SIA "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš ir socioloģisko aptauju guru, uz viņa galda augstos torņos sarindotas dažādas mapes, papīri ar pētījumu rezultātiem. Veiktās aptaujas nereti apsteidz ekonomiku, ļaujot to prognozēt.
Kāda ir aktuālā informācija? Kā šobrīd jūtas uzņēmēji?
Šobrīd varu atsaukties uz jūlijā veiktās aptaujas rezultātiem, kas demonstrēja, ka jau 2 pilnus gadus uzņēmēji biežāk jūtas pesimistiski, biežāk norāda, ka tiem "lietas" iet uz leju. Manuprāt, tā ir ļoti skumja ziņa.
Vai noskaņojums atkarīgs no uzņēmuma lieluma? Kā jūtas, piemēram, mazie uzņēmumi?
Jā, analizējam uzņēmumus dažādās grupās, tur iezīmējas likumsakarības. Ja skatāmies pēc uzņēmumu lieluma, jau ilgstoši vienīgā grupa, kuras pārstāvji biežāk ir noskaņoti optimistiski nekā pesimistiski, ir lielie uzņēmumi, kas nodarbina 250 un vairāk darbinieku. Jo mazāks pēc apgrozījuma vai darbinieku skaita ir uzņēmums, jo lielāka varbūtība, ka Latvijā tas jūtas pesimistiski.
Analizējot nozaru griezumā, šī gada vasarā pesimistiski jutās visu nozaru pārstāvji, bet vispesimistiskākie bija būvnieki, viņiem seko tirgotāji, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.
Interesanta sakarība vērojama arī starp vietējiem un ārzemniekiem piederošiem uzņēmumiem – vietējie vienmēr jūtas sliktāk nekā ārzemnieki. Ja skatāmies jaunāko "Citadele Index" pētījumu, tas liecina, ka ārvalstu kapitāla uzņēmumu optimisms šovasar bijis mazākais kopš 2008.gada. Taču tas vēl aizvien bija optimisms.
Kādi secinājumi ir radušies, pētot noskaņojuma izmaiņas pa gadiem?
Krīzes gadi uzskatāmi parādīja pētījuma nozīmi – 2006.gadā visi bija ļoti optimistiski, taču jau 2007.gadā mūsu aptaujās bija vērojami dīvaini signāli, lai arī tā brīža makroekonomiskie rādītāji valstī vēl bija labi. 2008.gadā valstī sākās diskusijas par ekonomikas pārkaršanu, bija skaidrs, ka būs kritums, sākās spriedelēšana par to, ko mūsu indekss sāka rādīt jau 2007.gadā, bet skaļi brēkt jau 2008.gada pirmajā pusē. Nekas nenotika pēkšņi. Laikam mums bija tas jāpiedzīvo, lai labāk saprastu, kā šādi indikatori interpretējami. Pēdējos 2 gados Latvijas ekonomika atkal buksē. Taču mani mazliet izbrīna salīdzinoši labie makroekonomikas rādītāji, jo šobrīd tie nesaskan ar aptauju rādītājiem – tie jau labu laiku vedina domāt, ka patiesais ekonomiskais stāvoklis valstī patiesībā varētu būt arī sliktāks, nekā liecina oficiālā statistika.
Kas ir būtiskākie faktori, kas ietekmē uzņēmēju noskaņojumu? Man ir sajūta, ka milzīga ietekme ir dažādiem valdības lēmumiem.
Nav šaubu, ka valdības lēmumi mūs visus ietekmē. Mēs analizējam gan subjektīvus (Kā jums šķiet, vai ekonomiskā aktivitāte Latvijā iet uz augšu?), gan objektīvus jautājumus (Kāds ir jūsu uzņēmuma apgrozījums, darbinieku skaits?). Lielākais pesimisms jūtams tieši atbildēs uz subjektīviem jautājumiem, uzņēmēji jau labu laiku uzskata, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte gan valstī, gan uzņēmēja pārstāvētajā nozarē pasliktinās. Vērojama interesanta tendence – jau otro gadu uzņēmumos valda pesimisms, taču uzņēmēji neņem ārā naudu no biznesa, apgalvo, ka investīciju apjomi nesamazinās. Tas ir labi, jo, lai būtu izaugsme, ir jāiegulda.
Jūs pats arī esat uzņēmējs. Kāds ir jūsu noskaņojums?
Drīzāk pesimistisks – budžeta un jauno nodokļu izmaiņu dēļ. Atkal būs jādomā, kā izdzīvot nākamo gadu.
Bet vai nav tā, ka latvieši vispār ir čīkstētāji, ka tā ir mūsu rakstura iezīme – nemitīgi par kaut ko sūkstīties un būt nemierā?
Labs aspekts. Tiešām arī man ir radies iespaids, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā ir vairāk pesimisti nekā optimisti, mums patīk lietas "mālēt" drūmākas, nekā tās ir īstenībā. Bet, no otras puses, es nedomāju, ka uzņēmēju pesimisms skaidrojams ar mūsu psiholoģiju, jo, kā jau minēju, uzdodam arī jautājumus par objektīvi novērtējamām lietām, kā, piemēram, uzņēmuma apgrozījumu, rentabilitātes līmeni un darbinieku skaitu, un tie apliecina nepārprotamas tendences.
Teicāt, ka aptauju dati ļauj paredzēt nākotni. Kāda tā varētu būt?
Tradicionāli nākotne uzņēmējiem rādās rožaināka nekā skarbā tagadne, allaž bijis vērojams, ka uzņēmējiem nākotne biežāk saistās ar cerībām. Tiesa, pēdējais "Citadele Index" mērījums jau apliecināja, ka arī nākotnes optimisms ir mazinājies.
Arī mūsu saruna sanāk samērā pesimistiska. Bet es ticu, ka noteikti jums ir arī kādas labas ziņas, kādi pozitīvi novērojumi! Ir?
Nav tā, ka viss ir tikai slikti un vēl sliktāk, protams, ir arī labas lietas. Piemēram, kopš 2001.gada reizi gadā mērām iedzīvotāju laimes rādītāju, vaicājam, vai cilvēki jūtas laimīgi. Šī gada pirmā pusgada mērījumi apliecina, ka cilvēki Latvijā jūtas tik laimīgi kā vēl nekad iepriekš. 3/4 iedzīvotāju atzina, ka kopumā tik ļauni nemaz nav, viņi jūtas vairāk vai mazāk laimīgi. Tie ir vēsturiski labākie rezultāti.
Pilnu intervijas tekstu lasiet drukātajā žurnālā "iFinanses"!
