Peļņas pieauguma potenciāls liek domāt, ka, sabalansējot ieguldījumu riskus un potenciālo naudas atdevi, akciju tirgi varētu būt dāsni pret ieguldītājiem.
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados finanšu pasaule ik pa laikam sašūpojusies bažās par iespējamajiem satricinājumiem, kas saistīti gan ar varbūtību plīst Ķīnas finanšu burbulim, gan ģeopolitiskām kataklizmām, gan deflācijas draudiem pasaulē, pasaules akciju tirgiem izdevies izvairīties no noturīgas lejupslīdes sākšanās. Tādējādi var teikt, ka pasaules akciju tirgus bez pārmēru lielām korekcijām savu izaugsmi turpina jau kopš 2009.gada marta, kad iepriekšējās finanšu krīzes iespaidā tas bija sasniedzis savu zemāko punktu.
Līdzsvarotā izaugsme
Ja aplūkojam pēdējo 8 gadu notikumus, sabalansējot izaugsmes stabilitāti un tempus pa gadiem, var teikt, ka akciju tirgi bijuši ieguldījumiem vislabvēlīgākie. Protams, ir arī finanšu instrumenti, piemēram, eirozonas mazāk stabilo valstu obligācijas, kas atsevišķos šīs desmitgades pirmajos gados piedzīvoja straujāku cenu kāpumu, tomēr šis pieaugums ir limitēts un var pat teikt, ka tas sevi faktiski ir izsmēlis.
Arī izejvielu tirgū vērojami atsevišķi straujas auļošanas fenomeni, piemēram, naftai, kuras cena periodā no krīzes laika zemākā punkta līdz 2011.gada virsotnēm gandrīz četrkāršojās, tomēr, pateicoties strauji augošajam piedāvājumam, piedzīvoja visai iespaidīgu izpārdošanu, apmēram pirms gada nokrītot vēl zemākā līmenī nekā iepriekšējās finanšu krīzes laikā. Lai arī kopš šī laika melnā zelta cena faktiski ir divkāršojusies, tomēr tālākā izaugsme ir samērā nedroša, jo, atkal palielinoties cenai, sāk sarosīties tie, kas naftu grib pārdot, tādējādi atkal "spiežot" cenu lejup.
Atšķirībā no naftas akciju tirgū piedāvājums pagaidām tik būtiski, lai uzliktu noteiktus augšupejas ierobežojumus, nepalielinās. Tāpat akciju cenu kāpumu neierobežo limitēts ienesīgums, kā tas ir parāda vērtspapīriem. Līdz ar to akciju tirgus iespējas no tehniskā viedokļa vēl arvien var vērtēt kā samērā plašas, lai gan, piemēram, ASV lielo kompāniju indekss "Dow Jones Industrial Average" ar jaunu vēsturisko rekordu sasniegšanu, pietuvojoties 20 000 punktu robežai, kopš krīzes zemākā punkta savu vērtību ir vairāk nekā trīskāršojis.
Pazūd ēnā
Lai gan raksta sākumā minētie draudi par finanšu burbuļa plīšanu un aizvien nemierīgāko situāciju pasaulē nav zuduši, tomēr tie novirzīti ēnā, investoru degpunktā nokļūstot pavisam citām tēmām. Tā kā draudu apmēri nereti ir diez gan grūti interpretējami, tirgus izvēle pievērsta labām ziņām, un viena no tām ir raksta sākumā minēto deflācijas draudu atkāpšanās.
ASV ekonomika turpina uzrādīt visai labus apgriezienus, un šobrīd pašlaik tas arvien izteiktāk izdodas arī Eiropai, līdz ar to, neraugoties uz dažādiem nostāstiem par Brexit vai varbūtējo populistu nākšanu pie varas Vācijā vai Francijā, ekonomiskā konjunktūra saglabājas samērā laba. Piemēram, saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības tika izteiktas prognozes, ka jau drīzumā šo valsti piemeklēs ekonomikas krīze, līdz ar to samazināsies arī Latvijas eksports uz šo valsti. Tomēr ir noticis tieši pretējais, un pagājuša gada rudenī Latvijas eksports uz Apvienoto Karalisti turpināja samērā strauji palielināties (novembrī gada izteiksmē - par 37,4%), bet Londonas Fondu biržas indekss "FTSE 100" ar 14% vērto pieaugumu ir pagājušā gada izaugsmes favorīts lielo akciju tirgus indeksu vidū. Līdz ar to faktori, kas iepriekš tika uztverti kā draudi galu galā tādi var arī nebūt.
