Dažādās jomās ir harismātiski cilvēki, kuriem citi ir gatavi sekot, kuri aizrauj. Harisma ir lieliska īpašība arī jebkuram vadītājam, bet ko darīt, ja tā nepiemīt? Vai harismu var uztrenēt, iemācīties? Kas tad vispār ir harisma?

Jā, harismu var iemācīties. Nu jau tas ir arī zinātniski pierādīts. Protams, vienam cilvēkam tas izdosies labāk, citam varbūt ar mērenākiem rezultātiem, bet ievērojamus un izmērāmus panākumus iespējams sasniegt gandrīz ikvienam.

Kāpēc tas vispār nepieciešams?

Ja ne katram, tad uzņēmumu un komandu vadītājiem prasme būt kaut nedaudz harismātiskam (nejaukt ar "populāram, stingram, valdonīgam") ar katru gadu kļūs arvien aktuālāka. Pamatojums šim apgalvojumam ir vienkāršs - arvien lielāku daļu mūsu darba komandās ieņems ne tikai "Y", bet nu jau arī  "Z" paaudzes jaunieši. Viņi nepakļaujas ierastajām normām, viņi nerespektē vecākus cilvēkus, kā to esam pieraduši redzēt no "X" un "baby boomer", un tas ir tikai sākums. Šie cilvēki nav ne sliktāki, ne labāki, viņi vienkārši ir savādāki, kuriem nepieciešama atšķirīga pieeja. Harisma ir viena no atslēgām šo cilvēku vadībā.

Harismas būtībā ir vairākas prasmes, kas, nepārprotami, dažiem cilvēkiem ir iedzimts talants, savukārt pārējie to var iemācīties, apgūstot salīdzinoši elementārus teorētiskos pamatus, un pēc tam pielietojot tos praksē. Būtībā harismai nepieciešamās prasmes nav nekāda kosmiska zinātne, galvenais izaicinājums ir visas šīs lietas apvienot loģiskā sistēma. Tikpat svarīgi harismas apgūšanas ietvaros ir ievērot mērenību un pakāpeniskumu (līdzīgi kā sportā), pretējā gadījumā rezultāts var būt pat negatīvs. Tātad - sistēma un pakāpeniskums.

Pirms sākam izskaidrot harismas būtību, ir svarīgi saprast, ka tai nav nekāda sakara ar vienpersonisku popularitāti, atpazīstamību, varu. Turklāt mūsdienās daudzu cilvēku harisma ir "viltota". Harismu ir salīdzinoši vienkārši "viltot", sevišķi populāriem cilvēkiem - pāris sabiedrisko attiecību aktivitātes un mārketinga instrumenti, un mēs sākam uz cilvēku skatīties pavisam citādāk.

Ir vairākas teorijas versijas par harismas pamatiem. Man praktiskākais šķiet risinājums ar 3 pamatakmeņiem:

  • raksturs;
  • komunikācijas prasmes;
  • ķermeņa valoda.

Raksturs

Harismātiski cilvēki vienmēr ir ar "mugurkaulu", jo ievērojamu lomu harismas veidošanā veido spēja būt uzticamam. Harismātiskam cilvēkam var uzticēties, un uzticēšanās ir cieši saistīta ar stingru un spēcīgu nostāju konkrētās lietās. Protams, krietna deva rakstura mums nāk jau no bērnības, tomēr pastāv metodes, kas ļauj pievienot raksturam nepieciešamās īpašības. Viens no ierastākajiem veidiem, strādājot pie rakstura uzlabošanas, ir attieksmes maiņa pret vairākām lietām. Nav svarīgi, kas ar mums dzīvē notiek, svarīgi ir tas, kā mēs pret šiem notikumiem attiecamies. Ātrākais attieksmes mainīšanas veids ir vides maiņa. Pat īpaši nepiedomājot, cilvēka uzvedība, attieksme pret dažādām lietām tiesas zālē, hokeja tribīnēs vai lielveikalā ir radikāli atšķirīga, jo vides ir atšķirīgas. Nepieciešams tikai saprast, kāda veida rakstura īpašības attīstīt, jo katrs cilvēks ir citāds un arī vajadzības ir atšķirīgas.

