SIA "NORD līzings" ir salīdzinoši jauns uzņēmums, kas Latvijā sāka darboties vien pirms 2 gadiem. Vai šeit ir vieta vēl kādām līzinga kompānijām? Kādas ir līzinga tirgus tendences? To jautājām Initai Stūrniecei, SIA "NORD līzings" valdes loceklei.
Kā vērtējat pašreizējo situāciju līzinga jomā? Cik liela ir konkurence? Cik liels pieprasījums?
Pašreizējo situācija līzinga jomā vērtēju kā stabilu ar augošu tendenci. "NORD līzings" ir uzņēmums, kas strādā ne-banku sektorā līdz ar to konkurence ir diezgan liela, respektīvi, līzings konkurē ar patēriņa kredītiem. Kā zināms, līzingā notiek kādas konkrētas preces iegāde, bet patēriņa kredīts ir naudas aizdevums tēriņiem, tajā skaitā klients šo aizdevumu var izmantot attiecīgās preces, tajā skaitā automašīnas, iegādei. Pieprasījums pēc līzinga ir milzīgs, - kā rāda pieredze, pieprasījums ir 10 reizes lielāks nekā mūsu izsniegtie aizdevumi.
Kāds varētu būt šis gads nozarē?
Vērtēju, ka gads tiks aizvadīts ar labiem rezultātiem, ja vien nenotiks kādas būtiskas izmaiņas valstiskā līmenī, kas varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi. Izmaiņas, kas varētu skart līzinga uzņēmumu darbības rādītājus, varētu būt saistītas gan ar nosacījumiem automašīnu iegādei, to reģistrācijai, gan ar nodokļu izmaiņām un tamlīdzīgi. Uzskatu, ka pieprasījums pēc līzinga saglabāsies esošajā līmenī, iespējams, pat pieaugs.
Kā vērtējat aizvadīto?
Aizvadītais gads uzņēmumā atspoguļo pozitīvu tendenci, proti, notiek stabila uzņēmuma izaugsme un attīstība. Šeit jāpiezīmē, ka NORD līzings līzinga tirgū ienāca tikai pirms 2,5 gadiem. Primārais, ar ko nācās saskarties, ir konkurence, taču nu jau šo pāris gadu laikā esam atraduši savu klientu loku, strādājam patērētājiem, kā arī ar maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas automašīnu iegādājas, lai attīstītu un uzlabotu savu biznesu un biznesa iespējas.
Vai latviešiem joprojām "modē" ir dārgas mašīnas?
Es nepiekrītu šim apgalvojumam, jo cilvēks ir praktisks un vairāk vai mazāk apdomā automašīnas iegādi, tās uzturēšanas un izmantošanas izmaksas. Pieļauju iespēju, ka dārgāko automašīnu pircēji ir uzņēmumi, kas iegādājas tās uzņēmuma vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem. Taču, kā rāda pieredze, mūsu klienti labprātāk iegādājas ekonomiskāku, bet jaunāku auto vai arī kādu labu un izturīgu, bet ne tik jaunu auto.
Kas šobrīd vairāk izmanto autolīzingu – uzņēmumi vai privātpersonas?
Vērtēju, ka līzingu izmanto gan uzņēmumi, gan privātpersonas. Kurš vairāk - pat grūti atbildēt, domāju, ka ar nelielu pārsvaru, bet vairāk ir privātpersonas.
Kāda šobrīd ir līzingu atmaksas disciplīna?
