauļošanos sataisu bildes jaunajai kolekcijai. Pati esmu savu tērpu fotomodele. "Wild Spirit" ir kā mans personības pagarinājums, mans viedoklis par dzīvi un sievišķību. Taču atsevišķās fotosesijās, modes pasākumos ir piedalījušās arī profesionālas modeles.
Vai šis ir bizness, ko turpināsiet nākotnē attīstīt?
Noteikti nākotnē "Wild Spirit" tikai turpinās augt un attīstīties. Tā ir man mīļa un tuva ideja, kuru vēlos realizēt aizvien lielākā mērogā. "Wild Spirit" nav vienkārši tērpi. Tā ir kā dzīves filozofija – mūžīgā vasara. Bezkompleksu vieglums un košums, uzdrīkstēšanās būt brīvai un nepiespiestai. Iespējams, nedaudz trakai, saulē apsvilušai, bet individuālai. Tas ir mans skatījums uz sievišķību – mežonīgu, skaistu un bezgala košu. Es vienkārši vairs nevaru pārstāt to darīt, es pati nēsāju un dievinu katru manis radīto apģērbu gabalu. Varētu pat teikt, ka šuju sev un tikai tā starp citu pavairoju arī katru tērpu publikai. Un forši, ja publikā ir domubiedri, kam patīk.
