Konfūcijs ir teicis – izvēlieties mīlamu darbu, un jums nekad dzīvē nebūs jāstrādā. Šķiet, Rebeka Arhipova to ir ņēmusi vērā, savu aizraušanos pārvēršot darbā un biznesā. Viņa ir mūzikas studijas "Orff" vadītāja Ventspilī.
Rebekas Arhipovas vadītajā mūzikas studijā kopš 2011.gada rudens jau desmitiem Ventspils bērnu ir mācījušies ieklausīties un darboties ar mūzikas instrumentiem, kļuvuši drošāki un par sevi pārliecinātāki, paverot daudz plašākas iespējas saviem sasniegumiem lielajā dzīvē. Rebeka Arhipova nevarot iedomāties, ka varētu savus mazos audzēkņus pievilt, neatnākot uz kādu nodarbību, būt sliktā noskaņojumā vai atmest ar roku savai un studijas attīstībai, jaunu instrumentu iegādei.
Kādēļ sākāt veidot savu mūzikas studiju, kas radīja pārliecību, ka izdosies?
Privātā dzīve mani no Talsiem atveda uz Ventspili, tur satikās manas līdzšinējās pieredzes. Iedvesmota un iedrošināta no "Orff" mūzikas studijas kolēģiem Rīgā (īpaši gribu pieminēt Daci Ziemeli), ģimenes, jauniem satiktiem cilvēkiem, lēni, lēni sāka viss būvēties. Līdzcilvēku, ne tikai radinieku loma ir ievērojama.
Nenovērtējama ir pieredze, kuru esmu guvusi mācoties mūzikas skolās, strādājot, manuprāt, labākajā bērnudārzā, tāpat sūrās cīņas mūzikas skolā, paralēli darbojos ar bērniem ar īpašām vajadzībām un spēlējot pūtēju orķestrī Talsos. Un pats galvenais virzītājspēks ir "Orff" mūzikas studija Rīgā, kurā darbojos vēl šodien. Visa dzīve ir saistīta ar mūziku un bērniem, pamatīgi uz savas ādas izjutu, pārbaudīju, eksperimentēju, līdz izkristalizējās veids kā es varu, kā man patīk to darīt. "Orff" metode ir neizsmeļama aka, tā liek būt formā un zinošam dažādās sfērās, neprātīgi radošam. Šādi man ir dažādas iespējas visā pasaulē papildināt savas zināšanas un satikt cilvēkus, kuri domā līdzīgi.
Kas ir "Orff"?
Tās ir mūzikas nodarbības, kurās tiek izmantoti mūzikas instrumenti, kas ir piemēroti bērniem jebkurā vecumā. Tā ir ļoti demokrātiska mācība, kas nediskriminē nevienu un tā atrod veidu kā būt mūzikā ikvienam.
Vai Ventspilī jums šajā jomā ir konkurence?
Mums ir liels Jaunrades nams, kurš piedāvā visādi piedalīties mūzikā. Mani aizrauj praktiskā muzicēšana – ar instrumentiem, tad šajā piedāvājumu jūklī ir vieta arī man. Būtībā par konkurenci nedomāju, īsti man tādas Ventspilī nav, taču ļoti bieži skolotāju darbā var pamanīt "Orff" metodes pazīmes. Domāju, ka liela nozīme ir arī personībai, bērni nereti saka, ka nāk pie Rebekas. Hmm, diez, viņi nāktu, ja es piedāvātu akmeņu šķirošanas nodarbību?
Kāda ir jūsu darbadiena? Vai kādā veidā normējat, kad un cik daudz laika veltīt mūzikas studijai?
Ir nodarbību saraksts, kurš ir veidots un gatavots, uzklausot klientus. Tajā nav nekādu izmaiņu, kavēšanās, vai nenotikšana – tas ir nepieļaujami! Ja kaut kas jāmaina, tad ļoti, ļoti savlaicīgi tiek ziņots. Man nepatīk iedomāties tādu situāciju, ka kāds bērniņš ir piecēlies, saģērbies, atnācis, un manis vienkārši nav. Tādu uzticību negribu zaudēt.
Es pati esmu apkopēja, režisore, gaismotāja, dekoratore, sagādnieks, direktore un nodarbību vadītāja. Tas paņem daudz laika, ja pat fiziski neesmu uz vietas studijā. Taču reizē izbaudu, ka tas ir darba laiks, kuru sastādi pats sev un pats sev atbildi par padarīto. Vispār man ir diezgan daudz brīva laika, mazliet arī pasportoju, braucu ar riteni, mazliet paslinkoju, mazliet palasu, mazliet palutinos kādā "smukumprocedūrā". Man trakoti patīk pabūt vienai.
