Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Latvijai pieejamais finansējums no ES fondiem var sarukt, pauda Finanšu ministrijā (FM).
Tajā norādīja, ka Lielbritānija ir viena no lielākajām maksātājām ES budžetā, 2015.gadā tās iemaksas ES budžetā sasniedza 13 miljardus sterliņu mārciņu (aptuveni 16,5 miljardus eiro), kas ir vairāk nekā 10% no ES kopējā budžeta.
"Pēc Lielbritānijas izstāšanās Latvijai pieejamais finansējums no ES fondiem var samazināties. Tas Latvijai nozīmētu zaudējumu, ņemot vērā, ka pēc iestāšanās ES fondu līdzekļi ir devuši būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē un privātās investīcijas šobrīd ierobežo negatīvā ģeopolitiskā situācija un zemā globālās ekonomikas izaugsme. Tomēr šāda ES fondu finansējuma iespējamā samazināšanās, visticamāk, nav tuvākā laika jautājums, ņemot vērā, ka Lielbritānijas izstāšanās procesam no ES ir paredzēti vismaz divi gadi," klāstīja FM.
Vienlaikus tajā atzīmēja, ka īstermiņā Lielbritānijas referenduma tiešā ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību ir vērtējama kā nebūtiska. Referenduma rezultāts par tās izstāšanos no ES nenozīmē tirdzniecības sakaru pārtraukšanu un Latvijas eksporta apstāšanos uz šo valsti vai naudas pārvedumu apturēšanu no Lielbritānijā strādājošajiem latviešiem. Tikmēr, kamēr Lielbritānija formāli neizstāsies no ES, tā paliks par pilntiesīgu ES dalībvalsti ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem.
"Daudz būtiskāka ir Lielbritānijas referenduma netiešā ietekme, kad līdz ar politisko nestabilitāti ES un krasajām svārstībām finanšu tirgos var palēnināties ES un visas pasaules ekonomikas izaugsme, attiecīgi samazinot arī Latvijas izaugsmes perspektīvas. Būtisks aspekts ir saistīts arī ar Lielbritānijas iemaksām ES budžetā, un pēc Lielbritānijas iespējamās izstāšanās var samazināties Latvijai pieejamais ES fondu finansējums. Precīzāk novērtēt "Brexit" pilno ietekmi, kas izpaudīsies jau ilgākā termiņā, pašlaik nav iespējams, jo nav skaidrs, kādas būs ES un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES un vai šāda izstāšanās vispār notiks," norādīja FM.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku. Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.
