Kāpēc ir svarīgi latviešu valodu lietot pareizi?

Nereti saņemam preci, uz kuras ir uzlīme ar latviski iztulkotu pamata informāciju, taču tā ir gramatiski nepareiza. Kādās jomās uzņēmējiem jābūt īpaši vērīgiem valodas lietojumā? Cik būtiski ir pievērst uzmanību mutiski un rakstiski sagatavotai uzņēmuma informācijai, tās gramatiskajai un stilistiskajai pareizībai? Cik lieli ir sodi par nepareizu valodas lietojumu? Un kurš cilvēks uzņēmumā ir atbildīgs par atbilstošu valodas lietošanu?

Kas paredzēts likumos?

Par preču uzlīmēs norādīto informāciju skaidrojams, ka Valsts valodas likuma (VVL) 21.panta 3.daļā noteikts, ka ikvienai importētai precei, kuras marķējumā [..] ietvertā informācija ir svešvalodā, pievienojams šīs informācijas tulkojums valsts valodā. Savukārt saskaņā ar VVL 23.panta 1.daļu šis tulkojums ir jāsniedz gramatiski un stilistiski pareizā latviešu valodā (marķējumā ietvertā informācija tiek sniegta ar mērķi informēt patērētāju par preces īpašībām, tādēļ tā ir atzīstama par oficiālo saziņu. VVL 23.panta 1.daļā noteikts, ka oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas).

Administratīvā atbildība par VVL 21.panta 3.daļas prasību pārkāpumu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 201.³⁵panta 4.daļā - par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā [..] ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā. Par šo pārkāpumu LAPK paredzēti 2 iespējamie soda veidi – brīdinājums vai naudas sods atbildīgajām personām no 35 līdz 140 EUR, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1400 EUR.

Administratīvā atbildība par VVL 23.panta 1.daļas prasību pārkāpumu noteikta LAPK 201.³⁵panta 2.daļā - par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas, ja normatīvajā aktā paredzēts ievērot šīs normas, iespējamais soda veids ir brīdinājums vai naudas sods atbildīgajām personām no 35 līdz 140 EUR.

Kurš ir atbildīgais?

Konstatējot pārkāpumu, Valsts valodas centrs (VVC) lūdz juridiskajai personai noteikt atbildīgo personu. Uzņēmums pats nosaka, kura persona ir atbildīga par pieļauto pārkāpumu. Savukārt situācijās, kad uzņēmums atbildīgo personu nenorāda, VVC ir tiesīgs pie administratīvās atbildības saukt uzņēmuma valdi, jo saskaņā ar Komerclikumu valde vada un pārstāv sabiedrību, tātad arī uzņemas atbildību par sabiedrības (uzņēmuma) pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Kas grēko biežāk?

VVC nevar nodalīt konkrētas jomas, kurās uzņēmējiem pret valodu būtu jābūt īpaši vērīgiem, jo visas jomas, kas saistītas ar valsts valodas lietošanu komercdarbības veikšanā ir vienlīdz svarīgas un nevar nodalīt, kuru VVL normu ir svarīgāk ievērot, bet kuru – mazāk svarīgi.

Tomēr statistiski visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti tieši kā iepriekš pieminētā VVL 21.panta 3.daļas prasību, kurās regulē valsts valodas lietošanu preču etiķetēs, marķējumā un lietošanas instrukcijās, pārkāpums, un VVL 21.panta 4.daļas prasību, kurās regulē valsts valodas lietošanu uzrakstos, izkārtnēs, paziņojumos un citā sabiedrības informēšanai paredzētajā sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā, piemēram, skatlogos izvietotajā informācijā par darba laiku, pieejamiem pakalpojumiem, akcijām, reklāmās un tamlīdzīgi, pārkāpums.

Svarīgi ir norādīt, ka administratīvais sods tiek piemērots, lai pārkāpumu izdarījušo personu audzinātu likumu ievērošanas garā un atturētu no jaunu pārkāpumu izdarīšanas, sods nav pašmērķis, tādēļ VVC labprāt aicina uzņēmējus uz sadarbību, kā arī savas kompetences ietvaros konsultē uzņēmumus dažādos ar valsts valodas lietošanu saistītos jautājumos.