Publiskajā telpā regulāri parādās izteikumi un sūdzības par valsts un pašvaldību ierēdņiem. Daudzos gadījumos viņiem tiek pārmesta neprofesionalitāte, augstprātība, izpratnes un pieklājības trūkums.
Plašsaziņas līdzekļos redzamas un dzirdamas pārsvarā augstākās amatpersonas, taču ierēdņu lielāko vairumu veido viņu padotie, kurus sastapt var vienīgi klātienē. Devāmies uz vairākām iestādēm, lai novērtētu, kādu servisu piedāvā nodokļu maksātāju algotņi.
Pirmā pietura: Valsts ieņēmumu dienests
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās ēkas ieeja sagaida ar sarkanu, daudzsološu uzrakstu: "Klienti mūs uzslavē par labu servisu." Kad iegūts kārtas numurs, atliek vien gaidīt. No 31 apkalpošanas vietas strādā vien 9, apmeklētāju pēcpusdienā ir daudz un līdz konsultācijai nākas gaidīt 1 stundu un 10 minūtes. Tā kā gaidīšanas zona atrodas tieši blakus apkalpojošajiem "lodziņiem", nākas noklausīties vairākas sarunas starp kādu pusmūža vecuma VID darbinieci un klientiem. Situācijas ir dažādas, piemēram, kāda kundze gados vēlas atgūt pārmaksātos nodokļus par saņemtajiem veselības pakalpojumiem 2013.gadā. VID darbiniece izsaka repliku, ka atgūstamā summa esot ļoti maza, tomēr deklarāciju izveido un laipni atvadās. Cita sieviete vēlas zināt, vai bijušais darba devējs maksājis par viņu nodokļus, pēc tam jautā, kur reģistrēta viņas algas nodokļa grāmatiņa. VID ierēdne visu izskaidro un slēpj neiecietību, kad kliente jautā, vai viņas algas nodokļa grāmatiņu iespējams reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūrā, kamēr viņa ir darba meklējumos. Saņēmusi noliedzošu atbildi, kliente neslēpj nepatiku.
Tikmēr pienāk mūsu kārta, un turpat blakus sēdošajai ierēdnei vaicājam, kāda ir alternatīva mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanai, ja šis statuss nākamgad kļūst neizdevīgs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksāšanas dēļ. Viņa profesionāli paskaidro, ka saimnieciskās darbības veicējiem vienīgā iespēja esot reģistrēties vispārējam iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksāšanas režīmam ar 23% nodokļa likmi, kas jāmaksā no peļņas. Taču arī šajā gadījumā, ienākumiem mēnesī pārsniedzot 370 EUR, jāmaksā sociālais nodoklis 30,58% apmērā. Vaicāta, kuru nozaru pārstāvji no nākamā gada nedrīkstēs būt MUN maksātāji, ierēdne nokopē sarakstu un iedod to.
Apkalpošana vērtējama kā korekta un laipna. Vienīgais trūkums – ilgais gaidīšanas laiks, taču personas ar invaliditāti un vecāki ar bērniem tiek apkalpoti prioritārā kārtā.
Pabalstu centrs – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) filiāle klientu ērtībām izvietota turpat VID ēkā. Satikties aci pret aci ar ierēdni šeit iespējams dažu minūšu laikā. "6K" sagaidošā darbiniece izskatījās nogurusi no daudzajiem apmeklētājiem, taču centās to neizrādīt. Vaicāta par slimības pabalstu aprēķināšanas kārtību, viņa paskaidroja likumā noteikto kārtību un piedāvāja aprēķināt summu konkrētajā gadījumā.
Secinājums: ātra, laipna un efektīva apkalpošana.
Uzņēmēju cerība – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Nākamā pietura ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Turp dodamies ar lūgumu izskaidrot, kā iestāde var palīdzēt vidējam Latvijas uzņēmumam apgūt jaunus tirgus ārvalstīs. Nodarbojamies ar pārvietojamu ēku ražošanu.
Drūzmas nav, pie apkalpojošās ierēdnes tiekam uzreiz. Attieksme ir ļoti pretimnākoša – viņa laipni izzina vajadzības un piedāvā noslēgt atbalsta saņemšanas līgumu, paskaidrojot, kādus labumus uzņēmums šādā gadījumā bez maksas varēs saņemt no iestādes. Līguma noslēgšana aizņemot 10 dienas, un ierēdne nodiktē, kā mājaslapā atrast informāciju par iesniedzamajiem dokumentiem. Pēc tam viņa piedāvā konsultāciju ar speciālistu, kurš atbild par būvniecības nozari, un iedod viņa tālruņa numuru. Sazvanīts, viņš piedāvā tikties jau nākamajā dienā vai citā ērtā laikā, lai izskaidrotu, kādus LIAA pakalpojumus mēs varētu izmantot, kā notiek kontaktu veidošanas process un kāda būtu ārvalstu tirgu apgūšanas stratēģija mūsu uzņēmuma gadījumā.
