Latvijā 15% lielo uzņēmumu izmanto zemo kredītlikmju periodu aizņēmuma piesaistei, pavēstīja "SEB bankas" ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke, atsaucoties uz bankas veiktās lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptaujas rezultātiem.

Tāpat aptaujā secināts, ka 4% plāno tuvākajā laikā izmantot zemo likmju periodu aizņēmuma piesaistei, 40% respondentu izvēlējušies atbildi "iespējams", norādot uz gatavību apsvērt šādu rīcību, bet 40% aptaujāto lielo uzņēmumu finanšu direktoru norādījuši, ka tie dod priekšroku tirgus noteiktajai "peldošajai" likmei.

Panke norādīja, ka līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā – zemo procentu likmju faktoru izmanto 15% Lietuvas lielo uzņēmumu un 14% Igaunijas kompāniju. Vienlaikus pārējās Baltijas valstīs ir mazāks to uzņēmumu īpatsvars, kas dod priekšroku "peldošajai" likmei - Lietuvā to izvēlas 29%, bet Igaunijā – 31%.

Viņš arī atzīmēja, ka atbilstoši aptaujas datiem lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu šobrīd nesaskata vajadzību vērsties finanšu tirgū pēc aizdevuma, izlaižot obligācijas vai biržā kotējot uzņēmuma akcijas. Šādu uzskatu pauduši 82% Latvijas uzņēmumu finanšu direktori, 74% Lietuvas kompāniju pārstāvji un 83% Igaunijas lielo uzņēmumu pārstāvji. Vienlaikus 12% Latvijas un Lietuvas, kā arī 6% Igaunijas lielo kompāniju pārstāvji atbildējuši, ka to uzņēmumi plāno tuvāko divu gadu laikā iesaistīties finanšu tirgū.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka vien 4% Baltijas vadošo finansistu prognozē, ka nākamo 12 mēnešu laikā kredītprocentu likmes varētu turpināt samazināties. Tajā pašā laikā procentu likmju kāpumu sagaida 16% lielo uzņēmumu finanšu eksperti Latvijā (2014.gada oktobrī - 8%), 22% - Lietuvā (13%) un 27% - Igaunijā (11%).

"SEB" Baltijas lielāko uzņēmumu finanšu direktoru aptauju veic reizi gadā, vaicājot prognozes par uzņēmējdarbības vidi, būtiskākajiem izaicinājumiem, plānotajām izmaiņām darbinieku skaitā un citiem jautājumiem. Aptauja veikta 2015.gada septembrī, un tajā piedalījās apmēram 240 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ar gada apgrozījumu virs 20 miljoniem eiro.

BNS_logo.jpg