Krists Ēberliņš savas 300 bišu saimes izvietojis Dienvidkurzemē, kur iegūtajai "Ēberliņu dravas" biškopības produkcijai pastāvīgi pircēji gadu gaitā rasti ne tikai šajā reģionā, bet arī Rīgā. Cilvēkiem izlemjot, ka biškopība varētu būt joma, kas dotu iespēju dzīvot laukos, aizvadītajos gados konkurence esot saasinājusies, tomēr gados jaunajam, bet jau pieredzējušam biškopim izdodas gadu no gada sekmīgi attīstīt saimniecību un atrast savu vietu Latvijas provincē.

Esat viens no jaunākajiem Latvijas biškopjiem ar tik lielu dravu. Kā sākāt nodarboties ar biškopību, kas pamudināja to darīt?

Ar biškopību paralēli lauksaimniecībai mūsu ģimenē nodarbojušies jau vismaz 6 paaudzēs, bet pēc lielāka pārtraukuma dravošanu spējām atsākt tikai 1999.gadā. Tolaik manu pirmo bišu saimi novietojām mana onkuļa lauku mājās, strādāju ar ļoti vecu Latvijas 1.brīvvalsts un padomju laika inventāru, pirmo medu pārdevu kaimiņiem. Pamati šodienas dravai ielikti 2011.gadā, kad ar ģimeni uzsākām intensīvu dravas modernizāciju, un šodien manā pārziņā ir jau 300 bišu saimes. Tās esam izvietojuši savā dzimtajā Nīgrandes, kā arī Zaņas un Nīkrāces pagastā. Man ir 27 gadi, Liepājas universitātē iegūts akadēmiskais bakalaura un maģistra grāds mākslā, bet, beidzot studijas izlēmu, ka mana vieta ir lauku vidē, lai arī ar augstskolā gūtajām zināšanām būtu varējis veiksmīgi turpināt karjeru jauno mediju mākslas specialitātē laikmetīgājā mākslā vai uzņēmējdarbībā. Sākot interesēties par biškopību, vēl biju pamatskolnieks, daudz izlasīju grāmatās, iepazinos ar citu biškopju pieredzi. Šoruden ieguvu sev nozīmīgo biškopja kvalifikāciju Vecbebros, Kokneses novadā.