Secinājums: ierēdņi strādā profesionāli, un serviss ir labāks nekā cerēts.
Likumdošanas centrs – Saeima
Mūsu eksperiments noris Saeimas Caurlaižu birojā, kura apmeklējums ir obligāts gandrīz ikvienam parlamentam nepiederošajam cilvēkam, kurš šo iestādi vēlas apmeklēt. Tostarp pastāvīgu akreditāciju neieguvušajiem žurnālistiem. 6K caurlaide ir pieteikta likumā noteiktajā kārtībā iepriekšējā dienā un dodamies iekšā birojā. Ierēdne neatbild uz sveicienu, bet liek iziet āra un nedaudz pagaidīt. Kad ieejam otrreiz, viņa izturas nelaipni, varētu teikt – augstprātīgi, un caurlaidi izgatavo ar šķietamu piespiešanos.
Secinājums: darbs tiek paveikts, taču otrreiz ar konkrēto ierēdni saskarties nevēlētos.
Projektu citadele – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
Pēdējā "6K" eksperimenta pietura ir svaigi remontētā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) filiāle Vecrīgā. Iestāde nodarbojas galvenokārt ar Eiropas Savienības fondu pārdali un programmu ieviešanas uzraudzību. Dodamies jautāt, kāds atbalsts esošajā periodā pieejams sociālajiem uzņēmumiem. Pievakarē ap plkst.17.00 klientus apkalpo 1 ierēdne. Neviena cita klienta filiālē gan nav, tāpēc viņa aicina nākt pie galda, neņemot kārtas numuriņu. Ierēdne uzklausa jautājumu un paskaidro, ka sociālajiem uzņēmumiem iespējams tikt gan pie aizdevuma, gan pie granta, un šīs naudas pārdali CFLA deleģējusi finanšu institūcijai ALTUM. Ierēdnes zināšanas ir padziļinātas, viņa tajās labprāt dalās un skaidro arī, ka, lai pretendētu uz atbalstu sociālā uzņēmuma statusā, iepriekš tas jāapstiprina Labklājības ministrijā.
Secinājums: apkalpošana ir laipna, gados jaunā ierēdne ir uzdevumu augstumos.
Augsts serviss
Kopumā visās apmeklētajās iestādēs, izņemot Saeimas Caurlaižu biroju, apkalpošana pielīdzināma augstam servisam. VID un VSAA ierēdņu darba ritms vērtējams kā ļoti saspringts, jo dienā jāapkalpo vairāki desmiti klientu, no kuriem ne visi ir saprotoši. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc dažkārt ierēdņiem paslīd kāja nelaipnības virzienā, jo pašiem nākas to saņemt no klientiem. "6K" gan ar to nesaskārās, un svarīgi piebilst, ka eksperimenta laiks sakrita ar akcijas "Teicams piemērs 2016" norisi. Tās ietvaros valsts iestāžu apmeklētāji aicināti balsot par atsaucīgāko valsts pārvaldes darbinieku. Diemžēl gandrīz nevienam no tiem, kuri apkalpoja 6K, nebija norādes ar vārdu. Izņēmums – VID.
Labāka prasme par sevi palielīties
Igaunijā ir maza, izcili efektīva valsts pārvalde, un viņi atkal jau mums ir priekšā? Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš vaļsirdīgi saka: "Tas ir bleķis. Vienīgais, kas igauņiem ir fundamentāli labāks nekā mums, tā ir prasme par sevi pastāstīt un palielīties." Tāpēc Latvijas valsts pārvaldes reformu ceļu kartē sava vieta atvēlēta arī stratēģiskajai komunikācijai. Kurš sunim asti cels, ja ne pats.
Valsts pārvaldes reputācija pašlaik patiešām ir briesmīgā stāvoklī. Dažādu mītu, pamatotu un nepamatotu aizspriedumu sakrājies daudz: neefektīva, uzpūsta, visi tur tikai peldas naudā. Taču reālā situācija stipri atšķiras, un statistika to apliecina. Algu līmenis atpaliek no privātā sektora un skaitliski pārvaldē strādā mazāk cilvēku, nekā minētajā Igaunijā. Cita lieta, ka strādāt vienmēr var labāk un efektīvāk. Iecerētā reforma, ja līdz tādai tiešām nonāks, tiks balstīta 1% principā. Katru gadu ikviena valsts iestāde var kļūt par 1% efektīvāka, tērēt 1% mazāk naudas un galu galā kļūt vismaz par 1% labāka. Taču, lai saprastu, kur doties, jāsaprot, kur ir ceļa sākums.
