Tops: Lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

2015.gadā Latvijā nodokļos iekasēti 7,5 miljardi eiro, kas ir par 5% vairāk, salīdzinot ar nodokļu ieņēmumiem gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Savukārt šogad plānots iekasēt vēl par 6% vairāk nekā pērn, un gada pirmie 5 - 6 mēneši liecina, ka plāns tiek izpildīts.

Ieņēmumus virs plānotā apjoma nodrošinājuši akcīzes nodokļa (AN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumi. Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēti mazākā apmērā par periodā plānoto.

AN ieņēmumu palielinājumu šogad pamatā nodrošināja ieņēmumi par naftas produktiem. Tas skaidrojams gan ar degvielas patēriņa pieaugumu, gan nodokļa likmes palielināšanu šīm akcīzes precēm. Savukārt UIN iemaksu pieaugumu būtiski ietekmēja pēc UIN deklarācijām aprēķinātā papildu budžetā iemaksājamā nodokļa summa, kas liecina par labākiem pagājušā gada peļņas rādītājiem, salīdzinot ar iepriekš plānoto.

Ieņēmumi no NĪN šā gada 5 mēnešos veidoja 130 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā līdzvērtīgā periodā pērn. 10 miljonu eiro pieaugumu nodrošināja ieņēmumi par zemi, tostarp Rīgā vērojams pieaugums 7 miljonu eiro apmērā. To veicināja kadastrālās vērtības izmaiņas lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī. Tāpat par gandrīz 5 miljoniem eiro palielinājušies NĪN ieņēmumi par mājokļiem, tai skaitā par 3 miljoniem eiro Rīgā. Savukārt ieņēmumos par ēkām vērojams kritums par 1,4 miljoniem eiro.

Netiek līdzi plānam

Lai arī PVN ieņēmumi "netiek līdzi" plānam, pateicoties to virsplāna ieņēmumiem maijā, kas veidoja 99,5% no 6 mēnešos plānotā, būtiski uzlabojusies arī plāna izpilde periodā kopumā. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, PVN ieņēmumi ir palielinājušies par gandrīz 5%.

Neskatoties uz darījumu apjoma un PVN ieņēmumu samazināšanos atsevišķās nozarēs, kopējos PVN ieņēmumus pozitīvi ietekmēja būtiski mazākas atmaksas. Piemēram, š.g. 5 mēnešos bija vērojams darījumu apjoma samazinājums nodokļu maksātājiem, kas darbojas valsts pārvaldē un sabiedriskajās organizācijās, kā arī izglītībā un zinātnē. Tas skaidrojams galvenokārt ar celtniecības un ēku rekonstrukcijas darbu apjomu samazināšanos un mazākiem PVN reversajiem darījumiem.

Tāpat saruka PVN ieņēmumi no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids ir degvielas tirdzniecība - to ietekmēja zemās naftas cenas. Jānorāda, ka PVN ieņēmumus ietekmēja arī samazinājums gada sākumā, kad saruka ar siltumapgādi un gāzes apgādi saistīto uzņēmumu iemaksātais PVN. To ietekmēja tarifu samazinājums šajās nozarēs, kas bija pārāks par patēriņa pieaugumu.

Zemāki IIN ieņēmumi, nekā plānots, skaidrojami ar būtiski pieaugušajām IIN atmaksām – šā gada 5 mēnešos atmaksāti 46,7 miljoni eiro, kas ir par 19,1 miljoniem eiro jeb 69% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar šo periodu pagājušajā gadā, nodarbināto ienākumi ir palielinājušies par 5%, liecina darba devēju ziņojumi. Tie atspoguļojas IIN ieņēmumu pieaugumā par 23,4 miljoniem eiro jeb 4,1%, salīdzinot ar pērnā gada 5 mēnešiem, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumu pieaugumā par 63,2 miljoniem eiro jeb 6,7%. Taču valsts speciālajā budžetā VSAOI ieņēmumi pieauga tikai par 23,6 miljoniem eiro jeb 2,9%, jo lielākas iemaksas tika veiktas fondēto pensiju shēmā, ņemot vērā likmes palielinājumu 2016.gadā no 5% uz 6%.

Vairāk nekā 100

Lai gan lielāko nodokļu maksātāju juridiskās adreses atrodamas Rīgā, tie ir uzņēmumi, kas darbojas visā Latvijas teritorijā.

