Kas jauns pasaules zelta tirgū šogad?

Šogad zelta tirgū bija vērojama pozitīva dinamika, galvenokārt pateicoties pieaugošai nenoteiktībai pasaules ekonomikā un ģeopolitikā. 2016.gads bija sācies ar vērienīgu kritumu ASV un Eiropas akciju tirgū, kas motivēja investorus meklēt klasiski drošākus investīciju veidus – dārgmetālus un valdības obligācijas.

Papildus tam tādi faktori kā ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) neskaidra pozīcija attiecībā par procentu likmju celšanu, diskusijas par "Brexit" referendumu, bažas par Eiropas Savienību (ES) un Ķīnas izaugsmi, Eiropas Centrālās bankas (ECB) negatīvās procentu likmes, kā arī ģeopolitiskā situācija pasaulē vairoja pieprasījumu pēc dzeltenā metāla. Rezultātā raķetes ātrumā zelta cena gada 1.ceturksnī palielinājās par 16% (EUR) un 20% (USD).

Gada 2.ceturksnī līdzīgu zelta tirgus reakciju izraisīja Brexit referenduma rezultāti, sasniedzot pēdējo 2 gadu laikā augstāko līmeni. Zelta tirgus rallijs saglabājas arī 3.ceturksnī, tomēr septembra beigās novērojām mērenu zelta cenas korekciju (-4%), kas ir saistīta ar ASV dolāra kāpumu un FRS vadītājas Dženetas Jellenas spekulācijām, ka visbeidzot procentu likmes palielinājums notiks līdz gada beigām.

Jāpiemin, ka šādiem solījumiem bija jāpiepildās jau 3 reizes šogad, un katru reizi tas tika atlikts sliktas ASV ekonomikas izaugsmes statistikas dēļ vai arī "Brexit" referenduma ietekmes dēļ. Pastāv arī viedoklis, ka, iespējams, FRS ir pārdomājis turpināt iesākto procentu likmju paaugstināšanas kursu ilgtermiņā. Šāda nenoteiktība paaugstina gan zelta, gan akciju tirgus volatilitāti.

Zelta cenas izmaņas pasaules valūtās 1 gada laikā (līdz 2016. gada oktobrim)

Šogad zelta tirgū ir sasniegti jauni pieprasījuma rekordi. Saskaņā ar Pasaules zelta padomes (World Gold Council) atskaiti par zelta tirgu 2016.gada 1.pusē pieprasījums pēc investīciju zelta pasaulē ir palielinājies līdz 1036 tonnām, kas ir par 16% vairāk nekā iepriekšējais rekords 2009.gadā finanšu krīzes laikā.

Būtiski, ka arī vairāku valstu centrālās bankas nemaina savu pozīciju attiecībā par zeltu. Jau 8 gadus pēc kārtas centrālās bankas ir zelta neto pircēji (pērk vairāk zelta nekā pārdod). Tradicionāli zelts tiek izmantots kā diversifikācijas instruments, samazinot ASV dolāra kursa ietekmi uz valsts rezervēm, jo vēsturiski zelta cenai un dolāra kursam ir negatīva korelācija. Arī šogad lielākie zelta pircēji ir Krievija, Ķīna un Kazahstāna.

Kas varētu ietekmēt zelta cenu tuvākajā nākotnē?

Zelta tirgus noteikti gatavojas 2 svarīgiem notikumiem šogad – ASV prezidenta vēlēšanām un FRS lēmumam par bāzes procentu likmes paaugstināšanu. Pastāv viedoklis - ja par ASV prezidentu šī gada novembrī kļūs Donalds Tramps, šis notikums var atbalstīt zelta cenu, jo D.Trampa solītās iekšpolitikas un ārpolitikas reformas un protekcionisma noskaņojums var izraisīt jaunus satricinājumus ASV ekonomikā, destabilizējot situāciju finanšu tirgos visā pasaulē. Ja vēlēšanu iznākums būs par labu Hilarijai Klintonei, analītiķi prognozē tuvākajā nākotnē mazāk ekonomisko šoku, kas nodrošinās zelta tirgū sānu trendu ar zemāku volatilitāti.

Vai ir riskanti pirkt zeltu?

Ja kādam šķiet, ka zelts ir riskanta investīcija, viņam ir taisnība, jo nav tāda tirgus, kur riski būtu pilnībā izslēgti. Toties atšķirībā no akcijām vai citiem "papīriem" zelts ir reāls un taustāms aktīvs, nevis kādas iestādes solījums. Vislabākais veids, kā investēt zeltā, ir iegādāties fiziskus zelta stieņus un monētas.

Zelta skeptiķu vidū valda uzskats, ka zelts neko neražo, nemaksā procentus un nemaz nav droša investīcija, jo cenas svārstības ir ievērojamas. Visbiežāk tā saka baņķieri vai finanšu konsultanti, kuri, iespējams, vēlas pārdot citus investīciju produktus, vai politiķi, kuri ļoti grib pārliecināt sabiedrību, ka mūs gaida tikai un vienīgi ekonomikas izaugsme un nav pamata uztraukumam. Citi analītiķi skaļā balsī apgalvo, ka zelts ir visdrošākā vieta kapitālam, tad pēkšņi pārdomā un saka pretējo, un atkal pārdomā, it kā zelts būtu kāds "modes kliedziens", bet tas nekad tāds nav bijis.

Laiks ir pierādījis, ka zelts tiek uztverts kā "miera osta" ekonomikas satricinājumu laikos. Tomēr tad, kad "vētra" pāriet un investoriem palielinās riska apetīte citos finanšu instrumentu tirgos, zelta cenai ir dabiski piedzīvot korekcijas, kā tas notika 2013.gadā. Jāatceras, ka fiziskais zelts nav domāts īstermiņa spekulatīvajiem darījumiem, bet vairāk ilgtermiņa ieguldījumiem.

Vai investīciju zelts ir viegli pieejams jebkuram Latvijā?

Investīciju zelts ir viegli pieejams jebkuram investoram vai "parastajam" cilvēkam, kurš ikdienā neseko līdzi finanšu pasaules jaunumiem. Zelta monētu un stieņu svars ir dažāds, sākot ar dažiem gramiem, zelts ir viegli uzglabājams jebkurā vietā, jo aizņem maz telpas. Piemēram, viena 1/2 unces monēta (~600 EUR) ir aptuveni 2 EUR monētas izmērā.