Izmēram ir nozīme
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, vispārējā valdības sektora darbinieku skaits šā gada 2.ceturksnī bija 172 846. Aprēķinā ietilpst viss valsts un pašvaldības aparāts - ministrijas, uzņēmumi, padotības iestādes. Tātad 8,8% jeb katrs vienpadsmitais Latvijas iedzīvotājs strādā ar valsti saistītās institūcijās. Valdība uzskata, ka pietiktu ar 8%, un tuvāko 4 gadu laikā no darba jāatbrīvo aptuveni 5000 nodarbināto ik gadu. Šis plāns lasāms Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs laika posmam līdz 2020.gadam.
Savukārt tieši valsts budžeta iestādēs - ministrijās, to padotības iestādēs, Valsts kancelejā, Pārresoru koordinācijas centrā un neatkarīgajās institūcijās 2016.gada 2.ceturksnī strādāja 58 139 nodarbināto. Tas saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem. Savukārt CSP aprēķins atšķirīgas metodikas dēļ ir nedaudz lielāks – 60 000.
Lai saprastu, daudz tas ir vai maz, šo skaitli var salīdzināt pret iedzīvotāju skaitu valstī, pret kopējo strādājošo skaitu valstī un noslēgumā vēl aplūkot, kā "Eurostat" grafikos sokas citām valstīm. Izrādās, ka esam aptuveni pa vidu. Valsts kanceleja skaidro, ka pret iedzīvotāju skaitu Latvija atrodas 14.vietā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Valsts pārvaldes īpatsvars Latvijā - 2,99%, Luksemburgā tas ir visaugstākais – 4,76%, savukārt Somijā viszemākais – 1,93%. Savukārt pēc valsts pārvaldes lieluma pret strādājošo skaitu valstī Latvijā ir 12.zemākais ES dalībvalstu vidū, tostarp, esam zem ES un arī Igaunijas vidējā rādītāja. Jāatgādina, ka 2009. un 2010.gadā valsts pārvalde tika "apcirpta" par 26%. Latvijas rezultāti būtu vēl kompaktāki, ja no statistikas laukā tiktu izņemtas iestāžu ilgstošās vakances, kuras šobrīd neviens netaisās aizpildīt. Ne tāpēc, ka cilvēki nevēlas kļūt par policistiem vai ierēdņiem. Vienkārši tukša štata vieta rada ietaupījumu iestādes budžetā, ko tālāk iekļaut piemaksu fondā darbinieku motivēšanai. Šī legālā algu skrūvēšana ir slikta prakse, no kuras pārvaldes reformas gaitā būtu jāatvadās. Darbiniekiem par darbu jāaprēķina taisnīgs atalgojums, nevis jāgaida piemaksas. Taču tam priekšnoteikums ir atalgojuma sistēmas sakārtošana.
1.attēls. Nodarbināto skaits pret kopējo Latvijas iedzīvotāju skaitu.
Cik jāsaņem ierēdnim?
"Manuprāt neviens vairs nav jāpārliecina, ka atalgojums valsts pārvaldē ir konkurēt nespējīgs," atzīst Mārtiņš Krieviņš. Viņš atsaucas uz SIA "Fontes Vadības konsultācijas" veikto salīdzinošo pētījumu par atalgojuma apmēru. Tajā apkopota informācija par valsts pārvaldes 34 447 darbinieku atalgojumu (mēnešalgām, piemaksām, prēmijām) visās 162 iestādēs un tālāk tā salīdzināta ar atalgojuma līmeni amatos ar līdzīgām funkcijām, atbildības līmeņiem un darba sarežģītības pakāpēm privātajā sektorā.
Teorētiski noteiktais valsts pārvaldes atalgojuma apmēra mērķis ir 80% no privātā sektora darba samaksas. Realitātē atpalicība ir krietni lielāka. To rāda salīdzinājums pa algu grupām. Valsts administrācijas skolas direktore Edīte Kalniņa vērš uzmanību, ka tieši 8. un 9.algu grupa ir izplatītākās valsts pārvaldē. Piemēram, 8.grupā valsts pārvaldē strādājošais saņem uz papīra 672 EUR, kamēr privātajā sektorā - 1135 EUR. 9.grupā attiecīgi 765 un 1404 EUR. Paņemot nost vismaz 1/3 nodokļos, šīs algas nemaz vairs nešķiet "uzpūstas". Drīzāk trūcīgas, un tādas saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem saņem 39,9% valsts darbinieku, bet 20% - vēl mazākas. Pētījums arī rāda, ka, jo lielāks amats, jo lielāka šī atpalicība, un par priekšniekiem Valsts kancelejas direktors uztraucas vairāk, nekā padotajiem. Izrādās, cilvēku, kas vēlētos būt priekšnieki, trūkst. Arī konkursā uz viņa amatu bija pieteikušies vien 8 cilvēki, pašu ieskaitot. Kāds pazīstams ierēdnis viņam tā arī paskaidrojis - ērtāk ir sēdēt departamenta vadītāja amatā, atbildēt tikai par vienu konkrētu jomu un saņemt praktiski to pašu algu, ko saņem iestādes vadītājs. "Fontes Vadības konsultācijas" pētījumā lielākais priekšnieks no 16.algu grupas valsts pārvaldē saņem vidēji 2431 EUR, kamēr privātajā sektorā – 6310 EUR. (Protams, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadītājs Martins Gauss ar gandrīz miljonu eiro gadā neierakstās ne valsts, ne privātā statistikā, un jau gadiem ilgi nav skaidrs, kādus pakalpojumus no viņa pērk Latvijas politiķi, lai maksātu tik vājprātīgu cenu.)
