Eiropas Komisija (EK) pirmdien pieņēma 500 miljonu eiro vērtu pasākumu paketi lauksaimnieku, īpaši piensaimnieku, atbalstam pašreizējo tirgus grūtību pārvarēšanai, kas tostarp paredz, ka Latvijas piensaimnieki un citi lopkopji tiks atbalstīti ar nepilniem 10 miljoniem eiro, liecina EK publiskotā informācija.
EK lēmums paredz, ka Latvijas piensaimnieku un citu lopkopju atbalstam atvēlēti 9 760 362 EUR.
Lietuvas lopkopju atbalstam EK atvēlējusi 13 298 661 EUR, bet Igaunijas lopkopju atbalstam - 8 081 123 EUR.
Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans ES Lauksaimniecības ministru padomes sanāksmē sacīja, ka, neskatoties uz budžeta situācijas ierobežojumiem, EK nepilna gada laikā ir "mobilizējusi vairāk nekā 1 miljardu eiro jaunu līdzekļu, lai atbalstītu smagā situācijā nonākušos lauksaimniekus".
Viņš uzsvēra, ka EK mērķis ir panākt, lai lauksaimnieki spēj ar darbu nopelnīt sev iztiku un turpināt iesākto.
No EK pirmdien piešķirtajiem līdzekļiem 150 miljoni eiro paredzēti piena ražošanas samazinājuma plāna īstenošanai, bet 350 miljoni eiro, kuriem dalībvalstis var pievienot savu finansējumu, - dažādiem tehniskiem pasākumiem, lai sniegtu sektoram elastīgumu, piemēram, skaidras naudas plūsmas atvieglošanai, drošības instrumentu pastiprināšanai, tostarp piena pulvera uzglabāšanas programmas paplašināšanai.
Lēmums paredz, ka intervence piena pulvera uzpirkšanā tiks turpināta līdz nākamā gada februāra beigām, kad tiks atsākta standarta uzpirkšana. EK nolēma, ka līdz decembra beigām paliek spēka par noteiktu cenu uzpērkamā piena pulvera apmērs - 350 000 tonnu. Līdz februārim arī pagarināta piena pulvera uzglabāšanas programma.
Tāpat programma atļauj no 16.10.2016. veikt līdz 70% tiešmaksājumu un līdz 85% no lauku attīstības maksājumiem pēc administratīvo pārbaužu veikšanas, neveicot konkrētās vietas apsekošanu.
Arī augļu un dārzeņu ražotāji varēs saņemt atbalstu par aiziešanu no sektora. Precīzas programmas detaļas tiks izstrādātas dažu tuvāko nedēļu laikā, konsultējoties ar dalībvalstu ekspertiem. Katrai valstij piešķiramās summas aprēķinā ņemti vērā dažādi faktori, tostarp ražošana, tirgus cenas un mazo lauksaimnieku īpatsvars.
Zemkopības ministrijā pavēstīja, ka diskusijas par abu atbalsta pasākumu detalizētiem nosacījumiem un praktisko īstenošanu sāksies jau šonedēļ EK ekspertu darba grupās. Plānots, ka ES attiecīgie tiesību akti būs spēkā ne agrāk kā šā gada septembra vidū.
"Esmu gandarīts, ka EK ieklausījās Latvijas argumentos, ka mūsu piena ražotāji ir nonākuši patiesi kritiskā situācijā, un piešķīrusi Latvijas ražotājiem 9,76 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekšējā reizē," uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Pirmdien apstiprinātais plāns ir papildinājums atsevišķai 500 miljonu eiro vērtai paketei, kuru EK prezentēja pērn septembrī, un citiem pasākumiem, piemēram, martā paziņotajai programmai, kas ļauj piena ražotājiem brīvprātīgi vienoties par plānotu piena ražošanu.
Vislielāko atbalstu saņems Vācijas piensaimnieki - 57 955 101 EUR, kā arī Francijas piensaimnieki (49 900 853 EUR) un Lielbritānijas piensaimnieki (30 195 996 EUR).
Piensaimniekus visā Eiropā ir ietekmējis Krievijas noteiktais lauksaimniecības produkcijas embargo, bet visā pasaulē piena sektors saskaras ar grūtībām tāpēc, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēninājuma dēļ visā pasaulē ir piena pārprodukcija.
