Krīzes gadi radīja ievērojamu līzinga darījumu apjomu kritumu, taču šobrīd situācija atkal uzlabojas un apjomi palielinās. Vai varam apgalvot, ka šajā nozarē krīze ir beigusies?

Latvijā darbojas daudzi uzņēmumi, kas sniedz transportlīdzekļu un iekārtu finansēšanas pakalpojumus, tomēr Latvijas līzinga tirgus lielākā daļa pieder 9 ar bankām saistītām līzinga kompānijām, kas kopā veido Latvijas Līzinga Devēja Asociāciju (LLDA). LLDA portfelis 2015.gada beigās bija sasniedzis 1,3 miljardus eiro un 2015.gada laikā noslēgto jauno darījumu finansētā summa bija 682 milj. eiro. Tomēr jaunās pārdošanas cipari joprojām atpaliek no pirmskrīzes apgrozījuma līmeņa, kas 2007.gadā bija sasniedzis 1,7 miljardus eiro.

LLDA biedri pamatā piedāvā kustamā īpašuma (automašīnas un komerctransports, iekārtas un ierīces) finanšu un operatīvo līzingu. Nekustamā īpašuma līzings nav izplatīts, jo valsts un nodokļu likumdošana ir ievērojami labvēlīgāka tradicionāliem hipotekāriem kredītiem, kurus piedāvā bankas.

Atlikusī Latvijas līzinga tirgus daļa ir pārstāvēta ar salīdzinoši maziem līzinga un finanšu uzņēmumiem, kas pārsvarā nodarbojas ar mājsaimniecības iekārtu un lietotu automašīnu līzingu.

Līzinga pakalpojumu sniegšanai juridiskajām personām licence nav vajadzīga, savukārt jebkuru finansēšanas pakalpojumu sniegšanai privātpersonām (patērētajiem), ieskaitot arī finanšu līzingu, ir vajadzīga Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā. Līdztekus patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem līzinga uzņēmumu darbību regulē un uzrauga tās pašas valsts institūcijas un likumi, kas uzrauga jebkuras sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) saimniecisko darbību Latvijā.

Līzinga vēsturē Latvijā

Lai labāk izprastu esošo situāciju Latvijas līzinga tirgū, ir jāanalizē tā attīstība Latvijā pēdējos 10 gados. Pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), līzinga tirgus ir bijis sākumposmā. Tālāk tas sāka strauji attīstīties – nekustamo īpašumu tirgus piedzīvoja uzplaukumu, jauno automašīnu tirdzniecības apjomi auga, iedzīvotāji arvien biežāk mainīja automašīnas uz jaunākiem un dārgākiem modeļiem, savukārt uzņēmēji sāka investēt dārgāku iekārtu iegādē. Tomēr 2006.-2007.gados sākās pārmērīgas finansēšanas periods, ko pārsvarā varēja novērot celtniecības tehnikas un premium klases automašīnu finansēšanā. 2007.gada beigās līzinga tirgū jauno darījumu apjoms jau bija sasniedzis 1,678 miljonus eiro. Jāatzīst, ka ļoti maz ticams, ka tuvākajā nākotnē Latvijas tirgus atkal varētu sasniegt šo līmenī, jo normāls refinansēšanas līmenis Latvijas ekonomikā ir ap 800-1000 miljoniem eiro gadā.

Ikgadējās šāda apjoma investīcijas tehnoloģijās un iekārtās ļaus uzņēmumiem un privātpersonām uzturēt iekārtu un autoparkus apmēram tajā paša līmenī (vidējais automašīnu nolietojumā termiņš ir 5 gadi, iekārtu – 7 gadi un informācijas tehnoloģiju aprīkojumam – 3 gadi).

Finanšu krīzes ietekme bija jūtama Latvijas tirgū 2009.gadā, kad investīcijas krīzes dēļ bija ievērojami samazinātas, veidojot tikai niecīgu pirmskrīzes investīciju līmeņa daļu. Kā sekas jauno darījumu finansējuma apjoms samazinājās līdz 262 miljoniem eiro (16% no pirmskrīzes apjomiem).

