Uzņēmējam, kurš vēlas piesaistīt Eiropas finansējumu, jābruņojas ar pacietību, neatlaidību un jāspēj labi orientēties dažādu atbalsta nosacījumu niansēs. Atbalsta instrumentu ir daudz – lai izmantotu vienus, nepieciešams eksportēt, bet, lai citus – jārada “zaļie” produkti vai arī jāsamazina CO2 izmešu daudzums.

Biznesa konsultāciju uzņēmuma “Motio” valdes locekle Santa Krūmiņa, kurai ir vairāk nekā 5 gadu pieredze, palīdzot uzņēmējiem piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai, skaidro, ka nereti uzņēmējam ir sarežģīti saprast, kā jārīkojas, lai saņemtu atbalstu.

Atbalsta finansējumu var iedalīt 2 nosacītos “maciņos”:

  • Eiropas finansējums, kuru var saņemt Latvijā, izmantojot attiecīgo nozares ministriju starpniecību. Tie ir tā dēvētie struktūrfondi;
  • dažādas Eiropas Komisijas izsludinātās programmas, uz kurām pieteikšanās notiek elektroniski. Projekta pieteikums uzreiz nonāk pie vērtētājiem Briselē. Šajā gadījumā ir jārēķinās ar konkurenci Eiropas mērogā, jo pieejamais finansējums interesē arī citus Eiropas Savienības (ES) uzņēmumus, taču atdeve nereti var būt ievērojama.

Aktuālās programmas

“Motio” valdes locekle S.Krūmiņa norāda, ka Latvija struktūrfondu naudu saņem jau kopš 2004.gada. Šis atbalsts nav mūžīgs, jau trešajā plānošanas periodā (2014.-2020.gadā) ir samazināta atbalsta intensitāte, dažās programmās to nosakot vien 30% apmērā no kopējām projekta izmaksām.

Jaunajā struktūrfondu plānošanas periodā priekšroka paredzēta energoefektivitātes projektiem – uzņēmēji varēs pretendēt gan uz atbalstu klasiskajai ēku siltināšanai, gan ražošanas tehnoloģiju nomaiņai, kā arī pētniecībai un jaunu produktu izstrādei un ieviešanai. Kopumā Ekonomikas ministrija (EM) jaunajā plānošanas periodā paredzējusi 764,15 miljonus eiro energoefektivitātes veicināšanai. Papildus šim atbalstam būs pieejams arī valsts finansējums no Emisiju kvotu izsoles instrumenta, kura ietvaros uzņēmēji varēs būvēt zemas enerģijas patēriņa ēkas, siltināt ražotnes, kā arī uzstādīt biomasas katlus, saules paneļus vai saules kolektorus.

S.Krūmiņa atklāj, ka patlaban EM cenšas panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju, lai tiktu piešķirts atbalsts iekārtu iegādei uzņēmumiem, kuri ražo inovatīvus, augstas pievienotās vērtības produktus. Ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas šādiem uzņēmumiem iekārtu iegādei paredz atbalstu līdz 35% apmērā.

Atbalsts pētniecības darbiem būs pieejams Izglītības un zinātnes ministrijas programmā - kopumā 76 miljoni eiro. Tā ietvaros uzņēmēji varēs pasūtīt pētījumus Latvijā vai ārvalstīs reģistrētās zinātniskajās institūcijās, veidot sadarbību ar šīm iestādēm un iesaistīt arī savus cilvēkresursus pētniecības darbu veikšanā, rezultātā radot jaunus produktus vai pakalpojumus. Kopējās viena pētniecības projekta izmaksas nevarēs pārsniegt 750 tūkstošus eiro, no kuriem atbalsts paredzēts 25-70% apmērā.

Savukārt jaunā perioda Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmas galvenokārt būs pieejamas uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, audzēšanu, zivsaimniecību (akvakultūru un zivju apstrādi), kā arī mazajiem uzņēmējiem, kuri lauku teritorijā nodarbojas ar lauksaimniecību nesaistītām jomām, piemēram, kokapstrādi vai apģērbu ražošanu. Finansējums būs pieejams gan būvniecības darbiem, gan iekārtu iegādei. Atbalsta intensitāte plānota 30-55% apmērā atbilstoši konkrētās programmas nosacījumiem.

