SIA "AD REM AUTO" un SIA "AUTO ĪLE UN HERBST" vadītājs Māris Īle savos 25 uzņēmējdarbības gados ir pārdevis vairākus tūkstošus jaunu automašīnu, vēl vairāk automašīnu pabijušas uzņēmuma servisos. Kāda šobrīd ir situācija auto tirgū un ko tā liecina par Latvijas ekonomiku kopumā?
Kā kļuvāt par auto tirgotāju un kā izdevās tolaik apgūt arī starptautisko praksi un ieviest to Latvijā?
Kopš bērnības esmu bijis saistīts ar auto lietām, un automašīnu bizness bija loģisks turpinājums jau apgūtajam. Mans tēvs arī bija autosportists, no 3 brāļiem esmu jaunākais. Uzņēmējdarbībā iesaistījos 1988.gadā, kad tas oficiāli bija iespējams. Savukārt 1992.gada janvārī piereģistrēju tagadējo SIA "AD REM Auto". Ar puķu audzēšanā nopelnīto kapitālu kopā ar sievu Andu bijām Siguldas centrā uzsākuši būvēt māju, bet teicu, ka dzīvošanai laikam tā nesanāks – ierīkojām autoservisu. Sapratām, ka ar padomju laika mašīnām nekur netiksim. Tad tieši man piezvanīja toreizējais Siguldas domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis, ka pilsētā viesosies dažādu jomu Vācijas uzņēmēji, lai aprunājos. Pēc tam jau satiktie auto uzņēmēji mani uzaicināja pamācīties Vācijā. Nokārtoju vīzu un automašīnā devos ceļā. Tur uz vietas mācījos autoservisa un automašīnu tirdzniecības sistēmu un organizāciju, tas viss bija jaunums. Vienmēr esmu apzinājies, ka iegūtās zināšanas ir vērtība, uz kā balstīt tālāko biznesu.
Nedaudz arī es tirdzniecībai no Vācijas atvedu automašīnas, bet spēkus koncentrēju zināšanu ieguvei un ciešāka kontakta izveidei ar jauniegūto Vācijas partneri. 1993.gadā izveidojām kopfirmu SIA "AUTO ĪLE UN HERBST". Vācijas partnera gan vairs šajā uzņēmumā nav, bet nosaukumu izlēmām nemainīt. Vēl vienu autocentru izveidojām Siguldā šosejas malā, bet tas vairs mums nav – pārdevām vienai Vācijas firmai.
Vai Latvijas tirgū ir vieta kādiem jauniem auto pārdevējiem, saloniem?
Agrāk auto firmu prasības tirgotājiem Latvijā bija tādas pašas kā citviet Eiropā, bet pamazām saprata, ka tik lielas ēkas šejienes biznesam ir par lielu un pārāk dārgi izmaksā apsaimniekošana. Cilvēku pirktspēja šeit nav tik augsta, līdz ar to arī auto tirgotāju ienākumi mazāki nekā, piemēram, kolēģiem Vācijā. Tik lielus autosalonus diezin vai no jauna vēl būvēs, kādus pieradām redzēt agrāk, turklāt šis jauno automašīnu tirgotāju tirgus jau pilnībā ir sadalīts.
Kas, jūsuprāt, automašīnu tirdzniecībā ir būtiskākais, lai klients būtu gandarīts un izvēlējies sev atbilstošāko braucamo?
Es savai automašīnu pārdošanas komandai vienmēr esmu mācījis, ka jābūt pārdošanas priekam. Pirms ekonomiskās krīzes cilvēki nāca un pirka visu pēc kārtas, un mums kā pārdevējiem arī nebija tāda gandarījuma sajūta, kādai vajadzētu būt pēc tiešām pārdomāti noslēgta darījuma. Pirmskrīzes laiks bija ļoti stresains, agresīvs, nevienam nebija laika garām sarunām.
Pircējam arī jābūt īstam priekam par savu jauniegādāto automašīnu. Pircējs atnāk vienu, otru reizi, līdz ir pārliecināts par iegādājamo automašīnas modeli. Viņam pirkšanas brīdī jābūt skaidram, ko viņš darīs ar automašīnu pēc 3, 5 gadiem, ka ikdienā būs labs serviss utt. Klientam jāpaliek drošai sajūtai, ka automašīna kalpos labi un pēc dažiem gadiem viņš šo modeli varēs viegli nomainīt pret citu.
Viens no automašīnu zīmoliem, ko pārdodat, ir "Subaru". Vai šis auto ir piemērots Latvijas ceļiem? Daudziem tas vairāk asociējas ar sacīkšu auto.
Agrāk "Subaru" automašīnas vairāk saistījās ar autosportu, taču ražotājs mainījis pieeju, līdz ar to radot iespēju daudz plašākam autobraucēju lokam baudīt šī zīmola priekšrocības. Manā skatījumā Rīgā dzīvojošajiem arī nav vajadzīgas lielas automašīnas, redzams, kā daudzi nopērk džipus un pēc tam mokās. Cita lieta, ja tehniski nepieciešama šāda tipa automašīna. Bet priekš kam braucieniem pa pilsētu vai piepilsētas pārbraucieniem vajadzīgs tik liels džips? Tādos brīžos rodas sajūta, ka atkal atgriežas vecie stereotipi, ka tāda automašīna tiek pirkta statusam, izrādīšanai, ne savām reālajām praktiskajām vajadzībām. Es arī neatbalstu filozofiju, ka tagad pērk par 30 000 EUR lietotu automašīnu, kura jauna maksājusi 3 reizes vairāk. Tad labāk nopirkt kādu populārāku, bet jaunu modeli no salona. Ar jauno nekādu papildu izdevumu tikpat kā nebūs, bet lietoto, visticamāk, vajadzēs regulāri vest uz servisu.