Līzingu atmaksas disciplīnu vērtēju kā ļoti labu. Neatmaksātie kredīti nepārsniedz 1,5% no kredītportfeļa. Izvērtējot klientu paradumus, ir redzams, ka ļoti daudzi cilvēki nepārdomāti ņēma kredītus 10 gadus atpakaļ, kad finansējums bija brīvāk pieejams. Reti kuram cilvēkam nebija noformēts aizdevums vai pat vairāki, kas krīzes laikā kļuva par ļoti grūti atdodamu parādu. Mūsu pieredze rāda gan to, ka atmaksas disciplīna uzlabojas, gan to, ka cilvēki kļuvuši zinošāki un vairākkārt apdomā, vai viņi varēs samaksāt ikmēneša maksājumu. Šeit jāatzīmē, ka ir daļa klientu, kuri pārdomā savas iespējas un iegādājas nedaudz lētāku, bet līdzvērtīgu automašīnu, nekā sākotnēji ir vēlējušies. Tāpat ir otra daļa klientu, kas nāk jau ar saviem iekrājumiem, kad automašīnas iegādei pietrūkst ne pārāk liela summa, kuru viņi ir gatavi aizņemties. Cilvēka maksātspēja ir atkarīga tikai un vienīgi no paša cilvēka - no viņa vēlmēm un iespējām. Kā jau iepriekš minēju, ir vērojama tendence veidot iekrājumus, lai būtu lielāka pirmā iemaksa - un tikai atlikušo daļu ņem līzingā.
Cik vienkārši ir pieejams finansējums? Lasu, ka ir kompānijas, kuras piedāvā līzingu noformēt 30 sekunžu laikā. Vai tik īsā laikā ir iespējams pietiekami izvērtēt, vai līzinga ņēmējs ir uzticams un maksātspējīgs?
Šodien finansējums nav brīvi un vienkārši pieejams, ir jāvērtē klienta maksātspēja. Neraugoties uz prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos, mūsu uzņēmums ir izstrādājis savu klienta izvērtēšanas modeli, balstoties uz kuru notiek detalizēta klienta izvērtēšana, vadoties no klienta sniegtās un pieejamās informācijas. Klienta maksātspējas izvērtēšana ir prognozējama, taču uzticamību varēsim pārbaudīt tikai pēc sadarbības uzsākšanas. Pie mums 30 sekunžu laikā līzingu nav iespējams noformēt, neesam mēģinājuši, bet, domāju, ka 30 sekunžu laikā mēs varētu sniegt klientam provizorisku atbildi par to, vai tiks piešķirts finansējums vai ne.
Kā vērtējat biznesa vidi Latvijā?
Biznesa videi Latvijā ir jāļauj strādāt un attīstīties ikvienā uzņēmējdarbības jomā, tie, kas strādā, tie turpinās sekmīgi darboties, ja vien nebūs kādi ārējie faktori, kas traucētu, neatkarīgi no nozares, kurā uzņēmums darbojas, pastāvēt un attīstīties. Visa uzņēmējdarbības vide ir cieši saistīta. Piemēram, ja lauksaimnieks paņems līzingā auto, bet ārējie faktori traucēs lauksaimniecības attīstībai, cietīs ne tikai lauksaimnieks, bet arī līzinga devējs, kurš nesaņems kārtējo maksājumu. Cietīs arī valsts, jo nesaņems nodokļus, cietīs pārējā sabiedrība, kas nevarēs saņemt attiecīgo pakalpojumu, jo šī pakalpojuma nodrošināšanai trūks finansējuma un tā tālāk un tā joprojām. Nepārdomāti lēmumi ļoti ātri veido "sniega bumbas" efektu. Manuprāt, joprojām nav redzējuma par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un attīstību kopumā. Pietrūkst kopējā redzējuma.
Kas ir būtiskākie izaicinājumi, ar kuriem šobrīd ikdienā saskaraties kā uzņēmuma vadītājai?
Kā rāda līdzšinējā pieredze, līzings ir dzīvotspējīgs biznesa modelis, kuru attīstām Latvijā. Taču, vērojot notiekošo, redzam, ka ir iespēja šo pakalpojumu sniegt starptautiskajā tirgū. Līdz ar to izaicinājums ir sniegt līzinga pakalpojumu ne tikai Latvijā, bet arī sākt darboties lielāko Eiropas valstu tirgos un sniegt līzinga pakalpojumu starptautiskā mērogā.
Un kas sagādā lielāko gandarījumu?
Lielākais gandarījums ir par to, ka esi atradis katram konkrētam jautājumam vislabāko risinājumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir darbinieks, klients vai sadarbības partneris. Vislabākais risinājums ir individuāla pieeja, risinot jautājumu.
