Lai jaunajā gadā palīdzētu jums kļūt finansiāli veiksmīgiem, sākšu ar gada svarīgāko tēmu. Lai kļūtu finansiāli veiksmīgs, ir jāmainās domāšanai par naudu, apzinoties, ka tā ir lielisks kalps un briesmīgs kungs vienlaikus. Finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš spēj pārvaldīt naudu. Kad mēs runājam par naudu, mēs nedomājam par banknotēm, jo tā patiesībā nav nauda. Mēs runājam par spēju radīt vērtību un apmainīt to pret lietām, kas cilvēkam dzīvē ir vajadzīgas. Cilvēks, kas spēj to izdarīt, nekad nebūs nabags.

Nopietna attieksme pret naudu

Būtiska ir nopietna attieksme pret naudu, jo tieši tā nosaka panākumus. Atbildīga attieksme nozīmē izdevumu plānošanu un gudrus ieguldījums, kā arī ir jādara viss, lai izkļūtu no parādiem. Viens no vieglprātīgas attieksmes piemēriem ir pieaugošie parādi attīstītajās valstīs. Piemēram, ASV parāds pret iekšzemes kopproduktu ir 102,98%, eirozonā tas ir 91,90% un Japānā – 230%. Privāto parādu rādītāji ir vēl augstāki, un galvenais iemesls tam ir “nepareiza” attieksme pret naudu. No tā varu secināt, ka 2016.gadā ir jāsāk samazināties parādsaistību apjomiem, kā rezultātā ieguldījumi parādu instrumentos varētu ievērojami zaudēt vērtību.

Šādos gadījumos globālās procentu likmes var pieaugt, taču rezultātā parādu instrumentu turētāji cietīs, jo daudzu valstu un korporatīvo parādu turētāji vienkārši nespēs atmaksāt parādus. Tas savukārt var novest pie jauna progresējoša maksātnespējas viļņa un parādu pārstrukturizācijas mēģinājumiem.

Pašreizējā situācija ir diezgan neiepriecinoša, jo tirgū ienākošie jaunie investīciju produkti parasti ir parādu instrumenti, sākot ar valsts parādiem, augsta ražīguma obligācijām līdz pat patērētāju kredītiem. Visi tie sola lielisku peļņu, taču atklāts ir jautājums – kurš maksās par šiem parādiem?

Mājsaimniecību naudas plūsma jau vēsturiski ir izveidojusies negatīva, to ietekmē jau kopš 1970.gada stagnējošo algu, augsto energoresursu cenu un lielo parādu seku kombinācija.

Runājot par likviditāti un naudas plūsmu, jāsecina, ka arī lielākā daļa kompāniju nav labākā stāvoklī. Lai gan dažādi uz parādiem balstītie instrumenti ir pieejami arvien vairāk, makroekonomiskais pieprasījums, kas sākotnēji izraisīja aizdevumu bumu, turpina sarukt. No finanšu industrijas puses es to sauktu par “intelektuālo slinkumu”, jo nav vajadzīga gudrība, lai cilvēkiem investīciju projekta ieviešanai aizdotu naudu un tad sēdētu, gaidot peļņu. Gudrība izpaužas, izveidojot risinājumus privātpersonām un kompānijām, reāli palīdzot sasniegt viņu finanšu mērķus, neradot lielāku nastu finanšu sistēmai.

Viss ir ciklisks

Esmu novērojis, ka finanšu tirgos un ekonomikā, tāpat kā dabā, viss ir ciklisks. Finanšu tirgos vērojami regulāri uzplaukumi un lejupslīdes, kas pamatā ir balstīti uz investoru noskaņojumu. Diemžēl šos uzplaukumus ir grūti izmērīt vai prognozēt to rašanās brīdi, jo tirgi ir balstīti uz emocijām. Kad notiek tirgus lejupslīde, tirgus vērtība noslīd zem patiesās vērtības. Un otrādāk – tirgus augšupejas gadījumos tirgus vērtība pārsniedz patieso vērtību un kādu laiku tajā līmenī saglabājas.

