Globālās makro investīcijas attiecināmas uz pasaules tautsaimniecību kā vienotu veselumu. Tomēr dažākārt ekonomikas pārmaiņas vienā pasaules daļā izraisa pilnīgi pretēju efektu citā, radot jaunas vai samazinot jau esošās investīciju iespējas.

Globālā makro pieeja nozīmē redzēt pasauli kā vienotu veselu, saskatīt apslēptās sakarības, lai izprastu, kā risinās vispārējie makroekonomiskie procesi pasaulē kopumā. Šogad turpinām pērn aizsākto tēmu, jo šobrīd globālajai ekonomikai saskatu gan vairākus izaicinājumus, gan iespējas.

Cik liela būs peļņa?

Parasti, izvēloties investīciju veidu vai investīciju fondu, pirmais jautājums ir: cik liela būs peļņa? Šāda pieeja ir nepareiza, jo ir jāņem vērā investīciju riska pakāpe, kas tiek ierēķināta, lai sasniegtu attiecīgu peļņu.

Kad profesionāls investors vēlas investēt, vispirms viņš raugās uz risku, tirgus svārstīgumu, kapitāla kritumu (tā ilgumu un biežumu), Šarpa koeficientu (tas salīdzina svārstības un peļņu) un korelāciju starp fondu un globālo tirgu. Peļņas potenciālu ir iespējams uzzināt tikai pēc tam, kad ir zināma atbilde uz šiem būtiskajiem jautājumiem. Piemēram, investējot svarīgi ir noteikt investīciju svārstīgumu, jo tas ietekmē peļņas noteikšanu. Ļoti svārstīgs aktīvs spēj nodrošināt + 12% ienesīgumu jau pirmajā gadā, bet – 22% otrajā gadā utt.

Svārstību noteikšana ir svarīgs riska novērtēšanas posms, jo tas ietekmē kapitāla krituma līmeņus un ilgumu. Kapitāla kritums ir procentuāls zaudējums noteiktā laika periodā fondā vai investīcijā.

Kad visi šie faktori, kas visprecīzāk norāda investīciju ražīgumu, ir izvērtēti, ir iespējams noteikt peļņu. Nākamais, kas jāpatur prātā, ir investīcijas un ekonomikas cikliskums. Lai investors gūtu panākumus, svarīgi ir paplašināt investīciju diapazonu. Jāapzinās: kad vienā tirgū būs kritums, citā – kāpums.

Ilgtermiņa augšana

Peļņu nesoša un zema riska investēšanas mērķis ir atrast un ieguldīt galvenajās tendencēs, nevis gaidīt augstākos vai zemākos punktus kādā tirgū. Svarīgi ir saprast tirgus, novērojot cenu kustības dažādās aktīvu klasēs un reģionos. Nav jābūt ģēnijam, lai paredzētu, kur tirgus virzās, ir tikai nepieciešama spēja novērot kopējo tendenci, kustību, relatīvo stiprumu, cenu saistību ar sekmējošiem un bremzējošiem faktoriem.

Algoritms, kas palīdzēs investoriem noteikt lielāko augšanas potenciālu gan valstī, gan tirgū, ir:

  • lielāks ietaupījumu līmenis rada lielāku kapitālu;
  • lielāks kapitāls rada lielākas kapitāla investīcijas;
  • lielākas kapitāla investīcijas + tehnoloģiskas inovācijas ved pie pakāpeniskas kapitāla produktivitātes paaugstināšanās;
  • augstāka produktivitāte rada lielāku izaugsmi, lielākas algas, lielāku nodarbinātību, samazina nabadzības rādītājus.

Šī gada perspektīvas

Es ticu, ka šis ir gads būs veiksmīgs pozīciju atvēršanai ātri augošos tirgos, piemēram, Dienvidaustrumāzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā. Šie reģioni ir perspektīvi gan daudzsološo demogrāfijas rādītāju dēļ, gan pašreizējā ekonomiskā stāvokļa un tā attīstības dēļ, kas rada iespējas vismaz nākamajām 2 desmitgadēm, kamēr ekonomiskā situācija nobriest.

Attīstītākās ekonomikās mēs redzam pieprasījuma palēnināšanos, jo mūsu patēriņš ir zemāks nekā ražošanas līmenis visattīstītākajās pasaules nācijās. Tādēļ es domāju, ka Eiropā un ASV mēs, visticamāk, piedzīvosim ilgāku zemas izaugsmes periodu, turklāt situācija var kļūt vēl sliktāka, jo procentuāli pensijas vecuma iedzīvotāju kļūst arvien vairāk. Tāpat investoru naudas vērtība pieaugs, jo tirgi šogad ir pasīvāki, īpaši zemo naftas un preču cenu dēļ, ko sekmējusi Ķīnas ekonomikas attīstības palēnināšanās.

Globālās attīstības tendences

Nereti tiek ignorēts fakts, ka Ķīna noteiktā ekonomikas attīstības fāzē bija arī liels importētājs. Tagad šī fāze ir beigusies, ekonomiskā attīstība normalizējas. Vērojama tendence, ka eksplozīvās attīstības stadijā, no kuras nesen izkļuva Ķīna, šobrīd ieiet vairākas citas lielvalstis un reģioni. Tas parāda, no kurienes gaidāms nākamais preču importa “bums” turpmāko 5 gadu laikā. Turklāt šie būs daudz noturīgāki tirgi, jo tie būs vietējā pieprasījuma, nevis eksporta virzīti. Attīstībai paātrinoties, redzēsim fenomenālu pieprasījuma kāpumu nācijās, kurās pieplūdīs arvien vairāk investīciju.

Naftas cena ir vēl viena joma, kurā šajā gadā paredzu pārmaiņas. Domāju, ka mēs šogad piedzīvosim vairākas procentu likmju paaugstināšanās, kas negatīvi ietekmēs ASV naftas ieguves kompānijas, kuras jau tagad ir lielos parādos. Tas piespiedīs atkal sākt naftas importu no globālajiem tirgiem, paaugstinot cenas, turklāt tās paliks augstas ilgāku laika periodu, kamēr piedāvājums spēs apmierināt pieprasījumu. Jāņem vērā, ka arī procentu likmes un inflācija paaugstināsies.

Patiesībā pašreizējā naftas pārpilnībā ir piemirsts, ka, pateicoties zemajām cenām, “melnā zelta” patēriņš ir pieaudzis. Īpaši labi tas būs pamanāms, kad šobrīd ļoti augstais piedāvājums sāks apsīkt.

Secinājumi

Apkopojot šos vērojumus, redzams, ka arī procentu likmes palielināsies, lai apsteigtu augošo inflāciju, kura savukārt radīs ievērojamu izaicinājumu, jo individuālais parādu līmenis, ieskaitot kompāniju un nāciju parādu līmeni, ir ļoti augsts. Attīstītās ekonomikas un daudzu valstu valdības, visticamāk, izvēlēsies paaugstināt nodokļus, lai parūpētos par augošo bezdarbu un augošajiem valdības tēriņiem.

Iesaku izmantot daļu no sava investīciju portfeļa, lai pirktu ilgtermiņa zema riska obligācijas ar dzēšanas termiņu 10-30 gadi, it īpaši ASV, un gūtu ienākumus no augstākām likmēm jau šogad. Tas sabalansēs riskus, jo ar ASV procentu likmju palielināšanos obligāciju tirgus kļūs svārstīgāks. Par to vairāk lasiet nākamajā numurā.