Krists Ēberliņš savas 300 bišu saimes izvietojis Dienvidkurzemē, kur iegūtajai "Ēberliņu dravas" biškopības produkcijai pastāvīgi pircēji gadu gaitā rasti ne tikai šajā reģionā, bet arī Rīgā. Cilvēkiem izlemjot, ka biškopība varētu būt joma, kas dotu iespēju dzīvot laukos, aizvadītajos gados konkurence esot saasinājusies, tomēr gados jaunajam, bet jau pieredzējušam biškopim izdodas gadu no gada sekmīgi attīstīt saimniecību un atrast savu vietu Latvijas provincē.
Esat viens no jaunākajiem Latvijas biškopjiem ar tik lielu dravu. Kā sākāt nodarboties ar biškopību, kas pamudināja to darīt?
Ar biškopību paralēli lauksaimniecībai mūsu ģimenē nodarbojušies jau vismaz 6 paaudzēs, bet pēc lielāka pārtraukuma dravošanu spējām atsākt tikai 1999.gadā. Tolaik manu pirmo bišu saimi novietojām mana onkuļa lauku mājās, strādāju ar ļoti vecu Latvijas 1.brīvvalsts un padomju laika inventāru, pirmo medu pārdevu kaimiņiem. Pamati šodienas dravai ielikti 2011.gadā, kad ar ģimeni uzsākām intensīvu dravas modernizāciju, un šodien manā pārziņā ir jau 300 bišu saimes. Tās esam izvietojuši savā dzimtajā Nīgrandes, kā arī Zaņas un Nīkrāces pagastā. Man ir 27 gadi, Liepājas universitātē iegūts akadēmiskais bakalaura un maģistra grāds mākslā, bet, beidzot studijas izlēmu, ka mana vieta ir lauku vidē, lai arī ar augstskolā gūtajām zināšanām būtu varējis veiksmīgi turpināt karjeru jauno mediju mākslas specialitātē laikmetīgājā mākslā vai uzņēmējdarbībā. Sākot interesēties par biškopību, vēl biju pamatskolnieks, daudz izlasīju grāmatās, iepazinos ar citu biškopju pieredzi. Šoruden ieguvu sev nozīmīgo biškopja kvalifikāciju Vecbebros, Kokneses novadā.
Kas ir aizraujošs biškopja darbā?
Man vienmēr ir patikusi mainība, nevaru iedomāties sevi konveijera tipa darbā. Biškopībā ir savs gada ritējums, vasarā brīvdienu nav un arī tagad to man ir maz. Viss atkarīgs no tā, ko tieši savā saimniecībā biškopis dara. Izveidojies tā, ka mūsu saimniecības spektrs ir ļoti plašs. Pats kopju bišu saimes, sviežu medu, iegūstu bišu maizi utt., gan kārtoju dokumentus, tirgojos, meklēju sadarbības partnerus, atjaunoju produkcijas katalogu, nodarbojos ar saimniecības mārketingu, uzturu tās mājaslapu, "Facebook" profila lapu, fotografēju utt. Tas viss aizņem manas ikdienas laiku. Pats daudz komunicēju ar klientiem gan telefoniski, gan, esot tirgū, – Dienvidkurzemē mani jau labi pazīst. Kādreiz vēl varēju pieiet pie citiem medus pārdevējiem kā ikdienas pircējs, bet tagad mani lielākā daļa atpazīst. Interesanti, ka citi uztver draudzīgi, padalāmies pieredzē, bet citi kā konkurentu, varbūt cerot, ka viņu aizņemtajos tirgos turpmāk neieradīšos.
Kādi ir tuvākie plāni saimniecībā?
