Otrdien, 07.02.2017., Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.
Jānorāda, ka 1 gadu ātrāk, nekā paredzēts valdības rīcības plānā, ir apstiprināti ES fondu investīciju nosacījumi par 4,1 miljardiem eiro jeb 93% no kopējā ES fondu finansējuma 2014. – 2020.gada plānošanas periodā.
Statistika liecina, ka līdz šim ir izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā 3 miljardiem eiro jeb par gandrīz 70% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Attiecīgi 2017.gadā paredzams divreiz lielāks maksājumu apjoms projektos nekā līdz 2016.gada beigām. 2017.gadā uzmanības centrā būs projektu ieviešanas sekmēšana un atbilstoša risku pārvaldība, lai Latvija kopumā spētu maksimāli izmantot ES finansējuma iespējas.
Tāpat pozitīvi vērtējams, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra projektus izvērtē par vidēji 30% ātrāk nekā noteikts normatīvos aktos, līgumus slēdz un veic atbalsta maksājumus ātrāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Līdz 01.02.2017. Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā noslēgti projektu līgumi par 32,73% finansējuma jeb 1,44 miljardiem eiro un veikti maksājumi projektos par 5,9% finansējuma jeb 262 miljoniem eiro.
Progress vērojams īpaši transporta un uzņēmējdarbības nozarē, piemēram, šobrīd tiek aktīvi slēgti projektu līgumi par klasteru un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas attīstību un saistīto pētniecību, tādējādi veicinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas – Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 0,78 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus 2017.gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, ņemot vērā, ka 2017. un 2018.gada beigās dalībvalstīm ir jāsasniedz minimālais Eiropas Komisijai deklarējamo izdevumu apmērs. Lai arī šī brīža prognozes liecina par iespēju saņemt visu Latvijai pieejamo ES finansējumu, tomēr, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ir jārada pietiekama "drošības rezerve", tādēļ FM akcentē nepieciešamību intensificēt projektu ieviešanu un naudas plūsmu, novēršot riskus proaktīvi jau šobrīd.
Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā par investīcijām, kurām kavēta MK noteikumu apstiprināšana, piemēram, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos.
Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ES fondu ieviešanas gaitu un iespēju pieņemt operatīvus lēmumus risku pārvaldības ietvaros, FM MK sniedz ikmēneša operatīvo informāciju par ES Kohēzijas politikas fondu ieviešanas plāna izpildi, kā arī reizi pusgadā – informatīvo ziņojumu par investīciju progresu, minot būtiskas problēmas ES fondu ieviešanā un sniedzot priekšlikumus to risinājumiem. Papildus, sākot ar 2016.gadu, ES fondu vadošā iestāde katru ceturksni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai iesniedz pārskatus par ES fondu investīciju progresu, kā arī ar 2017.gadu reizi mēnesī pārskatus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
ES fondu mājaslapā un CFLA mājaslapā esošais pieejamā atbalsta meklētājs sniedz iespēju atrast savai jomai pieejamo ES fondu finansējumu. CFLA mājaslapā ir pieejama arī informācija par visām ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda projektu atlasēm.
Informāciju par komersantiem pieejamo ES fondu atbalstu finanšu instrumentu formā sniedz Attīstības finanšu institūcija "Altum". Informāciju par ES atbalstu lauksaimniecībai, lauku attīstībai, tūrismam un zivsaimniecībai sniedz Lauku atbalsta dienests.
