2016.gadā būvniecības apjomi saruka par 18,2% (faktiskajās cenās). Tas galvenokārt skaidrojams ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pārejas periodu, jo nozares attīstība ir cieši saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem un ES finansētiem projektiem.
Kopumā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, būvniecības apjomi samazinājās gan inženierbūvju, gan nedzīvojamo ēku pamatkategorijās. Neliels pieaugums (par 5,1%) bija vērojams dzīvojamo ēku būvniecībā.
Visstraujākais samazinājums bija inženierbūvju būvniecības apjomos, kas saruka gandrīz par 35%. 2016.gadā inženierbūvju būvniecības apjomu īpatsvars veidoja 41% no visas būvniecības (2015.gadā – 51%).
Kritums bija vērojams arī nedzīvojamo ēku būvniecības apjomos, kas samazinājās par 3,7%. Nedzīvojamo ēku kategorijā svarīgi ir izcelt rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, kuru apjoms pat nedaudz pieauga (galvenokārt uz pārējo nedzīvojamo ēku rēķina). 2016.gadā nedzīvojamo ēku būvniecības apjomu īpatsvars pieauga līdz 43% no visas būvniecības (2015.gadā – 36%).
2016.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada 4.ceturksni, būvniecības apjomi joprojām turpināja sarukt, tomēr sarukuma temps mazinājās, un 4.ceturksnī būvniecības apjomi bija par 11,9% zemāki nekā 2015.gada atbilstošajā periodā. Sarukums bija vērojams gan nedzīvojamo ēku, gan inženierbūvju pamatkategorijās.
Visstraujāk saruka inženierbūvju būvniecības apjomi – gandrīz par 30%. To galvenokārt ietekmēja šoseju, ielu, ceļu, tiltu un tuneļu būvniecības apjomu sarukums. Inženierbūvju kategorijā būvniecības apjomu pieaugums bija vērojams tikai maģistrālo cauruļvadu un komunikācijas līniju un rūpniecības komplekso būvju būvniecībā.
2016.gada 4.ceturksnī ēku būvniecības apjomi pieauga par 7,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Pieaugums veidojās galvenokārt dzīvojamo ēku būvniecības apjomu kāpuma rezultātā. Nedzīvojamo ēku būvniecības apjomi nedaudz samazinājās (par 1,5%). Šajā kategorijā rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu būvniecības apjomi pieauga par 43%.
2016.gadā izsniegtas 3686 būvatļaujas, kas ir par 17% mazāk nekā tas bija 2015.gadā. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita lielākā daļa (69%) būvatļaujas izsniegtas jaunbūvju būvniecībai.
Plānots, ka ES fondu investīciju ieplūšana uzlabos situāciju būvniecības nozarē 2017.gadā.