Katrai bišu saimei ir savas vajadzības, katrai iedalīts numurs, bet kopumā tas ir ganāmpulks, kurā liela nozīme ir bišu mātēm. Audzējam tās paši no labākā dravas un iepirktā vaislas materiāla, kas ir laikietilpīgs un atbildīgs darbs. Esmu novērojis, ka biškopība daudziem ir eksotika, jo īpaši bērniem. Viņiem interesē ne tikai medus, bet arī ziedputekšņu, bišu maizes un pat propolisa degustācijas. Aizraujoša šķiet bišu stropu apskate, vaska kāru, biškopja darba inventāra, dūmukannas un daudz kā cita, biškopim ierastā, izpētīšana. Pamazām dravu vēlas apmeklēt arī aktīvās atpūtas interesentu grupas un jaunajā sezonā gatavojos saimniecības apskati veidot kā tūrisma pakalpojumu.
Kā vērtējat valsts atbalstu biškopībai?
Balstāmies uz aprēķinu, ka no 100 saimēm vidēji gadā mūsu apvidus apstākļos var iegūt 3 tonnas medus, visu arī paši protam realizēt. Atbalsta maksājums, ko koordinē Lauku atbalsta dienests, saimniecībām ir atšķirīgs, es par katru saimi saņemu nedaudz virs 10 EUR. Tomēr, manuprāt, labāk būtu, ja šādu atbalsta maksājumu nozarē nevarētu saņemt. Biškopība ar atbalsta maksājumiem pašreiz tiek mākslīgi stimulēta, bez piemaksām būtu brīvā tirgus konkurence. Lielu atbalsta maksājumu var saņemt, ja ir bioloģiskā saimniecība, bet, ja saimju un dravas novietņu skaits ir liels, manuprāt, praktiski nav iespējams nodrošināt attiecīgas prasības un 100% garantēt, kur tieši bites lidos ievākt nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni savas saimes attīstībai.
Savām bitēm ganības izvēlos gan mežu masīvos un neapgūstamā zemē, gan lauksaimniecības kultūraugu sējumos. Sadarbojos ar ļoti daudziem zemju īpašniekiem, lauksaimnieki interesējas, kā labāk rīkoties, lai iegūvēji būtu gan viņi, iegūstot lielākas un kvalitatīvākas sēklu un augļu ražas, gan mēs, biškopji. Piemēram, lauku miglošanu veic naktīs, nemiglo ziedošus augus, nepļauj un neizcērt koku alejas, ceļmalas, laukmalas, grāvjus un gravas utml. Biškopim izdevīgi ir rapša, griķu, pupu, āboliņa un daudzu citu ziedošu kultūraugu sējumi, un arī lopkopības ganības. Bitēm ir nepieciešama dažādība, arī cilvēkam vienmuļa pārtika nav ne veselīga, ne vilinoša. Interesanti, ka ASV ir daudzas biškopības saimniecības, kuras strādā un pelna no kultūraugu apputeksnēšanas, to izvietošanas lauksaimnieku sējumos, augļu koku un krūmu plantācijās. Piemēram, mandeļkoku dārza saimnieks biškopim samaksā par to, ka viņš atved apputeksnēt mandeļkokus to ziedēšanas laikā.
Redzams, ka biškopības produktus veiksmīgi pārdodat gan tirgū, gan lielveikalos. Kā ir iespēja atrast savus klientus, kā lielveikali raugās uz mazas saimniecības vēlmi nonākt to plauktos?
Laikapstākļi viskrasāk ietekmē manu darbu, un šis gads biškopjiem nebija labs – medus trūkst visā Baltijā, tomēr ir izdevies ievākt tik daudz medus, lai nodrošinātu plānoto. Pārdodu produkciju dažādos tirgos, gadu gaitā izveidojies pastāvīgs klientu loks. Daudzi medu gādā jau laicīgi vasaras beigās, citi vēlāk. Pavasarī ievāktais medus ir gaišs, tā konsistence ir dabīgi krēmīga. Jūlijā, augustā ievāktais medus ir jau tumšāks, bet septembrī sviestais - vistumšākais.
