Lielākā strausu ferma Latvijā

SIA "Nornieki" Kuldīgas novada Snēpeles pagastā ir saimniecība, kurā Latvijā dzīvo visvairāk strausu – 130. Saimnieki Pēteris Gobzemis un Anda Šīmane 6 gados iemācījušies šo eksotisko putnu kopšanu, pārstrādi (lai nepaliek pāri ne spalviņa), bet līdz ar tūristu intensīvu piesaisti apņēmušies dzīvot pēc Latvijas kinofilmas "Ceplis" principa: "Mēs esam lieli un būsim."

Pastāstiet par savu profesionālo pieredzi un saistību ar lauksaimniecību!

Lauksaimnieka izglītība ir Pēterim – savulaik pabeidzis Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu. Anda jau kopš bērnības dzīvojusi lauku mājā ar piemājas saimniecību. Abiem visi lauku darbi iepazīti jau no mazotnes.  Izdzīvots pilsētas posms, bet, kā jau katram latvietim, – arī mums piemīt sindroms, lai būtu "savs stūrītis, savs kaktiņš zemes". Gribam paši saimniekot savā vietā, paši domāt un paši būt atbildīgi par to, ko esam uzsākuši.

Kādi ir saimniecības "Nornieki" pamata darbības virzieni?

Saimniecība strausu audzēšanu uzsāka 2011.gadā, kad fermā saka dzīvot pirmie 24 putni. Tagad to skaits svārstās ap 130 – ziemas periodā tas mazinās, bet pavasarī atkal pieaug. Pēc 5 gadu darbošanās "Nornieki" ir lielākā strausu ferma Latvijā. Šeit notiek pilns strausu attīstības cikls – no olām tiek iegūti cāļi, tos audzē, atlasa labākos eksemplārus un veido ģimenes. Pamatvirziens ir gaļas putnu realizācija un pārstrāde. Lielākais noiets ir Rīgas restorāni, kuriem tiek piegādāta svaigā gaļa. Esam priecīgi, ka arī Kuldīgā mīl labu ēdienu un to var nobaudīt restorānā "Bangert's" pie Ventas rumbas – gan strausa steiku, gan tartaru. Tāpat gaļu realizējam desās un konservos, bet no aknām tiek gatavota izcili garda aknu pastēte. Nu jau "iekustējusies" arī bioloģiski aktīvo strausu tauku pārstrāde. No tiem top ziepes un veselīgi ķermeņa krēmi.

Audzējam arī Āfrikas būru šķirnes gaļas kazas. To skaits 2 gados pieaudzis līdz 30, piedāvājam patērētājiem arī šo produkciju. Pieprasījums licis vēl vairāk paplašināt darbības virzienus. Esam izstrādājuši arī tūrisma pakalpojumus, iekļaujot saimniecības apmeklējumu. Jau agrāk skatīties pasaules lielākos putnus brauca gan ģimenes ar bērniem, gan skolēni, dažādu interešu grupas. Tas viss paņēma tāpat mūsu laiku, tādēļ izlēmām arī šo organizēt tā, lai "Norniekos" notiekošo varam patiešām interesanti pastāstīt un parādīt. Vērojumi liecina, ka visi ar interesi apskata strausu un kazu fermas, pabaro, samīļo mazuļus, vēro Āfrikas dzīvnieku uzvedību, uzzina par to audzēšanu, īpatnībām, izmantošanu un izaicinājumiem.

Parūpējāmies, lai ekskursiju var apvienot ar iepriekš sarunātu maltīti. Pieprasītas ir arī radošās darbnīcas, kur top līdzi paņemami suvenīri no strausu spalvām un olu čaumalām. Apzinoties mūsu izaudzētā produkta labās īpašības, jūtot patērētāju interesi, esam nonākuši arī pie domas par savu lauku restorānu. Tas klientiem būs atvērts vasarā un, iepriekš piesakot vizīti, jaukā atmosfērā varēs baudīt arī izsmalcinātākus ēdienus – gatavotus no saimniecībā izaudzētā.

Strausi Latvijas vidē aizvien ir eksotiski putni. Kad un kāpēc uzsākāt tieši strausu audzēšanu?

Tik ļoti liela eksotika vairs jau nav! Atsevišķi putni Latvijā tūrisma saimniecībās ir sastopami jau pasen. Attīstās arī citas strausu fermas. Uz dažām aizceļojuši arī "Nornieku" strausu cāļi. Kolēģiem neliedzam arī padomu un labprāt dalāmies ar pieredzi. Tas taču ir skaidrs – ja būsim vairāki lieli strausu audzētāji, varēsim kopīgi arī domāt par eksportu. Kurzemes pusē ļoti nepieciešama kautuve, lai nav jāveic garais un dārgais ceļš uz šobrīd vienīgo licenzēto kautuvi Cēsīs.

