Kā ziņas un informācija ietekmē notikumus biržā?

Informācijai mūsdienās ir liels spēks – medijos izskanējušais var mainīt gan uzņēmumu, gan cilvēku likteņus, bet kā mediji un ziņas ietekmē notikumus biržās?

Iespējams, kādam varētu būt palikusi atmiņā Maikla Duglasa iejušanās pagājušā gadsimta nogales biržas spēlmaņa Gordona Gekko tēlā Holivudas filmā "Volstrīta", kur viens no sižetiem bija informācijas aizkavēšana no Tokijas par 7 sekundēm. Zinot to, ko citi vēl nezina, to veiksmīgi varēja izmantot savā labā biržā. Tāpat filmā netika smādēta dažādas iekšējas informācijas iegūšana, galu galā novedot pie apsūdzībām no vērtspapīru tirgus uzraugu puses, vienam no sižeta varoņiem uz ilgu laiku nonākot cietumā.

Informācijas iegūšanas ātrums un likumība ir aktuāli arī patlaban. Tiesa, mūsdienās 7 sekundes ir daudz, jo līdz ar tehnisko progresu viss var izšķirties sekunžu desmitdaļu laikā. Iespējams, par progresu var runāt saistībā ar informācijas iegūšanas likumību, tomēr iepriekšējā finanšu krīze vedina domāt, ka vērtspapīru tirgus uzraugi nav tik modri kā no juridiskā korektuma viedokļa godprātīgs ieguldītājs varētu vēlēties. Tas saistīts gan ar pieaugošo finanšu tirgū ieplūstošo naudas masu, gan - kā rāda iepriekšējās krīzes un arī pēckrīzes pieredze - arī tirgus dalībnieku vēlmi ar to manipulēt.

90.gadu mantojums

Tiek uzskatīts, ka ieguldītājiem, kuru priekšzināšanas par finanšu tirgus norisēm ir sākuma stadijā, labāk būtu investēt vai nu samērā konservatīvos finanšu instrumentos, vai, ja izvēle krīt uz sarežģītākiem, tad sākt ar vietējo tirgu. Šādā gadījumā ir iespējams vieglāk izprast vērtspapīru cenu ietekmējošo informāciju un priekšstatu, kā klājas biržas uzņēmumiem, var iegūt tīri sadzīviskās norisēs, piemēram, iepērkoties un redzot, kas pazūd no veikala plauktiem ātrāk, vai uztverot ikdienišķu mediju informāciju. Tiesa, šo var uzskatīt vien par informācijas virsējo slāni. Latvijas gadījumā vērtspapīru tirgus sākotnēji saskārās ar grūtībām, ko izraisīja uzņēmumu nonākšana biržā saistībā ar to privatizācijas noteikumiem, nevis uzņēmumu labprātīgas ienākšanas. Līdz ar to radās iespaids, ka jaunizceptie kompāniju akciju kontrolpaketes turētāji nelabprāt dalījās informācijā ar uzņēmuma mazākuma akcionāriem. Tomēr "vidējās temperatūras rādītājs" ievērojami uzlabojies. Pagājušās desmitgades sākumā liela daļa kontrolpaketes īpašnieku atpirka vērtspapīrus no mazākuma akcionāriem, un uzņēmumi aizgāja no biržas, savukārt palikušie savu informācijas kvalitāti strauji uzlabojuši.

Paši ieinteresēti

Informācijas kvalitātes uzlabošanās procesā ir ieinteresēti arī paši uzņēmumi. Arī Latvijas vērtspapīru tirgu samērā drīz sasniedza atziņa - ja uzņēmums darbojas veiksmīgi, kvalitatīva informācija ir solis kompānijas un pašu lielo akcionāru īpašuma vērtības pieauguma virzienā. Jo labāka ziņu plūsma, jo uzņēmums vērtīgāks. Tādējādi arī jau esošie uzņēmuma īpašnieki var būt gatavi samazināt savu akciju īpatsvaru uzņēmumā, jo veiksmīgas informācijas plūsmas un jaunu akcionāru piesaistīšanas gadījumā mazākam kapitāla daļu īpatsvaram var būt lielāka tirgus vērtība nekā tad, ja uzņēmums skopojas ar informāciju un nav atvērts jaunu akcionāru ienākšanai kompānijā.