Sevi kā biškopi pieskaitu Eiropas dravniecības kultūrai. Interesanti, ka Latvijā cilvēkiem ir būtiski atrast uzticamu biškopi, no kura viņi pērk medu gadu no gada. Kad vecākā paaudze aiziet, bieži vien jaunie turpina medu iegādāties no tā paša saimnieka, no kura pirka, piemēram, mamma. Ja pirmajos gados tirgū bija daudzi degustēt gribētāji, tad tagad jau nāk klāt un uzreiz pērk sev vajadzīgo medus daudzumu. Es tomēr iesaku pagaršot, īpaši, ja pērk no manis pirmo reizi. Medu iespējams iegādāties dažāda tilpuma stikla iepakojumā, kas ir svarīgi pircējiem. Tāpat citi izvēlas nopirkt šūnu medu, ziedputekšņus, bišu maizi un vaska sveces. Vairākus gadus "Ēberliņu dravas" produkcijas cenas bijušas nemainīgas, nākamajā sezonā tās tiks nedaudz paaugstinātas.
Lielu laiku un līdzekļus ieguldīju, lai izveidotu pirts medu, kas ir dermatoloģiski pārbaudīts kosmētikas produkts, līdz ar to bija nepieciešama speciāla sertifikācija. Tomēr tas bija to vērts, un tagad pirts medu pārdodam ne tikai nelielās tirdzniecības vietās, bet arī lielveikalos "Depo" un "Cenu klubs". Latvijā daudziem ir sava māja, bet ne visiem ir pirts, līdz ar to arī mūsu pirts medus ir radīts īpašam patērētāju lokam. To galvenokārt izmanto dažādām masāžām un aromaterapijai. Vairumtirdzniecība nav nedz viegla, nedz ātra, bet skaidrs, ka mūsu uzdevums ir nodrošināt vajadzīgo kvalitāti un daudzumu. Arī cenai attiecīgi jābūt tādai, lai no pārdotās burciņas sava peļņa iznāktu ne tikai man, bet arī lielveikalam. Mazam uzņēmējam ir iespēja vieglāk pielāgoties dažādām situācijām, ātrāk reaģēt uz tirgus pieprasījumu.
Pēc iepriekšēja pasūtījuma veidoju īpašus dāvanu un prezentāciju produktus, veicu etiķešu individuālu maketu izstrādi konkrētam pasākumam vai uzņēmumam. Bieži vien dažādiem uzņēmumiem, pasākumu, kāzu organizatoriem nepieciešamas interesantas korporatīvās dāvanas, un man jāizdomā un jānodrošina gan saturs, gan noformējums. Priecē, ka laba sadarbība izveidojusies ar Saldus novada pašvaldību, pēc kuras pasūtījuma esmu sagatavojis jau dažāda noformējuma medus burciņas. Par eksportu pašreiz nedomāju – esmu izvēlējies iet ceļu vietējā tirgū.
Tuvojas Ziemassvētki, un medus, kā arī biškopības produkti ir iecienīti dāvanām. Jūs gatavojat arī smaržīgas vaska sveces. Pastāstiet, kā tās top un vai arī savās mājās iededzat svētku noskaņai?
Dāvanām Ziemassvētkos ir pieprasīti dažādi biškopības produkti, no kuriem vaska sveces ir luksus prece, ko izgatavojam salīdzinoši maz. Ieguldu tiešām lielu darbu un kvalitatīvāko vasku, lai iegūtu gaišu, smaržīgu vaska ritulīti, no kura savukārt gatavoju sveces. Tā no vaska top sveču egles, eņģeļi, čiekuri, olas, putni, lodes, cilindri, kā arī Ziemassvētku svecītes un garās sveces. Prieks, ka ir klientu loks, ka šo dabīgo produktu novērtē, bet pašam gan mazliet pat žēl tās dedzināt – pārāk liels darbs ieguldīts. Tomēr kādu svecīti noteikti iedegšu, lai laba smarža un svētku noskaņa. Mierpilnus Ziemassvētkus tuviem un tāliem biškopjiem visā Latvijā!