Dažas praktiskas lietas, ko varam darīt jau tūlīt:

  • vienmēr un visur jārāda personīgais piemērs - 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Vadītājs paliek vadītājs arī pēc darba. Pieklājība veikalā, adekvāta uzvedība atpūtas vietās tikai palīdz veidot harismu;
  • iespējams, abstrakta lieta, bet tomēr svarīga - saskarsmē ar cilvēkiem vispirms dodiet, pirms saņemat kaut ko pretī, un esiet gatavs, ka varat arī neko nesaņemt;
  • nav svarīgi, vai uzstājaties ar runu, vai piedalāties kādā seminārā jeb runājiet 1:1, esat patiesi ieinteresēts sarunas tematā. Variet izteikt atzinīgus vārdus par konkrētiem faktiem. Ļaujiet sajusties cilvēkiem pozitīviem, profesionāliem, svarīgiem. Runa ir par viņiem, nevis par jums;
  • nemēģiniet kļūt harismas ietekmē par to, kas neesat pašā būtībā. To agri vai vēlu pamanīs. Tā vietā pievienojiet savam "patiesajam es" vairākas labas, harismātiskas īpašības;
  • esat pārliecināts, bet ne pašpārliecināts;
  • kad runājat ar negatīvi noskaņotiem cilvēkiem, palieciet pozitīvs. Tas nenozīmē dejot un smieties nevietā, bet, kaut vai uzsist uz pleca un pateikt: "Būs jau labi, paskaties uz šo lietu no cita skatu punkta!" Negaidiet, ka šis cilvēks mainīs savus uzskatus, bet viņa atmiņā saruna ar jums būs palikusi kā pozitīvs moments;
  • jums ir jābūt pārpildītam ar entuziasmu, pozitīvismu, aizrautību. Jums jāmācās aizraut citi;
  • nebaidieties no augstiem mērķiem. Izvirziet tos, un motivējiet pārējos sekot mērķim, nevis sev;
  • nekad neuzvedieties tā, it kā būtu pārāks par citiem. Pareizā attieksme ir radīt sarunu biedrā sajūtu, ka viņš ir svarīgs, svarīgākais. Ļaujiet citiem spīdēt "prožektoru gaismā", pašam paliekot malā;
  • nediskutējiet atklāti par citu kļūdām, bet droši atzīstat savas.

Ķermeņa valoda

Ķermenis pastāsta par cilvēku daudz, tas notiek, pirms vēl pateikti pirmie vārdi. Prāts zemapziņā kontrolē ķermeni tā, ka mēs to paši pat neievērojam. Piemēram, prezentācijas prasmju nodarbībās regulāri ierakstām video ar dalībnieku uzstāšanos un vismaz 75% gadījumu dalībnieku grimases saviebjas, ieraugot sevi no malas. Protams, daudzos gadījumos tā ir skarba paškritika, tomēr taisnība slēpjas faktā, ka savā prātā mēs sevi no malas iztēlojamies daudz savādāk nekā mūs redz citi cilvēki. Ar savu ķermeņa valodu cilvēki sūta skaidrus signālus apkārtējiem, neatkarīgi no tā, vai viņi to vēlās, vai arī nē. Apsēdieties krēslā un padomājiet par kādu nepatīkamu lietu, kas nomoka jūsu prātu pēdējā laikā. Nolieciet galvu uz leju un saķeriet to ar savām rokām. Neapzināti rodas vājuma sajūta. Tagad piecelieties kājās, iztaisnojaties, skatieties taisni uz priekšu, uzsmaidiet neviltoti un padomājiet par šo situāciju. Sajūtas ir pavisam citādākas. Ja mēs paši spējam mainīt savu pašsajūtu, tikai mainot ķermeņa stāvokli, tad pavisam droši variet būt pārliecināti, ka citi cilvēki mūsu ķermeņa valodu lasa kā atvērtu grāmatu.

