Nesen esam pārkāpuši 2017.gada slieksni un jau esam sākuši strādāt saskaņā ar jauno budžetu. Cerams, šis gads būs veiksmīgs un piepildīs visoptimistiskākās biznesa prognozes. Mazliet atkāpjoties atpakaļ vai, gluži otrādi, - jau mazliet paskatoties uz priekšu, kad būs jāsāk vērtēt budžeta izpilde un pēc tam jau atkal jāsāk domāt par jauno budžetu, pavērtēsim vairākus būtiskus finanšu plānošanas aspektus.

Budžeta veidošanas trīs vaļi

Bieži vien budžeta plānošana uzņēmumos sākas ar ieņēmumu vai izmaksu prognozēšanu. Klasiskā izpratnē esam pieraduši uzskatīt, ka budžetu veido 2 pamatkomponentes – ieņēmumi un izdevumi, un tie vairāk vai mazāk vienkārši mehāniski tiek salikti. Tomēr galvenais nosacījums ir budžeta veidošanu sākt ar mērķu noteikšanu – ko mēs gribam sasniegt un ko vēlas īpašnieki jeb saprast, kur vēlaties, lai uzņēmums atrastos 31.12.2017. Vēl jo svarīgāk, lai šī izpratne būtu vienota visiem uzņēmuma darbiniekiem un īpašniekiem.

Līdz ar to budžetam ir 3 sastāvdaļas:

  • ieņēmumi;
  • izdevumi;
  • mērķi.

Ir jādomā, piemēram, ja gribam peļņu palielināt par 20%, cik papildu ienākumus vajag, lai to sasniegtu, kā arī - vai un cik daudz varam mainīt izmaksu ziņā. Ilgtermiņā, protams, vienmēr ir labāk audzēt ieņēmumus, jo izmaksu griešana vienmēr būs ierobežota. Pārmērīgi samazinot izdevumus, uzņēmums, var sāk riskēt ar savu pakalpojumu kvalitāti, kas var apdraudēt paša biznesa eksistenci.

Praksē gadījies novērot - jo mazāk varas un īpašuma tiesību uzņēmumā ir koncentrēti vienās rokās, jo lielākas viedokļu atšķirības ir uzņēmumā par mērķiem. Piemēram, kādā uzņēmumā sākotnējais budžeta projekts paredzēja gada peļņu aptuveni 100 000 EUR pie gada apgrozījuma 2 miljoni eiro. Nav taču slikti cipari, vai ne? Bet tie nešķita pieņemami investīciju fondam, kurš iegādājās daļu no šī uzņēmuma, novērtējumu veicot pie gada peļņas 200 000 EUR.

5% samazinājums – daudz vai maz?

Lai saprastu, cik liels izmaksu samazinājums ir iespējams un vai tāds vispār ir lietderīgs, jāvērtē, kā uzņēmums izskatās attiecībā pret citiem tirgus spēlētājiem. Protams, var būt situācijas, kad uzņēmuma izmaksas dažādu iemeslu dēļ ir "uzpūstas", un tad tās ir vieglāk samazināt.

Izmaksu sabalansētību vieglāk ir noteikt, ja mainās īpašnieki, kuri uz esošo situāciju paskatās "ar svaigu aci". Ja to dara tā pati uzņēmuma vadība, tad ir ļoti grūti veikt pat 5% ietaupījumu. 5% šajā gadījumā var nosaukt par ļoti ambiciozu skaitli, jo uzņēmums ir uzbūvēts tā, kā tas liekas pareizi esošai vadībai.

Bieži vien izdevumi tiek audzēti, lai audzētu pārdošanas apjomu. Esošai vadībai samazināt izdevumus psiholoģiski ir grūtāk, jo paši ir būvējuši to struktūru un samazināt izmaksas ir kā iznīcināt pašu būvēto.

Ja īpašniekam liekas, ka vadība tērē par daudz, tad ir jāmaina vadība. Pats esmu redzējis piemērus, kur uzņēmumu pārpirka jauni īpašnieki, kardināli mainot pieeju – no salīdzinoši augsta servisa līmeņa pārejot uz zemāka servisa līmeni un mazākām izmaksām, taču kopējā peļņa no tā tikai pieauga.

Biežākās kļūdas mērķu noteikšanā

No otras puses raugoties, mērķiem ir jābūt reālistiski sasniedzamiem un jāatbilst veselajam saprātam. Strādājot ar vairākiem uzņēmumiem dažādās nozarēs, esmu redzējis virkni piemēru mērķu noteikšanai. Dažiem uzņēmumiem mērķi vienmēr ir konkrēti un motivējoši, citiem tie dažreiz kļūst apgrūtinoši un demotivējoši.

Jāņem vērā, ka arī jūsu uzņēmuma mērķi ietekmēs budžeta plānu, kas savukārt psiholoģiski ietekmēs nākamā gada izpildi. Tāpēc labāk būtu uzreiz visu darīt pareizi jau no paša sākuma. Nereāli mērķi visbiežāk novērojami uzņēmumiem, kas attīsta biznesa plānus jaunai uzņēmējdarbībai. Dažreiz, lai attaisnotu savas ieguldījumu vajadzības un parādītu labu peļņu no ieguldījumiem, šie uzņēmumi projecē savu ienākumu pieaugumu stipri pārspīlētā līmenī. Esmu redzējis dažus biznesa plānus, kas paredz sasniegt tādus ieņēmumus, kas pārsniedz 100% tirgus daļu, kas, protams, ir nereāli.

Vēl bieži izplatīta kļūda ir, ka mērķi tiek noteikti, nerēķinoties ar ekonomiskās attīstības prognozēm. Īpaši to varēja novērot 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laikā, kad uzņēmumi noteica, piemēram, pārdošanas prognozes, nerēķinoties ar tirgus attīstības prognozēm konkrētās valstīs.