Kurš no jūsu piedāvātajiem zīmoliem ir piemērotākais uzņēmēju vajadzībām?
Jau 2 gadus nodarbojamies arī ar "Citroën" automašīnu tirdzniecību, un no šī ražotāja vairāk piedāvājam komercautomašīnas. Te bieži vien ir darījumi par 10-20 automašīnu iegādi 1 reizē, kur, protams, autopārdevējam arī saruna ir daudz savādāka nekā ar cilvēku, kurš vēlas sev savu vienīgo braucamo – bieži vien pirmo jauno automašīnu dzīvē. Pārdodot automašīnu uzņēmumam, saprotam, ka pārdodam ražošanas līdzekli – tas tāpat kā zāģis vai āmurs ir paredzēts strādāšanai un naudas pelnīšanai. Ar to nobrauc noteiktu kilometru daudzumu un maina atkal pret jaunu.
Vēl pašreiz populāri ir automašīnas iznomāt, kad nemaz nevajag sev personīgo automašīnu iegādāties. Ar nomas automašīnu noteiktā laikā var izdarīt sev vajadzīgo un to atdot atpakaļ nomā. Tā ir viena no globalizācijas tendencēm, kas pamazām ienāk arī Latvijā.
Jūsu klientu vidū vairāk ir uzņēmēji, pēc kuriem savā ziņā variet arī noteikt, kā pašreiz klājas Latvijas uzņēmējiem kopumā.
Manā skatījumā Latvijas ekonomika stabilizējas, protams, nodokļu politikā katru gadu ir izmaiņas, kas nav labi uzņēmējiem. Grūti paredzēt un saprast, kas katru gadu būs no jauna. Taču man kā uzņēmējam ir atbildība par saviem 40 darbiniekiem - ko es varēšu viņiem samaksāt, vai viņi būs paēduši un varēs apgādāt savas ģimenes. Pašam biznesam arī nav viegli, jo kādus savus tirdzniecības noteikumus atrunājam, bet tikko vieni vai otri nodokļi mainās, tas ietekmē mūsu izdevumus un reizē automašīnas cenu. Tomēr realitātē pircējam automašīnas cenu neceļam, cenšamies šos papildu izdevumus sabalansēt uzņēmuma iekšienē, kas savukārt atņem līdzekļus attīstībai. Vienlaikus redzam, ka gada beigas ir laiks, kad uzņēmumi pārskata savus šī gada ienākumus un atļaujas papildināt savu autoparku. Ir privātpersonas, kurām ir ilgāku laiku stāvējuši depozīti bankā, un tagad izlemts tos izmantot automašīnas iegādei.
Kā jūs kā pieredzējis auto uzņēmējs vērtējiet banku pašreizējo kreditēšanas, līzingu sistēmu?
Klienti automašīnas pamatā iegādājas līzingā. Kopumā situācija šeit ir normāla, bet bankas šiem jautājumiem pieiet mainīgi, te izsniedz daudz brīvāk līdzekļus, pēkšņi atkal samazina. Tad jāskatās, kura no citām bankām tobrīd ir aktīvāka. Piedzīvojām arī brīdi, kad klienti diezgan daudz ņēma līdzekļus no mazajām bankām ar daudz augstākiem procentiem. Viņi bija spiesti to darīt, ja lielās bankas līdzekļus nedeva, bet kāda mazā uzņēmuma darbam tā mašīna bija vajadzīga tieši tobrīd nevis tagad, kad atkal mainījusies līdzekļu izsniegšanas politika. Cilvēkiem arī nevar pārmest, ka viņi vēlas iegādāties jaunu automašīnu, lai arī varbūt varētu braukt arī vecāku. Viņi ne tikai vēlas baudīt komfortu, bet arī līzinga noteikumi ir par labu jaunu automašīnu iegādei.
Kādas ir jūsu prognozes par jaunu automašīnu tirdzniecību nākamgad?
Uzņēmēji, kuri saistīti ar ceļu būvi, būvniecību u.c. ir nedaudz nobažījušies, vai būs tikpat daudz darba arī nākamgad un vēl pēc dažiem gadiem, tāpēc varbūt arī šobrīd nav tik pārliecināti par jaunu automašīnu iegādi. Tieši jaunu automašīnu tirdzniecība ir Latvijas ekonomikas barometrs. Ja mums neiet, tad tas ir signāls, ka uzņēmējiem kopumā neklājas labi, bet pagaidām gan mēs, gan citi uzņēmēji turamies. 2017. un 2018.gadā savu stimulu iedos Eiropas Savienības fondu naudas pieejamība, bet jāskatās, ka būs pēc tam. Savos uzņēmumos šo naudu esmu efektīvi izmantojis darbinieku apmācībās, bet es redzu daudzas jomas, kur tomēr šīs kopējās naudas iepludināšanu vajadzēja plānot citādi. Nav jau māka iztērēt iekārtās, kuras, piemēram, pēc tam reāli neko neražo.
