Spriežot pēc biznesa klientu stāstītā, Latvijas elektroenerģijas tirgū iet kā Stambulas vai citas Austrumu pilsētas tirgū, kur eiropietim, sastopoties ar pārdevēju, vispirms tiek piedāvāta visaugstākā preces cena, kas ir ilgstošas diņģēšanās objekts, un tikai tad diskusiju rezultātā nonāk pie summas, par kādu prece tiek pirkta. Ir, kam tas patīk, bet varbūt vēl vairāk ir to, kurus šis process neiepriecina.
Diemžēl elektroenerģijas, kas jebkuram uzņēmumam ir svarīgs izmaksu faktors "bazāram" Latvijā, garām paiet ir grūti. Pašlaik gan, šķiet, vairāk problēmu patērētājam var radīt ne tik daudz elektroenerģijas cenas tirgū, cik palikušo monopolu – sadales un pārvades tīklu – tarifi, sak, elektrība jau mums teju par velti, bet infrastruktūra – tā gan dārga un jālolo. Pamatot jau iespējams visu, īpaši, ja saimniecība ir ļoti liela.
Kaulējas un pērk no diviem
Vairāku uzņēmumu, tostarp finanšu pakalpojumu sniedzēja SIA "E LATS", kam daudz filiāļu visā Latvijā, tīkla īpašnieks Uldis Sniegs tirgu nesmādē, pēc kaulēšanās iegādājas elektroenerģiju no abiem lielākajiem Latvijas elektroenerģijas tirgus spēlētājiem – AS "Latvenergo" un SIA "Enefit". Pirmais piegādā elektroenerģiju stādaudzētavai, otrs – "E LATS" filiālēm.
"Sākotnēji, izskatot "Latvenergo" piedāvātos līgumus, bija skaidrs, ka tie ir sarežģīti, vajadzīgs speciālists, kas tos izpēta," stāsta uzņēmējs. "Šķita, ka izdevīgāk pat šos līgumus neparakstīt, jo parakstot ir jāatbild par visu līgumu, arī par to, kas nav skaidrs, bet neparakstot tomēr paliek zināmas iespējas manevrēt."
Nācies iedziļināties elektrības cenas aprēķina mehānismā. Sākot kaulēšanos ar "Latvenergo", pirmais tika apskatīts fiksētās cenas variants, bet energouzņēmums kā atskaites punktu piedāvāja iepriekšējā perioda augstāko cenu, kas arī bija pamats skepsei, veidojot tālāko sadarbību. Pēc tam nāca konkurents "Enefit" ar savu piedāvājumu, par pamatu ņemot biržas cenu. Tika pieņemts lēmums atteikties no fiksētās, bet vadīties pēc biržas cenas, jo šajā gadījumā noteikumi skaidrāki un cena objektīvāka.
Sākotnēji "Latvenergo" esot piedāvājis daudz lielāku komisijas maksu nekā "Enefit", un, lai gan vēlāk tas jau nosauca maksu, kas bija zemāka par igauņu tirgotāja piedāvāto, tomēr izvēle krita par labu "Enefit". Kā iemeslu tam uzņēmējs min "Latvenergo" komunikācijas veidu, mēģinājums sākotnēji iedot klientam neizdevīgu piedāvājumu, kas neveicināja uzticību.
Otram uzņēmumam, stāsta U.Sniegs, cenas dēļ gan izvēlēts "Latvenergo". Strādājot ar abiem, var labāk zināt, kas notiek tirgū. Pašlaik meklēt ko citu ārpus šiem lielākajiem tirgus spēlētājiem uzņēmējam intereses neesot.
Vērtējot abus galvenos Latvijas elektroenerģijas tirgus spēlētājus, uzņēmējs norāda, ka igauņi mārketingā ir labāki, prot labāk uzrunāt klientu, iepazīstināt viņu ar tirgus funkcionēšanu, jaunumiem, rīko dažādus kursus, attieksme ir klientam draudzīgāka, kamēr "Latvenergo" tikai kaulējas un pārdod. Tai pašā laikā "Enefit" līgumā "slidens" ir jautājums par piegādājamo elektroenerģijas apjomu, ko klientam ir diezgan grūti precīzi garantēt. Līgumā apjoms ir fiksēts, un tas var radīt bažas, ko darīt, ja, piemēram, izveidojas situācija, kad līgums beidzies un fiksētais apjoms vēl nav iztērēts. "Latvenergo" līgumos nebija šādas patērējamā apjoma prasības.
