Jebkurš bizness sākas ar cilvēku enerģiju un vēlmi kaut ko uzsākt. Ja ir gribēšana, tad vairs nav lielas nozīmes, vai biznesu plānots uzsākt galvaspilsētā vai kādā lauku pagastā. Viss izdosies. To pierāda Kristīne un Elvijs Kalveļi, IK "EL-Pavāri", kuri pirms pāris mēnešiem savā mājas virtuvē uzsāka gatavot pusdienas kāda uzņēmuma darbiniekiem.
Lai gan viņiem joprojām ir daudz darāmā, lai šo nelielo biznesu pilnveidotu, sākums ir pozitīvs un rada prieku ne tikai pašu ģimenei vien. Vairāk stāsta Kristīne.
Kā radās ideja uzsākt ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu?
Ideja, ka mēs ko tādu varētu darīt, patiesībā bija jau sen, taču pietrūka drosmes to realizēt jau agrāk. IK "EL-Pavāri" darbojas Jelgavas novada Elejas pagastā. Mūsu pamata darbības veids ir graudkopība, dārzeņu audzēšana, un no šī gada sākuma piedāvājam arī ēdināšanas pakalpojumus. Abi esam beiguši Latvijas Lauksaimniecības universitāti, ieguvuši bakalaura grādu ekonomikā, es šobrīd turpinu mācības maģistratūrā. 2016.gada aprīlī apprecējāmies, šobrīd audzinām 7 mēnešus vecu bērniņu. Tas bija kā pamudinājums arī uzsākt jaunā pakalpojuma sniegšanu.
Vai nebija bail uzsākt biznesu Elejā, zinot, ka lielākā daļa cilvēku šobrīd vairāk koncentrējas lielajās pilsētās?
Manuprāt, reģionos ko uzsākt ir pat vieglāk, jo te ir mazāk konkurentu. Protams, arī reģioni ir dažādi. Pati esmu no Latgales, kur novēroju, ka zemnieku saimniecībās, kurās ir algoti darbinieki, pusdienas visbiežāk viņiem gatavo kāds no mājiniekiem. Tas ir lētāk, jo arī transportēšana no tuvākajām pilsētām ir dārga. Reģionos ir maz uzņēmumu, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus pilsētā mums būtu sarežģītāk – visticamāk, būtu jānosaka augstāka cena par pusdienām, jo būtu lielākas izmaksas, lai pagatavotu ēdienus, nāktos piesaistīt vairāk klientu un papildu darbiniekus.
Kas bija pats grūtākais, uzsākot šo biznesa virzienu?
Nekā grūta te nav. Atliek tikai izveidot savu piedāvājumu un iesniegt to kādam vietējam uzņēmumam. Mums paveicās – drīz vien mums piezvanīja kāds vietējais uzņēmums un izteica vēlmi sadarboties.
Kā norit jūsu ikdiena? Kurš par ko ir atbildīgs?
Katrs rīts mums nemainīgi sākas ar kafijas krūzi un sagatavošanos konkrētās dienas darbiem. Pienākumus esam sadalījuši. Es vāru zupu, vīrs gatavo otro ēdienu. Ja nepieciešams, ejam viens otram palīgā. Paralēli uz maiņām auklējam dēliņu. Ēdiena piegāde klientam ir vīra ziņā. Pusdienām jābūt ceļā katru darbdienu nedaudz pirms plkst.12.00. Gatavošanai patērējam vidēji 2-3 stundas laika. Pēc tam pārējā dienas daļa mums ir brīva. Receptes neizdomājam paši, lielākoties gatavojam to, ko labi protam. Protams, iedvesmu reizēm smeļamies internetā. Tā kā gatavojam ne tikai klientiem, bet vienlaikus tās ir pusdienas arī mums pašiem, tad gatavojam kā priekš sevis – iespējami garšīgi.
Cik izmaksā jūsu gatavotas pusdienas?
1 cilvēkam 3,50 EUR. Cenā ir iekļauta zupa, otrais ēdiens un 2 šķēles maizes.
Kur ņemat produktus ēdieniem? Vai meklējat lētāko?
Nē, lētākais ne vienmēr ir labākais, bet arī dārgākais ne vienmēr ir labākais. Par to esam praksē pārliecināšos. Šajā ziņā mums labs palīgs un konsultants ir Elvija mamma, kura jau daudzus gadus strādā par pavāri, viņa iesaka, kur un kā iegādāties labāko produkciju. Iespēju robežās izmantojam arī pašu izaudzētos dārzeņus.
Kādi ir jūsu mērķi?
Gribas, lai katrs, kurš pagaršo mūsu gatavoto ēdienu, grib to nobaudīt vēlreiz. Ir laba sajūta, ka mūs novērtē un saka paldies par gardām maltītēm, tas motivē censties, lai katru dienu izdodas īpaši gardi. Reklāma no mutes mutē strādā lieliski – nu jau pusdienas no mums pasūta ne tikai kāda zemnieku saimniecība, bet arī vietējā ugunsdzēsēju depo darbinieki.
Vai jums ir konkurenti?
Mūsu pagastā ir tikai vēl viens ēdināšanas uzņēmums. Mēs cenšamies izcelties ar produktu kvalitāti. Ēšana ir viena no baudām, cilvēkiem patīk paēst garšīgi. Viņi novērtē, ka gatavojam pašu izaudzēto, tādējādi varam pilnībā atbildēt par kvalitāti.
Cik viegli ir būt mazajam uzņēmumam Latvijā?
Esam ļoti mazs uzņēmums, savus pakalpojumus līdz šim sniedzām tikai vienam uzņēmumam, tāpēc ēdienu gatavojam paši savas mājas virtuvē. Ja klientu skaits nākotnē augs, nāksies meklēt lielākas telpas, domāt par paplašināšanos, tas noteikti visu sarežģīs. Pašlaik saimniekojam savās mājās, kas ir ērti.
Vai ar šo biznesu iespējams uzturēt ģimeni?
Mums šis bizness rada papildu ienākumus, lai varam segt ikdienas izdevumus un nomaksāt kredītu par iegādāto lauksaimniecības tehniku un zemi. Man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo katram cilvēkam noteikti ir nedaudz atšķirīga izpratne par "uzturēšanu".