Tāpat nereti novērojama kļūda, ka uzņēmuma vadība neiebilst nereālu mērķu nospraušanai. Ja darbinieki vai vadība jau pašā sākumā redz, bet nesignalizē īpašniekiem, ka var būt nopietnas problēmas ar mērķu izpildi, uzņēmums var piedzīvot nopietnas problēmas. Jebkurā gadījumā par nepareizi uzstādītiem, nereāliem mērķiem atbildību nesīs vadība, tādēļ pieļautās kļūdas plānošanā labāk piefiksēt un darīt zināmas pēc iespējas ātrāk.

Scenāriju analīze budžeta plānošanas gaitā

Atkarībā no uzņēmuma darbības sfēras un nozares katram uzņēmumam būs savi scenāriji, kas jāņem vērā, plānojot budžetu. Piemēram, kādam ražotājam - vai ieguldīt jaunās iekārtās, kas palielinātu uzņēmuma ražošanas jaudu, kādam tirgotājam – vai atvērt jaunu veikalu, kādam vairumtirgotājam – vai savu produktu portfeli papildināt ar jaunu produktu.

Ir labi izvērtēt vairākus scenārijus, lai zinātu, kādu lēmumu pieņemt. Vēl viena scenāriju analīzes metode ir izveidot pieņēmumu par sliktu, vidēju vai veselīgu stāvokli ekonomikā un novērtēt, vai uzņēmums spēs tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada katrs no scenārijiem, un kādi pasākumi uzņēmumam būtu veicami, lai mazinātu riskus katrā no gadījumiem.

Piemēram, slikta ekonomikas scenārija gadījumā uzņēmumam pārdošanas ieņēmumu prognozes jāsamazina par 20% - kāds izdevumu samazinājums šajā sakarā ir jāplāno? Vai veselīga ekonomikas attīstības scenārija gadījumā, ja uzņēmuma pārdošanas pieaugumu var plānot par 20%, kur uzņēmumam iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu nepieciešamo pieaugumu un tieši kāda summa tam būs nepieciešama?

Runājot par scenāriju analīzi, es ieteiktu izmantot elastīgus budžetēšanas modeļus, kas automātiski pārrēķina iespējamos scenārijus, no kuriem var izvēlēties situācijai piemērotāko. Šādu scenāriju prognozēšanas modeli jūs varat izveidot pats Excel vidē, vai arī izpētīt veiksmīgus piemērus, izmantojot profesionālu vietni www.cfotemplates.com

Būtiskākie riski uzņēmumiem 2017.gadā

Skatoties vispārīgi uz 2017.gadu, jāsecina, ka nodokļu izmaiņas šogad atstāj negatīvu ietekmi tikpat kā uz visiem Latvijas uzņēmumiem, īpaši uz mazo biznesu. Ja virknei mazo biznesu nodokļu izmaiņas nozīmēs slēgšanu, tad lielākai daļai vidējo biznesu tas "tikai" sabojās rentabilitāti.

Saistībā ar cīņu ar ēnu ekonomiku varētu parādīties jautājums, vai visi uzņēmumi izdzīvos. Jo vairāk tiks "piegrieztas skrūvītes", jo grūtāk būs konkurēt uzņēmumiem, kuriem ir liels darbaspēka izmaksu īpatsvars kopējās izmaksās; arī vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Kāda lielāka uzņēmuma iespējama slēgšana noteikti izraisīs ķēdes reakciju arī uz visiem piegādātājiem, kas sadarbojas ar to.

Eksportējošiem uzņēmumiem aktuālas būs valūtu kursu svārstības. Manuprāt, pēc salīdzinoši vāja 2016.gada pastāv potenciāls eiro sadārdzināšanai 2017.gadā, kas nozīmētu mūsu eksportētāju produkcijas sadārdzināšanos ārējos tirgos. Jāsaka gan, ka valūtas svārstības vairāk attiecas uz tiem uzņēmumiem, kuri strādā ārpus eirozonas.

Ļoti liels risks, kas skars visu Latvijas ekonomiku, ir fakts, ka nauda no Eiropas Savienības fondiem, visticamāk, plūdīs lēnāk, nekā gribētos. Līdz ar to arī ekonomikas kopējā izaugsme, manuprāt, būs lēnāka, nekā prognozēts valsts budžetā.

Taču pats lielākais risks visiem Latvijas uzņēmumiem ir ekonomiskā lejupslīde. Piemēram, tranzīta jomā, banku sektorā vērojamais kritums "velk uz leju" arī citas nozares. Pretī kā kompensāciju labākajā gadījumā varam sagaidīt novēlotu līdzekļu saņemšanu no eirofondiem. Pēdējo pāris ceturkšņu dati liecina, ka Latvijas ekonomika palēninās, kas, protams, arī nav labs signāls šim gadam. Mana prognoze šim gadam ir, ka ekonomiskā izaugsme būs diapazonā no 0,5% līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta, bet noteikti ne 3,5%, kā tas ir ieplānots valsts budžetā.

Tāpēc galvenais ieteikums uzņēmējiem: ja jūsu nozarē vispār ir iespējams eksports, tad biznesa apjomu audzēšanai ārējos tirgos noteikti jākļūst par jūsu uzņēmuma prioritāti tuvākajam 5 gadu periodam, kamēr nav beigusies Eiropas fondu plūsma. Pat ja jūsu uzņēmums nekad nav saņēmis ne centa no Eiropas, jāņem vērā, ka šī nauda cirkulē Latvijas ekonomikā un, iespējams, ceļ jūsu klientu labklājību.