Kā izriet no tirgus speciālistu teiktā, Latvijā šajā ziņā ir vērojamas, gan pozitīvas, gan ne tik pozitīvas iezīmes. Jautāts, vai pēdējos 5 gados informācijas plūsma Latvijas vērtspapīru tirgū ir uzlabojusies, ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības "INLV Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs teic, ka šajā laika periodā nekas būtiski nav mainījies, ir uzņēmumi, kas novērtē publiskas akciju sabiedrības statusu, labprāt atklājot informāciju par savu darbību, izmantojot biržas emitenta priekšrocības. Taču vienlaikus ir arī uzņēmumi, kas izpilda tikai minimālās prasības, informāciju atklāj vien formāli, izvairās no atklātības, tādējādi diskriminējot mazākuma akcionārus. Viņaprāt, informācijas atklāšanas ziņā pievilcīgākie uzņēmumi Latvijas publiskajā vērtspapīru tirgū ir AS "SAF TEHNIKA", AS "Olainfarm", kā arī nesen ienākušais tehnoloģiju uzņēmums AS ''HansaMatrix".

Raugoties uz situāciju Baltijā, A.Martinovs uzskata, ka Igaunijā vispārējais uzņēmējdarbības kultūras līmenis ir augstāks nekā Latvijā un Lietuvā. "Lietuvā situācija ir līdzīga kā Latvijā –  ir uzņēmumi, kas informācijas atklāšanas ziņā ir attīstītāki un ir tādi, kas to dara formāli. Taču Lietuvā atšķirībā no Latvijas ir aktīvāks un bargāks tirgus uzraugs, kas piemēro stingrākus sodus pārkāpumu gadījumos. Bet tas ir subjektīvs vērtējums,” atšķirības raksturo A.Martinovs.

Dažāds ātrums

Lai arī pārsvarā tirgus ir orientēts uz ātru reakciju, pieredze liecina, ka uz finansiāli pievilcīgām ziņām investoru reakcija nav pārāk steidzīga. Viens no šādiem piemēriem vēl iepriekšējā desmitgadē bija kāda tolaik biržā samērā prominenta zivju pārstrādes uzņēmuma paziņojums par dividenžu izmaksu, kuru ienesīgums bija ievērojami augstāks par depozītu atdevi Latvijas komercbankās. Proti, akcionāru pilnsapulce bija pieņēmusi lēmumu izmaksāt dividendes 3 santīmu apmērā par akciju, savukārt vēl krietnu brīdi pēc tam šos vērtspapīrus varēja iegādāties par 28-30 santīmiem. Tādējādi laikā, kad banku depozītu ienesīgums bija ap 4% gadā, investoram bija iespēja tikt pie 10% un lielāka dividenžu ienesīguma, mierīgi padzerot kafiju, nevis trauksmaini zvanot brokerim, lai izdara pirkumu. Turklāt tolaik dividendes izmaksāja vien retais Rīgas biržas uzņēmums un to ienesīgums arī pārsvarā nebija sevišķi augsts.

Par tirgus reakciju pēc AS "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītāja Andra Lāriņa teiktā ir jāņem vērā 2 faktori – ārvalstu investoru interese par uzņēmumiem, kur lielu lomu spēlē ekonomikas veselība, investīciju vide, kā arī vietējā tirgus iespēju un zināšanu līmenis. "Tas, protams, skan vispārīgi, bet labas ziņas vienmēr rada papildu interesi," norāda eksperts.

Komentējot konkrētas norises,  A.Martinovs min, ka zāļu ražotājs AS "Olainfarm" pēdējā laikā ir ziņojis par labiem finanšu rezultātiem, kam sekojusi pozitīva akcijas cenas tendence. Līdzīgi esot arī ar telekomunikāciju aprīkojumu ražotāju "SAF TEHNIKA". "Parasti Rīgas biržā pozitīvas ziņas tiek uztvertas jūtīgāk. Tas saistīts ar to, ka tirgus spēlētāju ir maz un ne visi ir gatavi reaģēt uz sliktām ziņām ar akciju izpārdošanu, jo investoros tāpat kā pārējos cilvēkos valda uzskata, ka cerība mirst pēdējā un viss galu galā būs labi," noskaņu raksturo A.Martinovs.

