Publiskajā telpā regulāri parādās izteikumi un sūdzības par valsts un pašvaldību ierēdņiem. Daudzos gadījumos viņiem tiek pārmesta neprofesionalitāte, augstprātība, izpratnes un pieklājības trūkums.

Plašsaziņas līdzekļos redzamas un dzirdamas pārsvarā augstākās amatpersonas, taču ierēdņu lielāko vairumu veido viņu padotie, kurus sastapt var vienīgi klātienē. Devāmies uz vairākām iestādēm, lai novērtētu, kādu servisu piedāvā nodokļu maksātāju algotņi.

Pirmā pietura: Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās ēkas ieeja sagaida ar sarkanu, daudzsološu uzrakstu: "Klienti mūs uzslavē par labu servisu." Kad iegūts kārtas numurs, atliek vien gaidīt. No 31 apkalpošanas vietas strādā vien 9, apmeklētāju pēcpusdienā ir daudz un līdz konsultācijai nākas gaidīt 1 stundu un 10 minūtes. Tā kā gaidīšanas zona atrodas tieši blakus apkalpojošajiem "lodziņiem", nākas noklausīties vairākas sarunas starp kādu pusmūža vecuma VID darbinieci un klientiem. Situācijas ir dažādas, piemēram, kāda kundze gados vēlas atgūt pārmaksātos nodokļus par saņemtajiem veselības pakalpojumiem 2013.gadā. VID darbiniece izsaka repliku, ka atgūstamā summa esot ļoti maza, tomēr deklarāciju izveido un laipni atvadās. Cita sieviete vēlas zināt, vai bijušais darba devējs maksājis par viņu nodokļus, pēc tam jautā, kur reģistrēta viņas algas nodokļa grāmatiņa. VID ierēdne visu izskaidro un slēpj neiecietību, kad kliente jautā, vai viņas algas nodokļa grāmatiņu iespējams reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūrā, kamēr viņa ir darba meklējumos. Saņēmusi noliedzošu atbildi, kliente neslēpj nepatiku.