Visticamākais, tieši salīdzinoši zemāka atalgojuma dēļ darbinieku mainība valsts pārvaldē ir augsta. 2015.gadā 17,2% darbinieku pameta darbu valsts aparātā. Gandrīz 1/5. Daudzus pārpērk privātais sektors. Ierēdņus regulāri uzrunā hedhanteri – personāla atlases kompānijas. Savukārt pretējā virzienā – no privātā un valsts sektoru - plūsmas nav.
2.attēls. Vidējais mēneša pamatalgas salīdzinājums privātajā un valsts sektorā, mēnešalgu grupās 1. – 8.
3.attēls. Vidējais mēneša pamatalgas salīdzinājums privātajā un valsts sektorā, mēnešalgu grupās 9. – 16.
4.attēls. Mēneša pamatalga - cik procentus no tirgus vidējā atalgojuma maksā valsts pārvaldē.
Bailes nogalina iniciatīvu
Lai valsti kā darba devēju padarītu ieredzētāku, tai nepieciešama labāka reputācija un nauda. Protams, valsts vajadzību sarakstā ierēdniecības algošana vienmēr būs pēdējā vietā. Taču pārvaldes reformas ceļu karte iezīmē, kā naudas trūkumu padarīt par dzinuli efektīvākam darbam. Tas ir ikgadējais obligātais ietaupījums vismaz 1% apmērā, ko iestādes vadītājs drīkstētu paturēt iestādes vajadzībām, ja vien iestāde tiešām kļūst efektīvāka. Pirmais līdzekļu avots būtu atbalsta funkciju optimizēšana – grāmatvedība, personālvadība, informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, šoferi. Vienā kabinetā vai automašīnā iespējams apkalpot vairākas iestādes. Vienā stāvā var būt 1 liels printeris, nevis 10 mazi - katrā kabinetā savs. Arī atsevišķas valsts iestādes, kas pēc darbinieku skaita ir punduri, būtu racionālāk iekļaut lielāku iestāžu sastāvā. Respektīvi, valsts pārvaldei jāmaina domāšana – nevis katru gadu ap martu jāmetas diedelēt nauda un štata vietas jaunajām politikas iniciatīvām, labi zinot, ka tādas netiks piešķirtas, bet pašiem pārkārtoties un ieviest progresīvas novitātes darbā.
Protams, te zināms priekšnosacījums ir arī sabiedrības atteikšanās no hroniskās vēlmes kādu vainot un sodīt. "Kauns no kļūdām kļūst par bailēm. Bailes nogalina jebkādu iniciatīvu." Vai politiķi šādu revolūciju akceptēs? Mārtiņš Krieviņš domā, ka noteikti, jo viņiem pašiem nepieciešami labi valsts darbinieki: "Politiķiem ir svarīgi, lai valsts pārvaldē strādā labi izglītoti, pieredzējuši cilvēki, kas spēj transformēt viņu idejas, ar ko viņi gājuši pie saviem vēlētājiem, reālos darbos. Ja mums nav spēcīgas valsts pārvaldes, cerēt, ka 1 politiķis, kurš nokļuvis ministra amatā, spēs visu izmainīt, ir muļķīgi. Tā vienkārši nenotiek."
Vaimanām par uzpūsto un neefektīvo valsts pārvaldi ir laiks mest mieru. Ja nav gana laba, tā jāreformē. Novembrī plašākai apspriešanai piedāvātā reformu ceļa karte līdz nākamā gada beigām pārtaps konkrētā reformu plānā. Atliks tikai ieviest, un tad mums būs kompakta, efektīva, iedzīvotājiem draudzīga un uz rezultātu orientēta valsts pārvalde. Tāda, no kuras arī igauņiem būs ko pamācīties.