Uzņēmēja skatījumā vietējā tirgū "Latvenergo" tomēr ir lielāka perspektīva, izmaksu ziņā igauņu elektroenerģijas ražotnes nevar konkurēt ar Daugavas kaskādes spēkstacijām. Īpašu pretenziju arī pret "Latvenergo" neesot, jo beigās jau sarunātā cena bija laba, atzīst U.Sniegs, tikai sarunāšana gan prasījusi laiku, un piedāvājums, kas būtu klientam izdevīgs, neticis dots uzreiz, sarunu sākumā.
Uzsvars uz fiksētās cenas līgumiem
Taujāti par tirgus daļu vietējā elektroenerģijas tirgū, AS "Latvenergo" no atbildes izvairās. Uzņēmuma Elektroenerģijas pārdošanas direktors UIdis Mucenieks tikai nosaka, ka ar sasniegto rezultātu uzņēmums ir apmierināts un "Latvenergo" joprojām ir vadošajā pozīcijā, ko, pašsaprotams, būtu grūti apšaubīt. Nākotnē uzņēmums turpināšot koncentrēties uz ērtu klientu apkalpošanu, draudzīgu servisu un klientam pielāgotu piedāvājuma klāstu.
"Latvenergo" novembra sākumā ir gatavs dalīties tikai ar informāciju par 1.pusgada rezultātiem. Mazumtirdzniecības klientiem Baltijā uzņēmums kopumā pārdevis 3922 GWh elektroenerģijas. Ārpus Latvijas pārdotās elektroenerģijas apjoms minētajā laika sprīdī veidojis gandrīz 1/3 no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģijas apjoma. Savukārt koncerna pārdotās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir 2704 GWh, pērn attiecīgajā periodā tas bija 2684 GWh. Kā redzams, pieaugums nav liels, bet ir.
"Vērtējot produktu piedāvājumu elektroenerģijas tirgū, Latvijas klienti priekšroku dod fiksētas cenas produktiem, nevis biržas cenai. Izvēloties fiksētās cenas produktu, klients var būt drošs, ka visu līguma darbības laiku viņš saņems elektrību par vienošanās cenu. Pat elektrības cenai biržā kāpjot, klients būs pasargāts no rēķina pieauguma, piemēram, ziemas mēnešos, kad mājsaimniecībām var būt arī citas augstas izmaksas," tā Mucenieks.
"Biržas produktu izvēlas klienti, kas regulāri seko līdzi biržas cenām, savam patēriņam un ir gatavi neprognozētām situācijām. Izvēloties biržas produktu, klientam ir jārēķinās, ka tā specifika prasa patērētāja gatavību disciplīnas maiņai, kā arī jābūt gataviem pēkšņiem cenas kāpumiem – piemēram, šogad jūnijā vairākas dienas pēc kārtas traucējumi "NordBalt" darbībā izraisīja situāciju, kurā elektroenerģijas cena biržā pieprasījuma "pīķa" stundās svārstījās starp 100–200 EUR/MWh, tātad 0,10–0,20 EUR/kWh. Katram tarifa veidam ir savi plusi un mīnusi, par kuriem klients ir informēts, pirms pieņemt gala lēmumu," rezumē "Latvenergo" pārstāvis.
Aug gan klientu skaitā, gan pārdotā apjomos
Jānis Behters, igauņu "Enefit" valdes priekšsēdētājs, aizejošo gadu uzņēmumam vērtē kā gana labu. SIA "Enefit" turpinājis izaugsmi un šī gada pirmajos 9 mēnešos klientiem Latvijā realizējis 834 GWh elektroenerģijas, kas ir 8,6% pieaugums pret analoģisku periodu pērn.