Nākamo gadu laikā (2010.-2015.gados) jaunās finansēšanas apjomi pieauga lēni, sasniedzot 0,7 miljonus eiro, bet tomēr vēl nesasniedzot normālu reinvestīciju līmeni, jo 2014.gadā tirgus atveseļošanos būtiski bremzēja pieaugošā ģeopolitiskā spriedze starp Krieviju un Ukrainu, konsekventas ekonomiskās sankcijas un embargo, kas ievērojami ietekmēja Latvijas ekonomiku, kurā svarīgu lomu spēlē transporta sektors un tranzīts.

Attīstība pērn

2015.gadā līzinga portfelis ir pieaudzis par 7,4%, un tā kopējais apjoms gada beigās pārsniedza 1,2 miljardus eiro. 78% vai 942 miljoni eiro no visiem darījumiem līzinga tirgū ir finanšu līzinga darījumi, 22% vai 261 miljoni eiro - operatīvais līzings.

Jaunās pārdošanas apjoms 2015.gadā ir bijis 682 miljoni eiro, kas ir par 28,5% vairāk nekā 2014.gadā. Vislielākais pieaugums bija novērojams industriālajā segmentā – pieprasījums pēc iekārtu līzinga pieauga par 31,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Auto līzinga segmentā arī bija ievērojams pieaugums – 30,7%, savukārt komerctransporta jauno darījumu skaits palielinājās par 19,3%.

Tirgus nepārprotami demonstrē atveseļošanās pazīmes, bet visos 3  pamatsektoros virzītājspēki ir bijuši dažādi:

  • automašīnu sektors galvenokārt sekojis jaunu pasažieru automašīnu tirdzniecības apjomu pieaugumam, taču krietni apsteidzot tā ātrumu, kā finansēšanas veida, izplatību;
  • komerctransporta nozare atkal sāka attīstīties pēc dramatiska krituma 2014.gadā, kad komerctransporta līzinga apjomi samazinājās par 1/3;
  • industriālā līzinga sektora attīstību veicināja to projektu attīstība, kuru realizācija bija apturēta 2014.gadā augstā ģeopolitiskā saspringuma dēļ.

Šī gada prognoze

Izaugsme, ko līzinga tirgus demonstrējis 2015.gadā, turpinājusies arī 2016.gada sākumā: 1.ceturksnī jauno darījumu apjoms ir pieaudzis par 9% salīdzinot ar 2015.gada 1.ceturksni, tajā pašā laikā vieglo automašīnu sektors ir sasniedzis 30% pieaugumu un komerctransporta – 16%. Savukārt industriālā līzinga sektorā vērojama negatīva attīstība tajā pašā periodā (-20%), kas lielākoties ir saistīts ar ES struktūrfondu programmu sezonālo pieejamību lauksaimniecības nozarē.

Kopumā statistikas dati apliecina ekonomikas atveseļošanos – pieaugusi pārliecība par finansiālo stāvokli kā privātpersonu, tā uzņēmumu vidū, veicinot pirktspējas pieaugumu un vēlmi investēt.

Lai arī, no vienas puses, līzinga portfelis ievērojami atpaliek no 2007.-2008.gadu pirmskrīzes līmeņa, tomēr, no otras puses, ir jāatzīst, ka pašlaik tā struktūra ir daudz ilgtspējīgāka, jo nesatur pārspīlēti lielas un nepietiekami pārdomātas investīcijas premium klases objektos kā, piemēram,  dārgas automašīnas. Līzinga tirgus attīstība 2016.gadā paliks normālā un veselīgā līmenī, kas nozīmē, ka jauno līzinga darījumu apjoms varētu pieaugt par 10-15%, salīdzinot ar 2015.gada rezultātu. Ilgtermiņā tirgus pieaugumam ir jābūt ap 10-15% līdz tas sasniegs normālo reinvestīciju līmeni un tālāka līzinga tirgus attīstībā būs cieši saistīta ar kopējo valsts ekonomikas attīstību.