Dažas praktiskas lietas, ko varam darīt jau tūlīt:

  • acu kontakts - vienmēr, kad sarunājaties ar cilvēku, skatieties viņam acīs. Jūsu acis pasaka visu, ko domājat, cik koncentrēts esat sarunai utml.;
  • sarunājoties ar cilvēkiem stāviet, sēdiet taisni. Atlaišanās krēslā vai atspiešanās pret sienu mēdz sūtīt signālus par neieinteresētību. Sēžot pie galda, variet pat paliekties uz priekšu. Tas rada sajūtu, par papildus ieinteresētību;
  • mainiet seja izteiksmi. Rādiet izbrīnu, smaidiet, pasmejieties, tikai nemainiet seju mākslīgu. Seja vienkārši atspoguļo iekšējās sajūtas;
  • pārliecinošs (ne pārāk ciešs) rokas spiediens, bez liekas rokas kratīšanas daudz ko pasaka par cilvēku;
  • nekrustojiet kājas un rokas sarunas laikā.

Komunikācija

Verbālās komunikācijas pamatakmens ir intonācija. Ja intonācija nesaskan ar vārdiem, tad vārdi zaudē nozīmi (tieši tāpēc daudzus cilvēkus kaitina atsevišķu politiķu izteicieni, jo tie jau pašos pamatos ir nolemti atmaskošanai). Intonācijas nozīme vēl vairāk palielinās, ja mēs pašu cilvēku neredzam (piemēram, radio, runājot pa telefonu u.tml.). Harismātiski cilvēki vairumā gadījumā izvēlas klusēšanas zeltu, nevis runāšanas sudrabu. Tieši klusējot un klausoties mēs iegūstam nepieciešamo informāciju, sajūtu par atmosfēru, dodam cilvēkiem iespēju izteikties, justies vajadzīgiem. Ja runājam, tad tikai nepieciešamo. Sarunas laikā mēģinām radīt sajūtas, nevis sausi uzskaitīt faktus. Mēģinām izteikties pēc iespējas īsāk un konkrētāk nevis runāt par vienu un to pašu lietu no neskaitāmiem skatu punktiem. Šajā ziņā augstākais līmenis ir pietuvoties dažādu citātu struktūrai. Svarīgi saprast, ka runa nav par teksta īsumu, bet par jēgu, kas ielikta salīdzinoši nelielā teikumā.

Dažas praktiskas lietas, ko varam darīt jau tūlīt:

  • vienmēr mēģiniet atcerēties to cilvēku vārdus, ar ko satiekaties ikdienā. Saprotu, ka reizēm tas ir pilnīgi neiespējami, tomēr katrs vārds, ko atcerēsieties, veidos zināmu cieņu pret jums. It sevišķi, ja runa ir par cilvēkiem, kurus satiekat salīdzinoši reti;
  • ja vien ir iespējams, uzslavējiet un izsakiet atzinības cilvēkiem. Un nemeklējiet atrunas, ka tas nav vajadzīgs. Protams, ievērot mērenību ir nepieciešams. Nav vajadzības skraidīt pa ofisu un uzslavēt visus pēc kārtas, bet vienmēr uzslavējiet par labi padarītu darbu, par lielisku ideju (pietiek vienkārši pateikt: "Super ideja!"), kā arī reizēm izsakiet negaidītas uzslavas (kaut vai sievietēm: "Šodien jūs burtiski starojat!");
  • izvairieties no nevajadzīgiem strīdiem ar negatīvi noskaņotiem un ne pārāk inteliģentiem cilvēkiem, ja vien jums nav iespējas kaut ko mainīt uz labu;
  • mācieties izteikties īsi, metaforiski gadījumos, kad tas nepieciešams;
  • nenorādiet cilvēkiem. Uzdodiet retoriskus jautājums, kas liek viņiem pašiem aizdomāties par nepieciešamo rīcību, attieksmi;
  • vairāk klausieties, nekā runājiet;
  • vienmēr, kad sarunājieties ar cilvēku, nolieciet visas lietas (tostarp telefonu), lai koncentrētos uz sarunu. Var izmantot pierakstu papīru un pildspalvu. Pierakstu veikšana sarunas laikā ir pilnīgi pieņemama un pat nepieciešama.

Harismātisks cilvēks ir kā magnētisks personīgais brends, kas burtiski pievelk cilvēkus, rada vēlmi darboties uz kopīgu mērķi, sarunāties, veidot kopīgus projektus.