Arī klientu portfelis ir būtiski audzis. "Pašlaik tuvojamies 2000 klientu atzīmei un elektroenerģiju piegādājam jau vairāk nekā 15 000 uzskaites punktos visā Latvijā," tā J.Behters. Viņš vērš uzmanību, ka jau kopš 2010.gada "Enefit" klientu vidū pieaug to uzņēmumu īpatsvars, kas izvēlas līgumus ar elektroenerģijas cenas pilnīgu vai daļēju piesaisti biržas svārstībām. Pašlaik 31% elektroenerģijas tirgotāja klientu izmanto šādu iespēju. Tā savā ziņā esot likumsakarīga tendence, jo pēdējo 2 gadu laikā biržas cenas ir bijušas vairāk nekā 10% zemākas par fiksētās cenas piedāvājumiem atbilstošam periodam. Tādējādi īstermiņā lēmumi par labu biržas "Nord Pool Spot" cenām bijuši izdevīgāki, norāda elektrības tirgotājs.
Taču cik ilgi tas turpināsies? "2017.gadam tieši pirms aktīvākā līgumu slēgšanas perioda sākuma ir novērojami patērētājiem neiepriecinoši notikumi," norāda "Enefit" valdes priekšsēdētājs, jo, sākot ar septembra nogali un visu oktobri, 2017.gada cenu līmenis nākotnes darījumiem ir kāpis vairāk nekā par 20%. Šī tendence saistīta ar pašlaik zemo ūdens līmeni Skandināvijas hidroelektroenerģijas rezervuāros, kā arī akmeņogļu cenu pieaugumu.
Vērtējot tirgus ainu kopumā, J.Behters piebilst, ka nākamgad varētu sagaidīt kādu jaunu spēlētāju, kas iekustinātu mājsaimniecību tirgu. Viņš prognozē, ka biznesa klientu segmentā turpinās pieaugt uzņēmumu aktivitāte. Lielāko patērētāju vidū jau esot pierasts redzēt samērā augstu aktivitāti, meklējot izdevīgāko elektroenerģijas iegādes piedāvājumu, bet pašlaik šai tendencei sāk sekot arī uzņēmumi ar mazāku patēriņu, pievēršot arvien lielāku uzmanību tirgotāja un līguma veida izvēlei.
Savukārt "Latvenergo" pārdošanas direktors, vērtējot tirgus perspektīvas, norāda, ka elektroenerģijas cenas biržā tradicionāli ir atkarīgas no daudziem faktoriem, sākot ar laika apstākļiem un to prognozēm, līdz pat dažādu dabas resursu izejvielu cenām, tādēļ izteikt prognozes ilgstošā periodā nav iespējams.
Mājsaimniecībām pārdod gan megabaitus, gan kilovatus
Bez abiem lielajiem tirgus spēlētājiem, aiz kuru mugurām stāv nopietni ražotāji, elektroenerģiju pārdod arī citi uzņēmumi, vairums darbojas salīdzinoši ierobežoti. AS "Sadales tīkls" mājas lapā norādījis tikai 16 aktīvus elektroenerģijas tirgotājus, kas piedāvā elektroenerģiju juridiskajiem klientiem. Šķiet, šo tirgotāju vidū nelieliem birojiem, kas līdzvērtīgi mājsaimniecībām, interesants varētu būt labi zināmais sakaru pakalpojumu sniedzējs SIA "Baltcom".
"Baltcom" elektroenerģiju mājsaimniecībām Latvijā piedāvā no 01.09.2013., bet kā atsevišķs pakalpojums elektroenerģija ir pieejama uzņēmuma klientiem no 01.01.2015. līdz ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. "Baltcom" lepojas, ka ir vienīgais telekomunikāciju uzņēmums Baltijā, kas mājsaimniecībām piedāvā pēc starptautiski atzītiem ilgtspējīgas vides standartiem ražoto un sertificēto eko enerģiju. Elektrību tas gatavs pārdot jebkuram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav pieejami citi "Baltcom" pakalpojumi. Šī gada laikā uzņēmums ir piesaistījis gandrīz 300 jaunus elektroenerģijas lietotājus. Patlaban pēc "Latvenergo" "Baltcom" ir otrs lielākais elektroenerģijas tirgotājs mājsaimniecībām Latvijā.
"Baltcom" Produktu un pakalpojumu direktors Konstantīns Borovikovs skaidro, ka uzņēmuma elektroenerģijas lietotāji ir galvenokārt mājsaimniecības. Kā jaušams no K.Borovikova sacītā, uzņēmums šai biznesa nišā grasās "rakties" tikai dziļāk un dziļāk.