Kā ir strādāt un veidot biznesu Ventspilī?
Man patīk Ventspilī, man patīk te iepazītie cilvēki un klienti. Daži ir uzticīgi kopš studijas pirmās dienas, tas ir aizkustinoši. Esmu izmēģinājusi dažādus veidus, kā popularizēt savu darbošanos, taču viennozīmīgi visefektīvākais veids ir no "mutes mutē".
Vai ir vēl kādi palīgi? Darbinieki?
Mani palīgi ir mana ģimene, bet pārsvarā viņi dabū tikai manus emocionālos pārdzīvojumus. Bet, ja godīgi, es lūkojos pēc kāda jauna censoņa.
Nav noslēpums, ka mūziķis un dziedātājs Intars Busulis ir jūsu brālis, vai viņš kādreiz arī apciemo mazos, vai arī kopīgi apspriežat jaunākās paaudzes muzikālās izglītības jautājumus? Vai viņa personība palīdz biznesam?
Jā, viņš pirmajā manā darbošanās gadā bija pie mums Ziemassvētku pasākumā. Es neprātīgi cienu viņa komandas mūziķus, un, piemēram, mani bezgalīgi aizkustina brīdis, kad tik ievērojams mūziķis kā Gints Pabērzs pielāgojas maniem audzēkņiem un saksofonu spēlē uz ceļiem, lai bērni var saskatīt. Un neizpalika arī Intara spontānais "Ādamam bij’ 7 dēli". Izdevās skaists pasākums, būs jāatkārto. Jā, mēs abi ar Intaru arī par mūziku parunājam, mums pašiem bērni mācās mūzikas skolās, labdabīgi aprunājam skolotājus un slavējam savējos bērnus. Kā jau visi vecāki.
Cik daudz mūzikas studija prasa materiālu, instrumentu papildinājumus?
Visu laiku instrumentu, dažādu citu materiālu klāsts ir jāpapildina, tas nolietojas. Pamazām paildinu, savu aprīkojumu. Nesteidzos, diezgan apdomāju savu pirkumu, jo instrumenti ir dārgs prieks, ka jau visas labās lietas.
Kā veidojat mūzikas studijas reklāmu?
Man ir sava mājaslapa jeb blogs, kur ievietoju aktuālāko informāciju, kādas atziņas. Ventspils nav tik liela, mani pazīst, iesaka manas nodarbības. Vietējie masu mediji pa reizei intervē.
Pakomentējiet klientu uzvedību, paradumus, vai vecākiem ir kādi mīti, sākumā atvedot savus bērnus uz studiju!
Pats "Orff" termins ir noslēpumā tīts. "Ko jūs tur darāt?" - ir bieži uzdots jautājums, un man par to man patīk runāt. Ir, protams, vecāki, kuri jau sākotnēji saprot, ka viņu bērniem neder. Ir tādi bērni, kuri pēc pārtraukuma atgriežas, ir tādi, kuri nevar iedzīvoties lielās kompānijās. Man grupas ir mazas un varu vairāk pievērsties individuālam darbam. Cenšos radīt draudzīgu atmosfēru, sagaidu ar kādu repliku. Nāk visi, aukles, omes, opji, krustmammas ar krustmeitiņu, tēti, mammas. Apzinos, ka arī mazajam klientiņam bez ģimenes atbalsta nebūtu nekā, tādēļ man ir svarīgi iegūt opju labvēlību.
Vai sekojat savu audzēkņu gaitām arī pēc mūzikas studijas beigšanas, vai kāds sācis dziedāt kādā ansamblī, iet mūzikas skolā vai vienkārši labi veicas mūzikas stundās?
Sekoju pēc iespējām, nav jau darbība studijā vēl tik ilga, taču jā, dažus pat rāda televīzijā. Bet strādāt ar talantīgiem bērniem nav mana specifika, mani bieži atrod bailīgi bērni, nedroši, uztraukušies, un tad ir liels gandarījums, ka pēc laika mazais cilvēks ir kļuvis drosmīgs, uzticas pasaulei un izmanto iespējas, ko tā dod.
Vai šis ir bizness, ko turpināsiet nākotnē attīstīt?
Kaut kad sākas un kaut kad viss beidzas. Kad kļūšu neinteresanta īgņa, ceru, ka man pietiks saprāta atkāpties. Bet mani aizrauj bērni, viņu joki, brīnums par to, kā viņi aug, ir nebeidzams. Izjūtu atbildību par to, ka varu redzēt kā tas notiek.
