Esam neliels uzņēmums ar stabilu darbinieku skaitu un produktu. Atzīstam – esam nedaudz ieslīguši rutīnā. Vai tas ir slikti? Kad ir īstais brīdis uzņēmumam augt, meklēt jaunus attīstības ceļus? Kā rīkoties šāda uzņēmuma vadītājam – varbūt ir īstais brīdis pārdot biznesu? Bet varbūt arī šādi var turpināt strādāt, nodrošinot sevi un darbiniekus ar stabiliem ienākumiem?

Uzdotais jautājums liek domāt, ka uzņēmējs ar "muguras smadzenēm" jūt - esošā situācija (izaugsmes neesamība) ir nedroša. Lai gan izaugsme ne vienmēr ir nepieciešama, tomēr vairumā gadījumu šai sajūtai ir racionāls pamats. Tam ir vairāki iemesli, minēšu dažus no tiem:

  • pirmkārt, stagnējošiem uzņēmumiem ir daudz grūtāk un dārgāk noturēt labākos darbiniekus, jo cilvēki (it īpaši talantīgākie), tiecoties realizēt sevi, meklē arvien jaunas izaugsmes iespējas. Ja tās nevar nodrošināt esošais uzņēmums, tās tiek meklētas citur;
  • otrkārt, kā krievu sakāmvārdā – vieta nepaliek tukša, konkurenti nesnauž. Gan esošie, gan tie, kas vēl tikai ienāks jūsu nišā, darīs visu iespējamo, lai nomakšķerētu jūsu labākos klientus un arī darbiniekus;
  • treškārt, šādā situācijā parasti izteikti sāk strādāt tā saucamā negatīvā motivācija – bailes pazaudēt. Bailes, kā zināms, ir primitīvs instinkts un neveicina ne radošu, ne racionālu lēmumu pieņemšanu. Gluži pretēji, tās parasti paātrina attīstības līknes lejupslīdi.

Ja situācija atļauj, uzņēmumam ir ļoti ieteicams attīstīties. Ne vienmēr nepieciešams attīstīties kvantitatīvi. Katra uzņēmuma attīstībā ir periodi, kad nepieciešams vairāk koncentrēties uz kvalitatīvo attīstības aspektu, tomēr ir jāattīstās.

Lai saprastu, vai šis ir brīdis, kad jāizvērš agresīva ekspansija, vai iekšēji jāsagatavojas nākamajam attīstības ciklam, nepieciešama nopietna situācijas analīze. Tam var pieaicināt pieredzējušu biznesa konsultantu, vai piedalīties kādā izglītojošā programmā.

Protams, ir arī otra iespēja. Pārdodot uzņēmumu, uzņēmējs, protams, atbrīvojas no visām raizēm par tā attīstīšanu. Un, ja cena ir pietiekami liela, tas ir labs veids, kā nodrošināt labklājību sev un saviem tuvajiem.

Pārdodot uzņēmumu, tā cenu visbiežāk aprēķina, izmantojot sagaidāmo ienākumu pieeju. Piemēram, ja uzņēmuma vidējā peļņa pēdējos 3 gados bija 100 000 EUR gadā, tad par pārdevējam veiksmīgu var uzskatīt darījumu, kura rezultātā viņš iegūst 700 000 EUR vai vairāk. Tiesa, ir nozares un situācijas, kurās arī 300 000 EUR būs lielisks darījums šādam uzņēmumam, tomēr visbiežāk tiek izmantots 5-7 gadu peļņas aprēķins.

Te gan jāpatur prātā, ka mazus uzņēmumus pārdot ir ļoti grūti. Citiem vārdiem, jo lielāks ir jūsu bizness, jo vieglāk un ienesīgāk varēsiet to pārdot. Vairumā gadījumu pircēji interesējas par uzņēmumiem ar gada apgrozījumu lielāku par 20 milj. eiro.

Lai uzņēmumu pārdotu kā biznesu, nevis tikai pamatlīdzekļus, tam jābūt spējīgam darboties patstāvīgi, bez īpašnieka iesaistes ikdienas darbu vadībā. Tas parasti ir saistīts ar profesionālas vadības komandas esamību. Mazos uzņēmumos vadības funkciju parasti pilda pats īpašnieks, tādēļ uzņēmuma panākumi ir ļoti atkarīgi no īpašnieka. Viņam attālinoties no uzņēmuma, piemēram, vairāk pievēršoties jaunam biznesam, hobijam vai ģimenei, uzņēmuma attīstība bieži vien ne tikai apstājas, bet pat sākas lejupslīde. Šādu uzņēmumu pārdot ir gandrīz neiespējami. Šādā situācijā rekomendējams saņemties, izveidot atbilstošu attīstības plānu un to realizēt, izaudzējot uzņemumu līdz nepieciešamajam izmēram.

Vai tas ir viegls uzdevums? – Nē.

Vai to var realizēt? Jā.

Kā to paveikt? Te atbilde būs atkarīga no katra uzņēmuma situācijas. Uzņēmēji arī ir cilvēki, arī viņiem reizēm nepietiek spēka, sāk apsīkt motivācija vai pazūd orientieri. Te var palīdzēt ārējais atbalsts, piemēram, sparringa partneris vai domubiedru grupa.