Strausiem ikdienas apkopšana nav ļoti sarežģīta. Tie uzturā lieto graudus, kam pievienoti nepieciešamie mikroelementi. Nepieciešams arī dabīgais kalcijs, ko putni uzņem no sasmalcinātām čaumalām. Jārēķinās, ka strausi daudz patērē arī ūdeni. Svarīgi, lai kūts būtu sausa, bez caurvēja, bet speciāla siltināšana telpām nav nepieciešama. Pastiprināti tas pirmajās nedēļās ir jānodrošina tikai cāļiem. Latvijas ziemas šie siltzemju putni pārdzīvo itin mierīgi, neviens līdz šim nav ne klepu dabūjis, ne arī no aukstuma aizgājis bojā.

Kāda Latvijā ir konkurence netradicionālajā lauksaimniecībā? 

Konkurence tikai veicina nozares attīstību. Sadarbojoties varēsim kļūt stiprāki, mainīt arī latviešu tradicionālos ēšanas paradumus, iekļaujot uzturā tik ļoti veselīgo un dabīgi augušo strausa gaļu.

Vai jums ir kontakti ar citiem strausu audzētājiem Latvijā, citviet pasaulē?

Sadarbība nepieciešama, kontakti tiek uzturēti nepārtraukti. Vislabāk tā ir izveidojusies ar Jelgavas pusē esošo "Mazzariņu" strausu fermu. Notikušas arī vairākas strausu fermu īpašnieku tikšanās, lai runātu par nozares problēmām un attīstības iespējām.

Uzsākot strausu audzēšanu, informācijas praktiski nebija. Arī zinošu veterinārārstu nebija. Praktiski visa pieredze ir gūta, darbojoties pašiem, meklējot cēloņus neveiksmēm, analizējot, veicot ciltsdarbu un smalku uzskaiti. Ir kontakti arī Lietuvā, kur strausu audzēšanai ir senākas saknes un saimniekiem pieredze lielāka. Pārstrādē un realizācijā pagaidām katra saimniecība meklē savus noieta tirgus, izstrādā savas īpašās receptes un produktus. Vislielākais pieprasījums ir pēc svaigas gaļas, ko restorāni pasniedz tartara vai steika veidā.

Kā izmantojat strausus? Cik radoši te esat?

Strauss ir unikāls putns, kam uzturvērtības un izmantošanas daudzveidības ziņā Latvijā nav līdzinieku. Cik varam, tik mēģinām šo potenciālu izmantot. Gaļa pati par sevi komentārus neprasa. Tā ir ar lielu dzelzs saturu, praktiski bez taukiem. Lielisks produkts gan bērniem, gan veselīgi domājošiem patērētājiem. Arī, pārstrādājot gaļu desās, gaļas sastāvs ir 100%. Klientu iecienīta ir aknu pastēte tās krēmīgās konsistences un maigās garšas dēļ.

Lieliskas īpašības ir strausu taukiem. Tos pielieto gan pārtikā, gan kosmetoloģijā. Esam izstrādājuši lielisku krēmu recepti, kas mitrina, baro un pat dziedē sausu, nogurušu ādu. Palīdz, ja gadījies apdegt saulē, atvieglo sajūtas pie ādas ekzēmām vai psoriāzes. Lieliski uzlabo arī matu stāvokli, pat veicina to augšanu. Tas ir lauciņš, kuru var un vajag attīstīt, jo klientu interese ir liela. Tāpat tauki tiek pastrādāti ziepēs – plānots tām pievienot tikai dabīgas sastāvdaļas, lai turpinātu veselībai nekaitīgu produktu ražošanu, kas piemēroti gan bērniem, gan alerģiskiem cilvēkiem.

Pagaidām nav izdevies atrast labu meistaru, kas varētu izģērēt strausu ādas. Savas kvalitātes un interesantās faktūras dēļ tā tiek augsti vērtēta visā pasaulē. Somas, apavi, jostas – izturīguma ziņā līdzvērtīga ir tikai aligatora āda.
Radošajās darbnīcās otro elpu iegūst fantastiski skaistās un daudzveidīgās spalvas. Tās tiek izmantotas, gatavojot dažādus suvenīrus, skaistuma lietas vai, piemēram, putekļu slotiņu, kas ir lielisks palīgs mājsaimniecēm ikdienas uzkopšanas darbos. Spalvas ir arī lielisks akcents svinīgos un greznos tērpos, kur arī pašreiz lūkojam veidot sadarbību ar tērpu un citiem modes māksliniekiem.

Kā organizējat darba ikdienu, ja jūs abi strādājat arī algotu darbu Kuldīgā?