Iespējams, Latvijas uzņēmējiem mazāk zināmas ir Eiropas Komisijas atbalsta programmas. No 2014.gada ir pieejams atbalsts jaunajā “Horizon 2020” pētniecības un inovāciju programmā, kuras kopējais budžets ir 80 miljardi eiro. “Horizon 2020” apakšprogrammas “SME instrument” ietvaros ir pieejams atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēlas īstenot inovatīvas idejas un pārvērst tās konkurētspējīgos un peļņu nesošos produktos vai pakalpojumos. Atbalsts 1 projektam ir no 500 000 līdz 2,5 miljoniem eiro, tiek finansēti līdz 70% no kopējām projekta izmaksām. Līdzīgi darbojas arī Eiropas Komisijas LIFE programma, kuras ietvaros uzņēmēji var saņemt atbalstu līdz 60% apmērā pilotiekārtu izstrādei, ja viņiem ir idejas, kā risināt vides problēmas.

Ar vai bez partneriem

Komisijas programmu finansējuma piesaistē valda liela konkurence, tomēr tas ir labs veids, kā piesaistīt ievērojamus līdzekļus. Lai piedalītos Eiropas Komisijas atbalsta programmās, uzņēmumi dažkārt veido partnerības – sadarbojas ar kolēģiem citās Eiropas valstīs, lai pētītu konkrēto problēmu un meklētu risinājumus. Partnerībās apvienojas gan zinātniskās institūcijas, gan arī komersanti. Tomēr nereti Latvijas uzņēmējam šādi strādāt ir sarežģīti un partnerībās ar lielajām Eiropas kompānijām mūsējie kļūst tikai par kādas noteiktas projekta daļas izpildītāju. Nozīmīga programma, kurā Latvijas uzņēmēji var realizēt visambiciozākās idejas, ir jau minētais “SME instrument”, kas paredzēts dažādām jomām.

Liels pluss “SME instrument” – tajā var pieteikties arī bez partneriem. Tādējādi, ja uzņēmumam ir ideja un ir veikta nepieciešamā situācijas izpēte, bet nav vajadzīgā finansējuma, lai iegādātos materiālus, izstrādātu prototipu un arī patentētu savu ideju, tad “SME instrument” ir laba iespēja, kuru vajadzētu izmantot.

Ļaujiet palīdzēt!

Uzņēmumiem, kuri vēlas pretendēt uz Eiropas Komisijas vai struktūrfondu finansējumu, ieteicams vispirms atrast piemērotu atbalsta programmu. “Tas ir pirmais un galvenais uzdevums – pārliecināties, vai projekta ideja ir atbilstoša programmas nosacījumiem. Otrs – apzināt, cik tā ir konkurētspējīga,” uzskata S.Krūmiņa. Projekta pieteikumam ir jābūt izstrādātam nevainojami, argumentēti, jāakcentē, kādu projekts sniegs pievienoto vērtību Eiropai un kā tas saskan ar programmas nosacījumiem un vadlīnijām.

Tāpat uzņēmējam nepieciešams skaidrs biznesa plāns, kurā ietilpst arī paredzamās finanšu plūsmas un līdzekļu iegūšanas avoti. Svarīgi atcerēties, ka īpašumam, kurā uzņēmējs īstenos savu projektu, jābūt uzņēmuma īpašumā vai arī ilgtermiņa nomā, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā. Nereti projektiem ir salīdzinoši īss pieteikšanās termiņš – tikai daži mēneši. Tāpēc uzņēmumam nepieciešams īsā laikā mobilizēt savus resursus, jo šos termiņus nokavēt nedrīkst.

Informācija par pieejamajiem atbalsta instrumentiem nereti nav vienkopus. Piemēram, struktūrfondu gadījumos atsevišķas programmas īsteno EM, citas - Vides investīciju fonds, LAD vai Izglītības un zinātnes ministrija. Komisijas programmas ir apvienotas lielākos blokos, tomēr bieži vien tām ir vairāk nekā 200 dažādu apakšprogrammu, tāpēc var būt grūti atrast sev piemērotāko. Enerģija jāvelta arī atbilstošo Ministru kabineta noteikumu vai Eiropas Komisijas vadlīniju izpētei.

Jāsaprot arī, vai pašam uzņēmumam ir resursi, lai sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju. “Tas ir slogs uzņēmuma darbiniekiem – informācijas sniegšana, dokumentu noformēšana,” atzīst Krūmiņa un iesaka uzņēmējiem, lai šo procesu atvieglotu, pieaicināt biznesa konsultantus, kuri pārzina, kādi atbalsta konkursi tiek plānoti tuvākajā nākotnē, kādas prasības uzņēmējam būs jāizpilda, kā padarīt projektu konkurētspējīgāku. Viņi projekta īstenošanas laikā palīdzēs izstrādāt visus nepieciešamos dokumentus un sagatavot atskaites.