Tradicionāli saraksta līderi ir populārākie degvielas tirgotāji – SIA "Circle K Latvia" (šobrīd darbojas ar ''Statoil'' zīmolu), SIA ''NESTE LATVIJA'' un SIA ''ORLEN Latvija'', kā arī gāzes monopolists AS ''Latvijas Gāze'', kam ievērojamu daļu kopējā nodokļu grozā veido AN un PVN. Šie 4 uzņēmumi pērn valsts budžetā samaksājuši nodokļus vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā katrs, turklāt ''Circle K Latvia'' samaksāto nodokļu apjoms 2015.gadā bija 173 miljoni eiro, kas gan ir par 13% mazāk nekā gadu iepriekš.

Šogad no 1.janvāra ir palielinātas AN likmes naftas produktiem, piemēram, AN likme svinu nesaturošajam benzīnam palielināta no 411,21 EUR līdz 436 EUR par 1000 litriem, dīzeļdegvielai – no 332,95 EUR līdz 341 EUR par 1000 litriem. Finanšu ministrija savulaik skaidroja, ka šie nodokļu paaugstinājumi radīs nelielu ietekmi uz visu 3 galveno degvielas veidu cenām: svinu nesaturošam benzīnam un sašķidrinātajām naftas gāzēm cena paaugstināsies aptuveni par 3 centiem par litru, bet dīzeļdegvielai – aptuveni par 1 centu par litru. Savukārt valsts budžetā papildus varētu ieripot 12,5 miljoni eiro šogad un 13,6 miljoni eiro 2017. un 2018.gadā.

Runājot par šo gadu, SIA ''Circle K Latvia'' izpilddirektore Gunta Jēkabsone skaidro, ka šobrīd ir grūti prognozēt gada rezultātus, jo degvielas mazumtirdzniecības tirgu, līdz ar to arī nodokļu samaksu, būtiski ietekmē notikumi pasaules tirgos. Situācijās, kad naftas produktu cenas pasaulē pieaug, teorētiski var pieaugt PVN samaksa. Tomēr nereti, ja cenu kāpums ir relatīvi straujš, samazinās degvielas patēriņš, kas savukārt nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus. Kopumā uzņēmumā prognozē, ka tirgus šogad būs stabils un ar nelielu pieauguma tendenci, jo ekonomiskā situācija ir stabila, IKP nedaudz pieaug, arī iedzīvotāju pirktspēja pamazām palielinās. Tomēr tas viss ir prognozējams ar vienu nosacījumu – ja pasaulē nenotiks būtiski satricinājumi.

Ietekmē akcīze

Vēl viena nozare, kas aktīvi maksā gan AN, gan PVN, ir tabakas un alkohola tirgotāji – 5.lielākais nodokļu maksātājs Latvijā ir tabakas izstrādājumu tirgotājs SIA ''PHILIP MORRIS LATVIA'', savukārt topa 11.vietā ir lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs - AS ''Latvijas balzams''.

Vērtējot reģionu griezumā, nodokļu maksātāju līderi arī ir dažādu AN maksātāji, un tikai Vidzemē tas ir alkoholisko dzērienu ražotājs AS ''Cēsu alus''. Jānorāda, ka pēdējā gada laikā AN alkoholiskajiem dzērieniem ir paaugstināts 2 reizes – pērn 1.augustā (piemēram, AN alum pieauga no 3,1 EUR par 100 litriem līdz 3,8 EUR, vīnam – no 64,03 EUR par 100 litriem līdz 70 EUR, produktiem ar spirta saturu līdz 15% - no 64,03 EUR līdz 70 EUR, produktiem ar lielāku spirta saturu – no 99,6 EUR līdz 110 EUR) un šogad, 1.martā. Tiek uzskatīts, ka nedaudz vairāk nekā 10 gadu laikā AN likme alkoholiskajiem dzērieniem ir gandrīz divkāršojusies (ir vērojamas atšķirības dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem).

AS ''Cēsu alus'' valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone vērtē, ka nodokļu izmaiņas ir rosinājušas kritumu alus pārdošanas apjomos par vairāk nekā 5% un veicinājušas stiprā alkohola tirdzniecības apjomu pieaugumu. Ņemot vērā alus tirgus tendences, viņa prognozē, ka uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms varētu palikt iepriekšējā gada līmenī. Turklāt jānorāda, ka alus nozarē ēnu ekonomika nekad nav novērota un arī šobrīd nekas nav mainījies. Tā vairāk skar stiprā alkohola tirgu.