Par ieguldījumiem to, iespējams, varēsim attiecināt arī uz jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, par kuru pagaidām nav zināms, vai globālajai tautsaimniecībai viņu uztvert kā jaunu izaicinājumu vai tomēr korporatīvās peļņas vecinātāju, kas biržām var ļaut nokļūt jaunos vēsturiskajos maksimumos. No vienas puses, tirdzniecības līgumu pārskatīšana var novest pie jauna pasaules tirdzniecības apsīkuma, kas galu galā ar bumeranga efektu skars pašas ASV un var novest pie peļņas un finanšu aktīvu vērtības krituma. Tāpat pasaules lielākajai tautsaimniecībai pārāk labvēlīgs nav ASV obligāciju cenu kritums un ienesīguma pieaugums, kas saistīts ar jaunā prezidenta pirmsvēlēšanu laikā paustajām iecerēm par nodokļu samazinājumu un apjomīgiem ieguldījumiem infrastruktūrā, kas audzētu gan ASV budžeta deficītu, gan parādu. Tātad ASV nāktos papildus aizņemties un, reaģējot uz šo ziņu, vien procentu likmes ievērojami pieaugušas.
No otras puses, minētie Trampa ekonomikas stimulēšanas pasākumi varētu ļaut korporatīvajam sektoram nopelnīt vairāk, tādējādi radot labvēlīgu augsni tam, lai akciju cenas biržās sāktu palielināties ASV, bet pēc tirgu savstarpējās saistības principa arī citos pasaules reģionos. Vēl ir vērts pievērst uzmanību pēdējos mēnešos vērojamajam visai straujajam ekonomikas mikroklimata uzlabojumam eirozonas valstīs. Tādējādi, iespējams, tieši šīs valūtas zonas valstis šogad varētu piedzīvot visstraujāko kompāniju finanšu rādītāju uzlabošanos, ļaujot kontinentālās Eiropas biržas indeksiem kļūt par pasaules fondu tirgus izaugsmes līderiem.
Tehnoloģijas un farmācija
Arī finanšu tirgus speciālisti, izvērtējot ieguldījuma iespējas, nosliecas par labi akcijām. Vaicāts, kā būtu vislabāk izvietot par vidēju uzskatāmu ap 5000 EUR vērtu portfeli, "Swedbank" Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis izsaka viedokli, ka vislabāko ienesīgumu 12 mēnešu laikā potenciāli būtu iespējams gūt akciju tirgū, izmantojot ieguldījumus konkrētu uzņēmumu akcijās vai diversificētos akciju fondos. Savukārt obligāciju tirgū uz labu ienesīgumu pretendēt šķietot neiespējami saistībā ar zemajām procentu likmēm pasaulē, turklāt 5000 EUR portfelis ir par mazu, lai efektīvi darbotos parāda vērtspapīru tirgū.
Ņemot vērā, ka jaunais ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs tērēt valsts naudu, piemēram, infrastruktūras izbūvei un atjaunošanai, no šāda fiskālā stimula ieguvēji varētu būt to uzņēmumu akcijas, kuras vairāk pakļautas ekonomiskajiem cikliem, uzskata J.Spriņģis.
"Arī eiro zonā, tās ekonomikai atgūstoties, cikliskās akcijas potenciāli varētu pieaugt. Protams, Eiropā ir dažādi politiskie riski, kuriem materializējoties, akcijas varētu arī koriģēties uz leju – investoram ir aktīvi jāseko līdzi situācijai tirgos. Potenciāli labu ienesīgumu varētu būt iespējams gūt arī individuālās tehnoloģiju sektora akcijās," spriež "Swedbank" finanšu eksperts. Viņš gan piebilst, ka šeit aktīvi jāanalizē katra atsevišķa kompānijas situācija, kā piemēru minot "Amazon.com" un "Netflix" akcijas, kas pēdējo gadu laikā investoriem ir nodrošinājušas salīdzinoši pievilcīgu finanšu atdevi.
Savukārt investīciju kompānijas "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs iespējami labākas ieguldījumu atdeves gūšanai šogad trešo daļu investīciju portfeļa līdzekļu novirzītu kādā no biržā tirgotiem fondiem, kam ir plaša ekspozīcija uz ASV akciju tirgu, trešo daļu pārejas ekonomikas valstu akciju tirgos ar uzsvaru uz Krieviju un atlikušo daļu - "Grindeks" un "SAF Tehnika" akcijas. Eksperts norāda, ka AS "SAF Tehnika" apgrozījumā ASV tirgus īpatsvars noturīgi palielinās, bet tirgu paplašināšanās sola labus rezultātus farmācijas sektoram.
Pēc A.Martinova domām, Latvijas eksportētājus pozitīvi varētu ietekmēt arī sankciju atcelšana pret Krieviju un rubļa kursa stabilizēšanās. Viņaprāt, šogad labāk klāsies arī finanšu sektoram, kas ir ierasta parādība laikos, kad monetāras institūcijas ceļ procentu likmes. "Taču šeit jābūt piesardzīgiem un jāpievērš uzmanība atsevišķu banku vai valstu finanšu sektora kapitalizācijas trūkuma problēmai. Baltijā labi izskatās "Šauliu Banka", kuras kredītportfelis ir ar labu "pozitīvas pārvērtēšanas" potenciālu. Plašākai diversifikācijai ir piemērots ASV finanšu tirgus, kā arī atsevišķu attīstības valstu bankas, piemēram, Krievijas "Sberbank" un "VTB".
