Neraugoties uz visai saspīlēto ģeopolitisko situāciju pasaulē un lielu nenoteiktības devu ekonomikā, kreditēšanas apjomi nākamgad varētu augt, bet aizdevumu likmes - saglabāties pašreizējos zemajos līmeņos.

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes sākuma Latvijā bija jāpaiet 8 gadiem, lai banku izsniegto aizdevumu kopējais apjoms sāktu palielināties. Ja runājam par rezidentiem – Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, - tiem izsniegtais kredītpotfelis šā gada 3.ceturksnī sasniedzis 12,8 miljardus eiro, kas ir par 283 miljoniem jeb nepilniem 2,3% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas dati. Tomēr daudziem aktuāls var šķist jautājums, vai pašreizējā ekonomiskā atdzišana Latvijā, kā arī pieaugusī neskaidrība pasaules politekonomiskajā virzībā varētu viest kaut kādas izmaiņas, sevišķi attiecībā uz aizdevumu procentu likmēm.

Aprod ar neziņu

AS "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante apgalvo, ka ekonomiskā un politiskā neziņa ir "jaunā norma", tomēr tajā atrodamies ne pirmo gadu, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka būtisku ietekmi tieši uz nodrošinājuma izvērtēšanu kopumā šis apstāklis neradīs. Bankas pārstāve teic, ka tāpat kā līdz šim, bankas izskata katru konkrēto aizdevuma pieprasījumu ļoti individuāli un, vērtējot uzņēmuma potenciālos tirgus un biznesa jomu, tiek pieņemts lēmums par nodrošinājuma apjomu.

"Ja uzņēmumi plāno strādāt jaunos tirgos ar nepazīstamiem sadarbības partneriem, mēs aicinām savus klientus nākt konsultēties pie bankas ekspertiem, lai uzzinātu, kā vislabāk nodrošināties pret parādu riskiem, izmantojot akreditīvus un eksporta garantijas. Tādējādi uzņēmums iegūs lielāku drošību pār savu naudas plūsmu," skaidro I.Vīgante. Viņa gan piebilst, ka populisma pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas var ietekmēt dažādu uzņēmumu izaugsmi un plānus, taču vienlaikus eksporta palielināšana ir viens no stūrakmeņiem, lai uzņēmumi varētu nodrošināt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Pēc "Swedbank" ekspertes teiktā, pieredze liecina, ka daudzām nozarēm ir izdevies pārorientēt savu darbību un veiksmīgi atrast jaunus noieta tirgus.

"Nordea Bank" Kredītu analīzes daļas vadītājs Latvijā Kaspars Dreimanis vērš uzmanību, ka nenoteiktība rada augsni lielākam konservatīvismam un lielākai riska apziņai ne tikai kreditētāju, bet arī pašu aizņēmēju vidē. Tomēr, neraugoties uz to, abu banku ekspertu teiktais norāda, ka no jauna izsniegto aizdevumu apjomam nevajadzētu samazināties. "Mājsaimniecību kreditēšanā no jauna izsniegto kredītu samazinājums netiek prognozēts un paredzams, ka saglabāsies izaugsme visiem kredītu produktu veidiem, kur straujākais pieaugums varētu būt vērojams patēriņa kredītiem, kam sekotu mājokļu kredīti. Savukārt uzņēmumu kreditēšanā arī turpmākajos 12 mēnešos sagaidām pozitīvu kopējā kredītportfeļa pieaugumu, ko veicinās mēreni pozitīva ekonomikas izaugsmes prognoze un ES fondu naudas ieplūšana ekonomikā," bankas skaitījumu ieskicē K.Dreimanis.

Runājot par konkrētām ekonomikas nozarēm, I.Vīgante teic, ka attiecībā uz kreditēšanas apjomu pieaugumu banka pozitīvi raugās uz vairākām nozarēm – lauksaimniecību, rūpniecību, kura cita starpā ir galvenā eksportējošā nozare, kā arī uz būvniecību un nekustamā īpašuma nozari. Tiesa, katrā nozarē ir savas nianses. Kā piemēru viņa min ražošanu, kur aizņemšanās kapacitāte varētu sasniegt pat 500 miljonus eiro. Tomēr vienlaikus lielu daļu no rūpniecības kopapjoma ģenerē neliels skaits lielo uzņēmumu un, kas ir svarīgi, saskaņā ar 2015.gada datiem, tikai 1/4 no uzņēmumu skaita ražošanas nozarē no pamatdarbības gūst peļņu. Šo faktoru komplektā ar ekonomiskās neziņas pieaugumu pasaulē zināmā mērā var uztvert par signālu, ka kreditēšanas pieejamība nākamgad varētu uzlaboties vien daļai korporatīvā sektora. Tomēr, ņemot vērā, ka nākamajā gadā vēl lielākā apjomā kļūs pieejams ES fondu finansējums, kas līdz šim ir veicinājis aizņemšanos uzņēmumu pusē, tad sagaidāms, ka uzņēmumi būs vēl aktīvāki finansējuma apguvē nekā 2016.gadā, uzskata I.Vīgante. "Tāpat paredzam, ka finansēšanas apjomu pieaugumu veicinās jaunās finansēšanas un garantiju programmas – piemēram, "Swedbank" novembrī parakstītais līgums ar ALTUM par dzīvojamo ēku renovācijas projektiem, kā arī EIB COSME programma, kas domāta biznesa klientu kreditēšanas veicināšanai," piebilst bankas pārstāve.