Dažādi gadījumi

Šobrīd AS ''LIDO'' ir vienīgais sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums lielāko nodokļu maksātāju TOP 100. Uzņēmums valsts budžetā pērn samaksājis 9,8 miljonus eiro, savukārt AS ''LIDO'' grupas uzņēmumu valstij samaksāto nodokļu apjoms kopumā sasniedza teju 10,7 miljonus eiro. AS ''LIDO'' valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa prognozē, ka šis skaitlis arī nākotnē turpinās pieaugt līdz ar uzņēmuma attīstības plāniem un apgrozījuma pieaugumu. Papildu faktors, kas veicinās nodokļos samaksātās summas pieaugumu, būs arī izmaiņas valsts nodokļu politikā un jaunu nodokļu ieviešana. Piemēram, no 2016.gada spēkā esošais solidaritātes nodoklis augstāk apmaksātajiem darbiniekiem uzņēmumā.

Atbildot uz jautājumu, cik izplatīta sabiedriskās ēdināšanas nozarē ir ēnu ekonomika, R.Auziņa atzīst, ka, protams, ir pamanīti un pievērsuši uzmanību skaļāk izskanējušie notikumi, kas diemžēl nenāk par labu nozares reputācijai kopumā. Piemēra, var atgādināt restorāna ''Gan Bei'' krāpšanos ar kases aparātiem, tāpat VID veicis kratīšanas vairākos citos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmos. ''Lai arī šādi gadījumi kalpo par zināmu brīdinājuma signālu, ka problēmas pastāv, gribētos ticēt, ka pēc atsevišķiem gadījumiem nevar spriest par visu nozari kopumā,'' uzskata R. Auziņa.

Tie paši pārmetumi

Valsts aparātam no uzņēmēju puses nereti tiek pārmests par neprognozējamo fiskālo politiku, t.sk. nodokļu politiku. Īpaši šis jautājums saasinās rudenī, kad jāpieņem nākamā gada valsts budžets, un reizēm ilgtermiņa redzējums tiek aizstāts ar īstermiņa vajadzībām. Piemēram, Ārvalstu investoru padome katru gadu sagatavo rekomendācijas un priekšlikumus plašā spektrā, t.sk. arī nodokļu un nodokļu administrācijas jomā, un, salīdzinot, kā ārvalstu investoru priekšlikumi izskatījās pirms 10 gadiem un šodien, redzams, ka daļa rekomendāciju tiešām ir ieviestas, taču 75% no tām vai nu nav ieviestas vispār, vai arī šajās jomās joprojām nepieciešami būtiski uzlabojumi.

Gan pirms 10 gadiem, gan šodien viena rekomendācija ir palikusi nemainīga – Latvijā nepieciešams noteikt nodokļu politikas ilgtermiņa mērķus un uzlabot nodokļu sistēmas paredzamību. Piemēram, SIA ''Circle K Latvia'' budžetus plāno pat 5 gadus uz priekšu. ''Jā, tās ir prognozes, taču bez ilgtermiņa vīzijas nav iespējamas nopietnas investīcijas. Mūsu īpašniekiem ir jāredz, vai investīcijas atmaksāsies vai nē, vai kādā no jomām nodokļi var pieaugt vai nē, vai gluži pretēji –samazināties. Mana pārliecība ir, ka nodokļu politikai jābūt paredzamai vismaz 5 gadus uz priekšu. Tas sniegtu lielāku stabilitāti un pārliecību investoriem,'' uzskata G.Jēkabsone. Tam piekrīt arī R.Auziņa: ''Ikvienam uzņēmumam svarīga ir prognozējamība. Mūsu biznesā nozīmīgāko nodokļos samaksāto līdzekļu apjomu veido PVN un nodokļi, kas attiecas uz darba spēku. Tāpēc vismaz šajās jomās mēs vēlētos no valsts sagaidīt ilgtermiņa nodokļu politiku, kas ļautu rēķināties ar resursiem un veikt efektīvāku plānošanu nevis viena, bet vairāku gadu garumā.''

Lai gan AS ''Cēsu alus'' valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone  atzīst, ka pēdējos gados alus nozarē nodokļu politika ir bijusi plānveidīga, pat neskatoties uz to, ka nodokļu izmaiņas bijušas vairākkārtīgas, valstij būtu jāizvērtē un jāplāno izmaiņas nodokļos un likumdošanā tā, lai nākotnē AN celšana neatstāj neatgriezeniskas sekas uz alus tirgus attīstību.

Lielākie nodokļu maksātāji 2015.gadā (Rīgas reģions)