Tomēr lielajos akciju tirgos investoru reakcija uz ziņām pārsvarā notiek minūšu laikā. Bieži var gadīties, ka, izmantojot pozitīvu ziņu, lai iegādātos akcijas pašā biržas tirdzniecības sākumā, ieguldītājs jau ir nokavējis. Piemēram, Volstrītā potenciālā ieguldītāju reakcija izpaužas jau tā dēvētāja pirms biržas tirdzniecībā jeb "pre-market". Ņemot vērā, ka tagad informācija ar sociālo tīklu starpniecību izplatās ātrāk, turklāt dažādi lieli vērtspapīru tirgus spēlētāji tirdzniecībā izmanto robotus, kas informāciju apstrādā un tirdzniecību veic sekunžu daļās, notikumu attīstība ir vēl straujāka. Šādam palīglīdzeklim ir iespēja darījumu veikt 1 milisekundē jeb sekundes tūkstošdaļā, un ar to ierindas tirgotājam sacensties nav iespējams. Tāpēc, ja uz kādu ziņu nav izdevies reaģēt tūlīt, varbūt pat ir vērts nedaudz nogaidīt. Šādā gadījumā pastāv 2 iespējas:

• vai nu akcijas iegādāties, kad pēc pirmā kāpuma rodas pārliecība, ka augšupejošā virzība turpinās,
• vai arī tad, kad tās piedzīvo nelielu tehnisko korekciju, kad pēc sākotnējā cenas lēciena investori sāk "fiksēt peļņu".

Apgrieztā reakcija

Investoru reakcija uz labām ziņām ne vienmēr ir pozitīva, bet uz sliktām – ne vienmēr negatīva. Viens no uzskatāmiem piemēriem iepriekšējos gados bija ASV un eirozonas makroekonomisko datu publicēšana. Ja izrādījās, ka, piemēram, ASV darba tirgus dati ir sliktāki nekā analītiķi prognozējuši, akciju tirgū bija vērojama pat lielāka pircēju aktivitāti. Iemesls tam bija pārliecība, ka sliktāka datu plūsma liks centrālajām bankām turpināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus, vērtspapīru tirgū iepludinot aizvien jaunus līdzekļus, kas savukārt tika uzskatīts par ilglaicīgu faktoru cenu kāpumam. Tomēr daudz ko nosaka tirgus situācija.

"SEB Private banking" Investīciju stratēģis Ingus Grasis stāsta, ka, raugoties vēsturiski, gan ASV, gan Eiropas uzņēmumu akcijas ir augsti novērtētas. "Kad akciju cenas ir salīdzinoši augstas, biržas mēdz daudz jūtīgāk reaģēt uz negatīvām ziņām. Tagad akciju tirgum palīdz pasaules lielāko centrālo banku stimulējošā politika, kā arī citu pievilcīgu alternatīvu trūkums. Taču akciju tirgus ir trausls, kāds pēkšņs negatīvs pārsteigums no ASV centrālās bankas vai obligāciju tirgus puses, iespējams, varētu izraisīt korekciju," skaidro finanšu speciālists. Viņaprāt, ņemot vērā piezemētās prognozes par pasaules ekonomikas izaugsmi, fundamentāla pamatojuma turpmākam straujam akciju cenu kāpumam šobrīd nav. "Pat ja ekonomiskās izaugsmes temps palielinātos, tas drīzāk kalpotu kā apstiprinājums pašreizējam akciju cenu līmenim, nevis būtiskam jaunam lēcienam. Viss ir zemu  – zemi finanšu aktīvu ienesīgumi, zema izaugsme, zema inflācija un zemas procentu likmes, un tas kļūst par jaunu normu," spriež ieguldījumu stratēģis.