Interesanti, ka brīdī, kad ir augsta vai zema tirgus vērtība, arī citiem tirgiem tam jāpielāgojas. Tā, piemēram, laikā, kad naftas cenas bija augstas, visām nozarēm bija attiecīgi jāreaģē, taču pašreiz, kad tās ir zemas, tirgum šīm cenām ir grūti pielāgoties.

Šobrīd visa globālā ekonomika ir pieskaņojusies zemajām procentu likmēm, līdz ar to būs interesanti vērot, kā globālā ekonomika reaģēs uz procentu likmju palielināšanos, it īpaši, ja tā sāksies ASV.

Šis ir svarīgākais jautājums, jo neviens nezina, kas notiks tālāk. Pirmkārt, tāpēc, ka finanšu instrumentu atvasinājumu tirgū ir daudz. Pastāv risks, ka, sākoties maksātnespējām, tas izraisīs katastrofālu ķēdes reakciju finanšu instrumentu atvasinājumu tirgū un ēnu banku sektorā.

Finanšu tirgi un globālā ekonomika šobrīd ir ļoti gausa lielo naudas apjomu dēļ, kas kopš 2007.gada tikuši iepludināti sistēmā. Rezultātā tirgum nav bijusi iespēja atgūties, nosakot aktīvu patieso tirgus vērtību un piespiežot veikt nepieciešamās cenu korekcijas.

No parādiem uz akciju tirgiem

Lai investori šajā neskaidrajā laikā spētu pasargāt paši sevi, viņiem ir jāsāk pārvietot savus aktīvus no parādiem un akciju tirgiem. Šis ir īstais brīdis, kad pārdot aktīvus, jo to cenas ir augstas. Investoriem vajadzētu pārorientēt savas investīcijas uz skaidras naudas aktīviem, piemēram, termiņa depozītiem, cik vien iespējams, uz “cietajiem aktīviem”, piemēram, zeltu un sudrabu, līdz vētra norimst un mēs atkal varam ieraudzīt jaunas iespējas tirgū.

Brīžos, kad tirgū ir vērojamas neparastas svārstības, ieguldījumi “cietajos aktīvos” ir izdevīgi, jo tie saglabā savu vērtību vai tā pat pieaug, jo investori, valdības un centrālās bankas šos aktīvus uztver kā investīcijām drošus. Tāpat arī ieteicams šos aktīvus glabāt pie sevis, nevis atstāt tos pie dīlera vai brokera uzglabāšanai, jo maksātnespējas gadījumā īpašumtiesības nav tik skaidras, kā to var redzēt “MF Global” gadījumā, kad kompānija bankrotēja un zaudēja ievērojamas investoru naudas summas.

Tos, kuri vēlas uzņemties vairāk riska, turpmākajos “iBizness” numuros informēšu par dažādiem atvasinājumu instrumentiem, piemēram, opcijām un kredītriska mijmaiņas darījumiem, kuri var nodrošināt investora aizsardzību, vienlaikus ļaujot uzņemties prognozējamus riskus, lai gūtu ievērojamu peļņu tirgū.  

Ir sagaidāma lielākā bagātības pārdale vēsturē, jo būs ievērojama aktīvu devalvācija un būs lieliskas iespējas tiem, kas ir sagatavojušies, nopirkt neparastus aktīvus par ļoti pievilcīgām cenām.

Papildus savam darbam vadu dažādus kursus un treniņu programmas, jo vēlos parādīt cilvēkiem, kā viņi var, pirmkārt, pasargāt to, kas viņiem šobrīd pieder, otrkārt, pavairot savus ienākumus pat tad, kad tirgū notiek nozīmīgas pārmaiņas.

Sliktākais, ko investors var darīt – būt pasīvs vai reaģēt tikai tad, kad tirgus jau ir pamainījies. Veiksmīgs investors visu laiku ir aktīvs un paplašina savas zināšanas, viņam ir nopietna attieksme pret savām finansēm. Saņemot brīdinājumu par izmaiņām, gudrs investors sāk meklēt vairāk informācijas un iegūt papildu zināšanas, lai pieņemtu gudrus lēmumus, sevi stratēģiski pozicionētu un gūtu peļņu jebkādā tirgū. Ar šādiem investoriem es strādāju. Visi grib būt veiksmīgi, bet ne visi vēlas ieguldīt resursus savās zināšanās, tādējādi iegūstot priekšrocības tirgū.