Sabalansēt straujo dienas ritmu starp dažādām vajadzībām, darbiem un interesēm ir liels izaicinājums. Strādājam arī algotu darbu, turklāt ikdienā esam arī sabiedriski aktīvi, apmeklējam kursus, seminārus. Bet esam spējuši atrast zelta vidusceļu  – protam gan strādāt un risināt biznesa lietas, gan arī  pavadīt laiku jaukās sarunās ar draugiem, apmeklēt teātra izrādes, lielos koncertus. Patīk arī aizbraukt uz kādu Latvijas vietu, kur nav būts. Bez šī līdzsvara nemaz nebūtu iespēja saspringto ritmu izturēt. Bet vislielāko spēku mums dod kopā pavadītie brīži savā sētā, kad nesteidzīgi varam vērot un dzirdēt dzērves pļavā, redzēt gulbjus lidojam. Ļoti novērtējam, ka varam baudīt to klusumu un mieru, kāds iespējams tikai laukos. Mūs atbilde ir: "Mēs mīlam savu vietu un to, ko darām."

Mūsu sapnis, protams, ir nodrošināt sevi tikai ar ienākumiem no savas saimniecības. Līdz tam vēl kāds laiciņš jāgaida, kamēr visas ieceres tiks pārvērstas reālos darbos un rezultātā. Spēku mums dod arī atgriezeniskā saite pēc ekskursijām, dzirdot labus vārdus par to, ko darām. Priecājamies, ja varam kādu iedvesmot, ka spējam parādīt – latvieši var!

Kā vērtējat tūrisma attīstību Latvijā?

Latvijai kā zaļā tūrisma zemei ir ļoti lielas priekšrocības. Esam tik bagāti ar kultūras tradīcijām, saglabātām seno arodu prasmēm, nesabojātām ainavām, arī ar jaunām un interesantām lietām un biznesa idejām, ka šajā virzienā skatāmies ļoti optimistiski. Vajag tikai darīt!

Kāda ir cilvēku reakcija, ierodoties "Norniekos"?

Sajūsmu visiem parasti izsauc tik liels strausu skaits vienuviet, viņu graciozais skrējiens, tēviņu dejas mātītei un arī savdabīgā balss, ko izdodas dzirdēt tikai retajiem. Sarunās un jautājumos parādās grupas vai indivīdu atšķirīgās intereses. Vieniem vairāk interesē saimnieciskā puse – ko ēd, cik sver, kā apkopt utt. Citiem laiks paiet fotografējoties un savā lokā jautri pavadot laiku.

Daudzi priecājas par jauko dabas skatu, par ainaviskumu un klusumu, kas ir saimniecībā. Viena kopēja tendence ir visiem – daudz laika tiek pavadīts kazu aplokā, kur vienmēr ir kāds kazlēns, kuram pieder visu simpātijas, īpaši bērnu.

Kā veidojat klientu loku, saimniecības reklāmu?

Vislielākā reklāma, protams, ir "no mutes mutē". To pierāda 2 iepriekšējie gadi, kad brauca draugi un paziņas, tālāk jau draugu draugi un viņu paziņas. Nu jau mērķtiecīgi virzām savu produktu tūrisma nišā, lai varam prognozēt un garantēt apmeklētāju plūsmu, līdz ar to prognozējot un plānojot arī savu laiku un uz vietas esošo produkciju.

Strādājam ar skolām, rudeņos un pavasaros uzņemam skolēnu grupas. Esam "Facebook", kur aktīvi informējam par jaunumiem, top arī mājaslapa. Vēl esam sagatavojuši bukletus, piedalījušies tūrisma izstādē BALTTOUR 2017. Priecājamies par lielo interesi gan no tūroperatoru puses, kas ir ieinteresēti jaunos galamērķos, gan arī no ģimenēm. Viņiem tas ir gan izzinošs, gan izklaidējošs brauciens vienlaikus.

Kā saredzat saimniecības tālāko nākotni, savas meitas vietu tajā?

"Mēs esam lieli un būsim" - jāpiekrīt slavenā "Cepļa" teicienam. Jo tikai ar šādām ambīcijām ir vērts iet biznesā. Interese par veselīgo strausa gaļu un citiem dabīgas izcelsmes produktiem tikai pieaugs. Tāpat esam optimistiski par gaidāmo tūristu plūsmu. Strausu saimniecības apmeklējums nav modes lieta, kas pāriet – tā ir dabiska cilvēku vēlme izzināt ko jaunu, pabaudīt ko nebijušu. Mums tikai atliek piedāvāt.

Vai saimniecībā saimniekos meita, ir ļoti grūti prognozēt. 7 gadu vecumā viņai lielāka interese ir par teātra mākslu. Negribam neko uzspiest, pagaidām savu iespēju robežās viņa mums palīdz un gūst arī no tā prieku. Bet, ja sirds teiks darīt ko citu, būsim priecīgi, ja redzēsim viņu realizējušos jebkurā citā sfērā. Un, kas zina, – pēc gadiem viņa arī novērtēs to, ka var būt saimniece savā tēva sētā, pārņems biznesu savās rokās.