Vairāk mājokļu kredītiem

"Neskatoties uz to, ka pagaidām mājokļu kredītu segmentā no jauna izstiegro kredītu apjoms vēl nespēj kompensēt esošā hipotekārā kredīta portfeļa amortizāciju, tendences ir pozitīvas, un tas liek ticēt, ka mājokļu kreditēšanas tirgus atgriešanās pie pozitīvas dinamikas vairs nav tālu," spriež I.Vīgante. Pēc viņas teiktā, mājokļu kreditēšanā pieprasījums ir stabils, un jauno kredītu izsniegšanas dinamika turas pie aptuveni 30-40% izaugsmes robežās un arī nākamgad dinamika varētu saglabāties pozitīva.

Komentējot kreditēšanu veicinošos faktorus, K.Dreimanis norāda, ka pēdējo gadu laikā ir augusi gan klientu pirktspēja, gan uzkrājumu apjomi kredītiestādēs, rezidentu noguldījumiem šogad sasniedzot visu laiku lielāko apjomu. "Arī algu pieaugums turpinās, lai gan ne tik strauji kā iepriekš. Straujas izmaiņas tirgū netiek prognozētas un turpināsies no jauna izsniegto kredītu apjoma mērens pieaugums. Kopējais mājsaimniecību kredītportfelis tikai šogad sāk stabilizēties pēc pastāvīgā krituma kopš finanšu krīzes un nākamajā gadā var vēl nesasniegt pieaugumu, bet pietuvosies līmenim, kad tas vairs nesamazinās," konjunktūru komentē "Nordea" pārstāvis. Pēc I.Vīgantes domām, arī patēriņa kredītu segmentā uz nākamo gadu raugāmies optimistiski. Piemēram, šā gada 3 ceturkšņos banku sektorā kopumā no jauna izsniegto patēriņa kredītu (t.sk. kredītkartes) apjoms pārsniedz140 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 30% vairāk nekā iepriekšējā gada šajā pašā periodā. "Tas liecina gan par veselīgu interesi no mājsaimniecību puses, gan par viņu iespējām un kredītu pieejamību. Tomēr jāņem vērā, ka faktori, kas šajā ziņā ietekmē mājsaimniecības vai patērētājus, ir saistīti ne tikai ar iespējām, bet arī ar stabilitātes sajūtu nākotnē. Tāpēc ekonomisko un politiskās vides ietekmi uz kreditēšanu nevar ignorēt," secina "Swedbank" eksperte.

Likmes aizvien zemas

Tā kā ekonomikas attīstības tempi ir visai tāli no vēlamajiem, tad arī procentu likmes nākamgad varētu būt labvēlīgas tiem, kuri vēlas tikt pie banku aizdevuma. K.Dreimanis skaidro, ka vairumam aizņēmēju kredītu likmes veidojas galvenokārt no 2 komponentēm:

  • pirmā ir bāzes procentu likme (piemēram, Euribor, kad aizņēmuma valūta ir eiro), ko nosaka naudas tirgos un kas ir neatkarīga no aizdevēja;
  • otrā ir pievienotā likme, ko katrs aizdevējs nosaka individuāli atkarībā no aizņēmēja riska profila, nodrošinājuma apmēra, nepieciešamā kapitāla apmēra un citiem faktoriem.

"Tomēr Latvijas tirgū var secināt, ka konkurences apstākļos arī pievienotās likmes vairumā gadījumu līdzīga riska un profila klientiem veidojas līdzīgas. Tāpēc, prognozējot, kā mainīsies aizņēmēju kredītu procentu likmes, ir vērts novērtēt abas komponentes, kas veido kopējo procentu likmi," uzsver "Nordea" eksperts. Attiecībā uz bāzes procentu likmēm, tās galvenokārt ietekmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi par galveno refinansēšanās likmi, kā arī naudas tirgus dalībnieku gaidas par nākotnes procentu likmju līmeni. Pēc K.Dreimaņa teiktā, ir mazticams scenārijs, ka tuvākajā laikā ECB būtiski cels galveno refinansēšanās likmi, ja cels vispār, jo eirozonas ekonomiku atkopšanās ir gausa, inflācija valūtas zonā pēdējos 24 mēnešos bijusi tuvu 0% kā arī inflācijas gaidas kopumā ir samērā zemā līmenī. "Tāpat arī ekonomikas un tirgus situācija neliecina par tirgus dalībnieku gaidām par būtiski augstākām likmēm nākotnē," secina "Nordea" eksperts. Pēc I.Vīgantes domām, ir ļoti ticams, ka ātrāk par 2018.gadu ECB refinansēšanas likme netiks palielināta.